Domājot par nākamo sezonu – efektīva augu aizsardzība ābeļdārzā 0
Autore: Regīna Rancāne, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs
Pieredze augļu dārzos rāda, ka ne vienmēr slimību var efektīvi ierobežot ar fungicīdiem, lietojot tos pareizā laikā. Reizēm nepietiek ar desmit smidzinājumiem, lai ierobežotu ābeļu kraupi, taču kāds cits var iztikt ar diviem sekmīgiem smidzinājumiem.
Katrs stādījums, katra saimniecība, katrs gads ir unikāls, klāt nākot vēl daudz un dažādiem mainīgiem faktoriem. Ja slimība dārzā būs izplatījusies, tad diez vai tikai ar fungicīdu lietošanu izdosies panākt augstu augļu kvalitāti. Integrētajā augu aizsardzībā liela nozīme ir profilaktiskajiem pasākumiem, kas paredz, ka slimību un kaitēkļu ierobežošana notiek, balstoties, piemēram, uz izturīgu šķirņu izvēli, augu maiņu, atbilstošu agrotehnisko un fitosanitāro paņēmienu izmantošanu, tikai tad tam seko augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kas, protams, arī ir svarīga un bez kuras nevar iztikt. Nepieciešama kompleksa pieeja, lai augu aizsardzība augļu dārzā būtu efektīva.
Jau izvēloties ābeļu šķirni, augļkopis var paredzēt, cik intensīva būs augu aizsardzība konkrētajā stādījumā. Šķirņu izturība pret slimībām ievērojami atšķiras. Ņemot vērā, ka ābeļu kraupis joprojām ir galvenā slimība ābeļdārzos, lielākā vērība būtu jāpievērš šķirnes izturībai tieši pret šo slimību. Pētījumu dati liecina, ka vairāk ābolu ar kraupja pazīmēm būs dārzos, kur bijusi intensīva fungicīdu lietošana kraupja ierobežošanai ieņēmīgajām šķirnēm, nekā tur, kur fungicīdi lietoti mazāk, bet šķirne ir bijusi izturīgāka.
Gadu desmitiem zinātnieki ir strādājuši pie kraupja izturīgu šķirņu radīšanas, kam būtu augsta raža, augļi labi glabātos un kas patiktu patērētājiem. Diemžēl pasaules pētījumu dati liecina, ka šķirnes izturību slimības ierosinātājs ar laiku var pārvarēt, tāpēc nepieciešams laikus samazināt infekcijas apjomu dārzā, kā arī kritiskajos infekcijas brīžos veikt smidzinājumus arī kraupja izturīgajām šķirnēm.
Agrotehniskie un fitosanitārie paņēmieni
Audzēšanas tehnoloģija – mēslošana, apdobju kopšana, vainaga veidošana – ietekmē ne tikai koka augšanu un ražību, bet gan tieši, gan netieši arī koka un augļu izturību pret slimībām. Palielinot slāpekļa devas, var iegūt augstāku ražu, bet vienlaikus pieaug risks infekcijai ar ābeļu kraupja, augļu puves un vēža ierosinātājiem. Tiek uzskatīts, ka augļu koku vēzis visvairāk reaģē uz augšanas apstākļiem dārzā. Optimāli augsnes apstākļi, drenāža, sabalansēta mēslošana un koka pieaugums ir galvenie nosacījumi, lai izvairītos no šīs slimības savairošanās stādījumā. Novērojumi Eiropā liecina, ka bioloģiskajos dārzos, kur slāpekļa līmenis ir zemāks un augšana lēnāka, ar vēzi inficēto koku daudzums ir mazāks nekā integrētajos stādījumos. Tāpat pierādīts, ka augļi ar lielāku slāpekļa daudzumu un nesabalansētu kālija un kalcija līmeni ir ieņēmīgāki pret slimībām uzglabāšanas laikā. Regulāra vainaga veidošana palīdz samazināt kraupja izplatību, jo uzlabojas vainaga mikroklimats un smidzinājums labāk iekļūst tā iekšpusē.
Fitosanitārie paņēmieni ir nākamais nozīmīgākais veids, kā ierobežot slimību izplatību augļu dārzos. Ņemot vērā, ka ilggadīgajos stādījumos augu maiņa nav iespējama, dažādu slimību infekcijas materiāls var uzkrāties daudzu gadu garumā. Ar vēzi vai citām koksnes slimībām inficēto augu daļu izgriešana ir plaši izmantota prakse gan integrētajos, gan bioloģiskajos dārzos. Pierādīts, ka stādījumos, kur pavasarī tiek mulčētas, smalcinātas vai pat aizvāktas pārziemojušās lapas, ar kraupi inficēto augļu ir par 50–90% mazāk nekā tur, kur lietoti tikai fungicīdi. Integrētajos stādījumos ieteicams paņēmiens ir urīnvielas jeb karbamīda smidzinājums koku vainagā, sākoties lapkritim. Tādējādi samazinās kraupja sēnes augļķermeņu skaits, tiek veicināta lapu sadalīšanās ar slieku palīdzību un stimulēta antagonistisko mikroorganismu savairošanās.
Jāatgādina, ka profilakse augļu dārzā ir jāievēro gadu no gada un tikai tad izdosies samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību vai nepieļaut infekcijas savairošanos jaunā stādījumā. Nedrīkst paļauties uz to, ka vienu pavasari, savācot pārziemojušās lapas, varēs nelietot fungicīdus ābeļu kraupja ierobežošanai. Fungicīdi ir jālieto, izvēloties atbilstošāko preparātu un pareizā laikā, ko vēlams noteikt, izmantojot Latvijā pieejamās prognozes.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
