Latvijas hokejists Kalniņš sadarbībai ar okupantu valsts klubu piekritis, domājot par ģimeni 3
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Otrais Latvijas izlases hokejists paguvis saistīt savu vārdu ar okupantu valsts Krievijas hokeju. Uzbrucējs Miks Indrašis pēc sešu dienu klusēšanas pamanījās ieslēgt atpakaļgaitu un paziņot, ka nav vienojies ar Maskavas “Spartak”, bet 30 gadus vecais vārtsargs Jānis Kalniņš apstiprina, ka ir parakstījis vienošanos ar citu Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu Habarovskas “Amur”.
Kalniņš sarunā ar “Latvijas Avīzi” teic, ka tas ir pārdomāts lēmums, jo domājis par savu ģimeni un rēķinās ar negatīvajām sekām.
“Jā, pieņēmu nepopulāru lēmumu, bet tas ir labāks manai ģimenei. Man hokejista karjerā vairs nav palicis pārāk daudz gadu, tāpēc jādomā arī par ģimenes nākotni,” norāda vārtsargs, kurš šajās dienās neatrodas Latvijā, taču arī uz Krieviju vēl nav devies.
Vaicāts, kāds ir viņa viedoklis par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tur sākto karu, Kalniņš no atbildes izvairījās.
“Lai ko es arī teiktu, beigās to visu var pagriezt tā, ka citi uztvertu un domātu pavisam citādi, nekā es reāli saku. Uz Krieviju es braucu spēlēt hokeju, nodarboties ar savu profesiju un pelnīt iztiku ģimenei. Tas ir arī viss, ko vēlos pateikt,” Kalniņš apstiprina, ka galvenais izvēlē bijis finansiāls aspekts.
Neoficiāli tiek runāts, ka Habarovskā viņa alga varētu būt ap 700 tūkstošiem eiro. Viņš rēķinās ar sabiedrības un mediju nosodījumu un skarbu reakciju. ”
Tas viss jau tagad nāk pār manu galvu, taču nebaidos un ar to rēķinājos.
Lēmums netika pieņemts vienā dienā. Esmu pieaudzis cilvēks un atbildu par sekām,” saka hokejists. Spēlēšana Krievijā viņam liegs vēl kādreiz mugurā vilkt Latvijas izlases kreklu, kurā viņš piedalījies četros pasaules čempionātos, kā arī šā gada olimpiskajās spēlēs Pekinā, kur laukumā devās trīs spēlēs.
Kalniņš izlaida maijā Somijā notikušo pasaules čempionātu, taču noliedz, ka viņam būtu domstarpības ar Latvijas Hokeja federāciju (LHF) vai pašreizējo izlases treneru kolektīvu.
“Arī pavasarī par nespēlēšanu izlasē izlēmu, domājot par ģimeni, un lēmumu nenožēloju. Tam nebija absolūti nekāda sakara ne ar federāciju, ne treneriem. Man ar treneriem nekad nav bijušas kaut kādas domstarpības, arī federācijas dārziņā es akmeni nemetu,” uzsver Kalniņš.
Viņš pagaidām vēl nezina, kad būs jādodas uz Krieviju, jo “jāsakārto papīri”, bet ar to būs aizķeršanās.
Ir jāsaņem transfērkarte, bet LHF to neplāno parakstīt. “Tas ir pilnīgi normāli, ka LHF transfēru neparakstīs, es to ļoti labi saprotu, bet tas jautājums tālāk tiks risināts caur starptautisko federāciju (IIHF),” arī šajā ziņā Kalniņš lieki neuztraucas.
