Dokumentālā filmā atklāj Pētera Avena dalību Krievijas armijas izvešanā no Latvijas 37
Trīsdesmit gadus pēc Krievijas armijas aiziešanas no Latvijas atklājas jauni fakti par izvešanas sarunās iesaistītajiem spēkiem. Anša Pūpola dokumentālajā filmā “Krievijas armijas izvešana. Nezināmās lappuses” atklātas PSRS bruņoto spēku izvešanas aizkulises, kā arī līdz šim plašākai sabiedrībai nezināmais fakts, ka Borisa Jeļcina nostāju par labu armijas izvešanai ietekmējis arī Pēteris Avens.
Dokumentālā filma “Krievijas armijas izvešana. Nezināmās lappuses” tapusi pieredzējušā pētnieciskā žurnālista Anša Pūpola projekta “Nemelo.lv” ietvaros. Filmā pētīts, kāda patiesībā bija spraigā diplomātiskā cīņa, lai 1994.gada 31.augustā Latvijas gaisa telpu atstātu pēdējā Krievijas Federācijas bruņoto spēku lidmašīna. Ne viss filmā stāstītais atbilst tiem priekšstatiem, ko aizgājušo gadu laikā esam sev uzbūvējuši.
Ansis Pūpols atklāj, ka amerikāņu spiediens pabeigt armijas izvešanas sarunas nebija ne labas gribas žests, ne arī kaut kāda pēkšņa interese par Latviju. Tās bija bailes no Krievijas. Krievijas domes vēlēšanās bija uzvarējuši Žirinovskis un komunisti. Un viņi draudēja vispār pārtraukt sarunas par Krievijas armijas izvešanu no Baltijas valstīm.
Pēteris Avens Jegora Gaidara valdībā bija ārējo ekonomisko sakaru ministrs, un, kad valdībā ticis skatīts jautājums par karaspēka izvešanu, “mūsu ekonomiskās daļas pozīcija viennozīmīgi bija tāda, ka armija ir jāizved. Un praktiski no visurienes,” filmā saka Avens.
Var secināt, ka sarunas ar Pēteri Avenu ietekmējušas arī Jeļcina nostāju karaspēka izvešanas jautājumā. “Es Jeļcinu pavadīju visos starptautiskajos braucienos, mēs daudz runājām, mums bija arī daudz personīgu sarunu, es viņam stāstīju par savu ģimeni, kas ir no Jaunpiebalgas, par vecvecmāmiņu, kas nomira izsūtījumā Sibīrijā, par maniem radiem, kas tur palika uz 10 gadiem, par manu vectēvu, kas kļuva par latviešu genocīda upuri Maskavā, par ko daudzi nemaz nerunā,” pauž Avens.
No Avena teiktā 2014.gadā intervijā LA.LV zināms, ka viņa vectēvu, kurš bija iesaistījies latviešu trockistu apvienībā, 1934. gadā arestēja, aizsūtīja uz Magadanu un tur nošāva, bet vecvecmāmiņu no Latvijas 1940.gadā izsūtīja uz Sibīriju, kur viņa nomira, tāpat deportēja tēva māsu.
“Nu, droši vien, uz viņu [Jeļcinu] tas kaut kā emocionāli iedarbojās, jo, es to nesaistu tieši, bet, kā ziniet, Jeļcins atvainojās tikai Latvijas priekšā par okupāciju. Par okupāciju nē, par padomju represijām,” filmā saka Avens.
Arī tā laika Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins atzīst, ka Avens pārstāvēja to liberālo ekonomistu grupu, kas zināja, kā darbojas tirgus ekonomika, kas notiek pasaulē. “Un viņš, starp citu, bija tas, to arī Peters, manuprāt, varētu apliecināt, kas gāja pie Jeļcina ar šo viedokli, ka, jo ātrāk izvedīs karaspēku no Baltijas valstīm, jo labāk.”
Arī sarunā ar LA.LV Aleksandrs Kiršteins iepriekš atzina, ka Pēteris Avens Gaidara valdības laikā gājis pie Jeļcina un cīnījies par karaspēka izvešanu. Šo faktu min arī Forbes, rakstot: “Viņa centienu rezultātā Krievija aizsāka brīvu valūtu apmaiņu, efektivizēja ārējās tirdzniecības mehānismu, citstarp apņēmās izvest savu karaspēku no Latvijas.”
Interesants ir arī filmā minētais, ka viņa uzvārda izcelsmi Pēterim Avenam Krievijas armijas izvešanas sarunu laikā izskaidrojis Somijas prezidents Mauno Koivisto. “Viņš Jeļcina klātbūtnē pavaicāja man par uzvārda izcelsmi, no kurienes es esmu cēlies.
Atbildēju, ka esmu no Jaunpiebalgas. Viņš teica – kad vēlreiz tiksimies, es tev izskaidrošu smalkāk par tavu uzvārdu. Un pēc dažiem mēnešiem bija Jeļcina oficiāla vizīte Somijā, bija valsts vakariņas, kuras noslēdzot Somijas prezidents pavisam negaidīti palūdza Jeļcinam, vai var ar mani pabūt viens pret viens. Tas bija protokola pārkāpums. Visi ļoti nobrīnījās. Koivisto mani aizveda uz citu istabu, izvilka piezīmju grāmatiņu, paziņoja, ka esot visu noskaidrojis. Uzvārds Avens esot zviedru. 1709.gadā pēc zaudējuma Poltavas kaujā zviedru armija esot atgriezusies cauri Latvijai, cauri Vidzemei atpakaļ Zviedrijā, zviedru zaldāti esot apprecējuši vietējās meitenes, palikuši te. Un tādēļ te, Vidzemē, pat ārēji latvieši atšķiras no citiem latviešiem, tie ir garāki, gaišākiem matiem, zilākām acīm. (..) Es Jeļcinam to visu atstāstīju, domāju, ka tas emocionāli uz viņu varēja atstāt iespaidu.”
Šobrīd pret Pēteri Avenu noteiktas Eiropas Savienības un ASV sankcijas, viņa īpašumi Latvijā ir iesaldēti un izskanējusi informācija, ka tiek spriests arī par viņam piešķirtās Latvijas pilsonības atņemšanu. Zināms arī, ka Pētera Avena atbalstam vēstules uz Briseli sūtījuši vairāki ietekmīgi cilvēki, kuru skaitā ir arī eksprezidents Andris Bērziņš un bijušais ministru prezidents, ārlietu un tieslietu ministrs Valdis Birkavs.
Uz LA.LV jautājumu, kāda bija motivācija, parakstot vēstuli Pētera Avena atbalstam, Valdis Birkavs atbildēja, ka viņa motivācija ir mazāk saistīta ar Avenu, kā ar sankciju politiku vispār. “Jo sankciju politika, manuprāt, līdzinās tāda liela krātiņa būvēšanai, kurā visus sadzen iekšā tikai pēc formālām pazīmēm. Bet tāds solis bija attaisnots agresijas sākumā, jo vajadzēja reaģēt ļoti ātri. Bet ir pagājuši jau vairāk kā pusotrs gads kopš tā brīža, sankciju politikā nav izdarītas nepieciešamās izmaiņas. Jo tāda cilvēku grupēšana pēc formālām pazīmēm, ir, manuprāt, ārkārtīgi neproduktīva. Man vienmēr nāk prātā gadījums Savienotajās Valstīs, jo pēc Perlharboras visus japāņus salika krātiņā. Visus. Un tikai divus gadus atpakaļ Savienotās Valstis beidza izmaksāt kompensācijas par savu nelikumīgo rīcību. Tomēr tā rīcība bija attaisnota. Bet attiecībā uz Avenu, kurš arī atrodas šajā krātiņā, manuprāt, ir svarīgi tas, ka galu galā Latvijai savi pilsoņi tā vai citādi ir jāaizstāv. Avens Latvijā ir sevi ne tikai pierādījis ar labdarību, bet viņš jau ir pierādījis tomēr ar to, ka viņš Krievijā nav atgriezies, ir pilnībā pārcēlies uz šejieni. Viņa dzimtas kapi ir šeit, cik es zinu. Vārdu sakot, mans paraksts ir tāpēc, ka sankciju politikai pēc tam, kad šie lielie krātiņi ir sabūvēti, ir jākļūst individuālai. Jo pretējā gadījumā Latvijas valsts tā vai citādi nonāks vēlāko problēmu priekšā.”
Savukārt Andris Bērziņš sarunā ar LA.LV norādīja uz P.Avena fonda ieguldījumu izglītībā. “Tas man liekas pamats visam, jo izglītība tā ir mūsu nākotne. Ja nevaram no zemes izrakt, tad vismaz galvās kaut kas ir. Ja gribam tikt uz priekšu, mums vajag izglītotus cilvēkus, nekas cits vērtīgāks nav, viss pārējais ir ilūzijas un tikai runas,” teica eksprezidents.
