Domā, ko darīt ar virtuālām firmām 1
25. septembra “Tepat, Eiropā” numurā rakstā “Aizliedz virtuālo taksometru firmu” stāstījām par Francijas Augstākās tiesas aizliegumu taksometru kompānijai “Uber” sniegt savus pakalpojumus. Tad Eiropas Komisija vēl tikai solīja iesaistīties, bet šonedēļ jau paziņojusi par gaidāmo rīcību.
Atgādināšu, ka “Uber” ir inovatīva mobilā lietotne taksometru izsaukšanai, ko izveidojis ASV uzņēmējs Treviss Kaleniks. Popularitāti ASV un Eiropā tā guva ar iespēju automašīnu izsaukt ar viedtālruni, kā arī ar lētākām cenām. Tas izdodas, savedot kopā ārštata taksistus ar privātām automašīnām un pasažierus. Skaitītāja vietā maksu par šiem braucieniem aprēķina pēc satelītnavigācijas datiem.
Tieši ārpus licencētām taksometru firmām strādājošo šoferu, kaut arī visi viņi ir profesionāļi, piesaistīšana “Uber” izraisījusi tradicionāli strādājošo licencēto taksometru kompāniju sašutumu un novedusi pie aizlieguma atsevišķās valstīs.
Turpretim Viļņas mērs Remigijs Šimašus trešdien parakstījis uzticēšanās memorandu ar “Uber”, vienojoties, ka tuvākajā laikā Lietuvas galvaspilsētā sāks izmēģinājuma režīmā darboties šā uzņēmuma veidotā braucienu koplietošanas programma. Igaunijā “Uber” darbojas kopš maija, bet Latvijā, kaut SIA “Uber Latvia” ir nodibināta, tā vēl nav sākusi piedāvāt taksometru pakalpojumus.
Eiropas Komisija trešdien pavēstījusi, ka nākamgad tā publicēs vadlīnijas tā sauktajai koplietošanas ekonomikai. Tad ES būtu skaidrība, kā vajadzētu veidot valsts attiecības ar tiešsaistē strādājošām pārrobežu platformām kā “Uber” un “Airbnb”. Pēdējā ir Sanfrancisko bāzētā naktsmāju rezervēšanas platforma starp privātpersonām, kurā jau pieteiktas ap 300 viesu mājas un privāti dzīvokļi Latvijā no 10 eiro par nakti (vidēji 55 eiro par nakti).
“Daudzas jomas mūsu tirgū ir mainījušās,” atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens, kas atbild par nodarbinātību, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju. “Uz izaicinājumiem [kas nāk] ārpus Eiropas komisija nav atsaukusies,” viņš piebilda. “Dažās dalībvalstīs ir tendence pamatinstinktam nogalināt jaunus biznesa modeļus par labu tradicionālai lietu kārtībai, kas ne vienmēr ir labi. Mums ir jāatrod konstruktīvs veids, kā aizpildīt pārrāvumu regulējumā un vienlaikus ļaut jauniem biznesa modeļiem parādīties Eiropā,” teica Katainens.
