Dokumentus nenokārtojušo Krievijas pilsoņu izraidīšana būs sarežģīts un smagnējs process – šobrīd skaita, cik tādu ir 121
Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegušo, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.
LETA jau rakstīja, ka PMLP līdz decembra vidum plāno apkopot informāciju par Krievijas pilsoņiem, kuri ir iesnieguši nepieciešamos dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā un kuri to nav izdarījuši, attiecīgi viņiem valsts jāpamet.
Roze deputātus informēja, ka
kopš mēneša sākuma vēl septiņas dienas tiek gaidīti dokumenti pa pastu. Tāpat pārvalde patlaban apkopo jaunāko informāciju, tostarp pārbauda informāciju robežsardzes datu bāzē par robežu šķērsojušajiem Krievijas pilsoņiem.
Kad visa informācija būs apkopota, būs zināms cilvēku skaits, ar kādu jāstrādā tālāk.
“Tālāk ir izraidīšanas process, kas ir ļoti sarežģīts un smagnējs, jo personas šeit ir dzīvojušas ļoti ilgstošu laiku. Tas prasīs diezgan lielu un smagu darbu, jo darbs ar uzturēšanas atļauju ir daudz vienkāršāks nekā ar izraidīšanu,” uzsvēra Roze.
Komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS) norādīja, ka komisija turēs “roku uz pulsu” par to, kā notiek Krievijas pilsoņu izraidīšanas procedūra, jo interese no masu medijiem ir visu laiku. Iespējams, janvārī komisija par šo tēmu organizēs sēdi, turklāt var prognozēt, ka sekos sūdzības.
Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku.
Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai bija PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību.
Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Krievijas pilsoņi, kuri nav nokārtojuši latviešu valodas pārbaudi attaisnojošu iemeslu dēļ, var pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz laiku līdz diviem gadiem.
Savukārt tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas un viņiem tika izsūtītas vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts. Tomēr vēl līdz 30.novembrim viņiem bija iespēja iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Ja viņi to neizdarīja, Latvijas teritorija būs jāatstāj.
Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka tie Krievijas pilsoņi, kuri nesekmīgi kārtojuši valsts valodas pārbaudi vai kuru pastāvīgās uzturēšanās atļaujas šī gada 2.septembrī ir zaudējušas spēku, jo viņi latviešu valsts valodas pārbaudi nav kārtojuši, ir tiesīgi pieteikties atļaujai uzturēties Latvijā, apņemoties tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.
Atļauju uzturēties Latvijā uz termiņu līdz diviem gadiem persona var pieprasīt, ja iepriekš bija pieteikusies valsts valodas pārbaudei, taču sekmīgi to nenokārtoja un pieteicās atkārtotai valsts valodas pārbaudei,
vai līdz šim nav to kārtojusi attaisnojošu iemeslu dēļ.
Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli. Pieteikums atļaujai uzturēties Latvijā pārvaldē jāiesniedz likumīgās uzturēšanās laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam.
Tāpat grozījumi paredz, ka jaunai pastāvīgās uzturēšanās atļaujai var pieteikties persona, kas sekmīgi nokārtojusi valsts valodas pārbaudi, taču ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu nav varējusi iegūt prombūtnes termiņa vai nepietiekamu finanšu līdzekļu dēļ.
Līdz septembra sākumam 3541 persona nebija PMLP iesniegusi dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nebija veikusi pieteikšanos atkārtotas valsts valodas pārbaudes veikšanai, līdz ar to šīm personām Latvijas teritorija bija jāatstāj līdz 30.novembrim.
