“Domāju, ka izmests kārtējais papīrs, bet nē!” Aizkraukles novadā mežā pamanīti dīvaini, pūkaini veidojumi 0
Daba mūs arvien pārsteidz ar saviem brīnumiem. Arī šo – attēlā redzamo – negadās sastapt bieži. Svetlana ar neparasto atradumu dalījusies “Facebook” domubiedru grupā “Sēņu medniekiem”.
Viņa raksta: “20.marts, sniega vairs nav, bet zeme sasalusi. Tā vien velk uz mežu pēc garās ziemas! Kārtējais papīrs izmests, nodomāju, ieraugot ko baltu. Piegāju – oij, kaut kas pūkains. Pabakstīju ar pirkstu – mīksts. Mēģināju māti “Googli” likt pie darba, nekā… Šrpus zonas. Tā nu es nezinu, kas tas ir, bet, ja nemaldos, bija sēņu grupā bildes ar lielākiem “pūkainīšiem”. Tādas smukas piciņas sākumā, un pēc apmēram pusstundas jau pavērusies un rāda vietu, pie kā pieķērusies uz dzīvošanu.”
Kas ir šie baltie pūkainīši? Plašs skaidrojums atrodams vietnē, kurā apkopota informācija par sēnēm Latvijā – Senes.lv.
Izrādās, tie ir ledusmati, kurus izraisa koksnes sēne.
Ledusmati veidojas uz atmirušas koksnes, kurā iemitinājusies šī sēne, īpašos meteoapstākļos: kad temperatūra ir mazliet zem nulles un vairākas stundas paliek tikpat kā nemainīga. Domājams, ka sēnes izdalītie ķīmiskie savienojumi, darbodamies kā kristalizēšanās inhibitori, kavē no koksnes porām izspiestajam mitrumam saplūst vienlaidus ledus kārtiņā, un tās vietā no koksnes stāvus “aug” ledus pavedieni ar diametru ~0,01 milimetrs. Tā kā vajadzīgie apstākļi iestājas ne tik bieži, ledusmati ir novērojami salīdzinoši reti, pat ja sēnes pārņemtās koksnes apvidū ir diezgan daudz.
Hipotēzi, ka ledusmatus izraisa koksnē mītoša sēne, jau 1918. gadā izvirzīja ģeofiziķis Alfreds Vegeners (plātņu tektonikas teorijas pamatlicējs!). Taču tikai 2015. gadā fiziķis Kristians Meclers, ķīmiķe Diana Hofmane un bioloģe Gizela Proisa kopīgiem spēkiem pārliecinoši konstatēja, ka šādu veidojumu izraisītāja ir koksnes sēne Exidiopsis effusa, kā arī principā izskaidroja procesa fizikālo pusi; tomēr virkne detaļu aizvien ir neskaidras.
Tā kā atbilstošos laikapstākļos ledusmati ir Latvijā novēroti diezgan daudz kur, turklāt vēl grupās, jādomā, ka to sēne ir šeit ieviesusies jau sen, tikai tiem nav pievērsta uzmanība. Pirmie mums zināmie (pēc plašākiem meklējumiem) dokumentālie apliecinājumi par ledusmatiem ir fotogrāfijas, ko 2009.-2011. gadā Bērzaunē un divviet Gaujas nacionālajā parkā ir uzņēmuši Aina Karavaičika, Diāna Meiere un Edgars Mūkins. Taču, par cik šīs parādības saistība ar sēnēm bija vēl tīri spekulatīva un neizdaudzināta, foto palika nepublicēti vai vismaz neievēroti līdz 2015. gada rudenim, kad nāca klajā augstāk minētais pētījums. Toties kopš 2015./2016. gadu mijas Tīmeklī (vietnē dabasdati.lv, sociālajos tīklos, ziņu portālos u.c.), kā arī drukātās preses slejās parādās arvien vairāk fotoliecību par ledusmatiem dažādās Latvijas vietās, kuras izkaisītas pa visu valsts teritoriju. Kopš 2019./2020. gada ziemas, kad labvēlīgi laikapstākļi bija īpaši bieži, ziņojumu ir kļuvis tik daudz, ka ledusmati vairs nav uzskatāmi par retumu.
2021. gada sākumā mikoloģei Diānai Meierei ir izdevies ledusmatus “izaudzēt” mājas apstākļos, mežā ievāktos sprungulīšus novietojot uz balkona.
