Doktors – eksperts ar lielo burtu 0
Pēdējos gados Latvijā strauji aug jauno doktoru skaits. 2009./2010. studiju gadā augstāko zinātnisko grādu Latvijas augstskolās ieguva vien 132 jaunie zinātnieki, bet pērn – jau 287. Par šo studiju gadu Izglītības un zinātnes ministrijā dati vēl nav apkopoti, taču ir pārliecība, ka arī šogad būs daudz jauno doktoru.
Viens no iemesliem – Eiropas sociālā fonda stipendijas – 600 latu mēnesī, kas doktorantiem ļauj nodoties tikai zinātnei un nekavēties ar promocijas darba rakstīšanu. To, ka šādas stipendijas ir ļoti svarīgas, apliecināja arī trīs intervētie jaunie doktori.
Upuri un komunisma cēlēji
Latvijas Universitātē 18. maijā promocijas darbu komunikācijas zinātnē “Padomju laika sociālās reprezentācijas latviešu pēcpadomju biogrāfiskajā diskursā” aizstāvēja Mārtiņš Kaprāns. Viņš ir pirmais, kas komunikācijas zinātņu grādu ieguvis Latvijā.
“Pētīju, kādā veidā Latvijas sabiedrība atceras padomju laiku. Pētījumos izmantoju pēc 1991. gada izdotās autobiogrāfijas, memuārliteratūru. Kopumā laikā no 1991. līdz 2008. gadam izdotas aptuveni 200 šādas grāmatas, bet pētījumā izmantoju 50 autobiogrāfu darbus,” teic Mārtiņš.
Lielākoties jaunais zinātnieks pētījis padomju laika inteliģences – komponistu, rakstnieku, aktieru – atmiņas. Taču analizētas arī padomju nomenklatūras darbinieku un deportēto autobiogrāfijas. “Man bija svarīgi saprast, ko publiskā telpa atļauj nosacītiem elites pārstāvjiem stāstīt par padomju laiku,” saka Mārtiņš. Ko nozīmē “ļauj”? Pie mums taču nevalda cenzūra!
“Jā, bet neviens publiski nestāsta lietas, kas varētu viņu apkaunot. Atmiņas ietekmē arī sabiedrības noskaņojums,” atbild Mārtiņš. “Latvijas publiskajā telpā gan ir daudz aicinājumu attīrīties, nožēlot padomju laiku grēkus, taču neviens to nedara, jo patiesībā sabiedrības attieksme nemotivē to darīt.”
Vaicāts, kāpēc viņam bija svarīgi tikt pie doktora grāda, Mārtiņš attrauc: “Man tas nemaz nebija tik svarīgi.” “Vispirms bija bakalaura grāds, tad 2006. gadā komunikācijas zinātnē ieguvu maģistra grādu ar izcilību. Šajā nozarē tikko bija nodibināta doktora programma, un man, kā arī vēl citiem maģistriem piedāvāja tur iestāties. Jau agrāk biju sapratis, ka doktora grāds nav tikai grāds. Ceļā uz to gūsti tādu pieredzi, ka kādā jomā vārda tiešākajā izpratnē kļūsti par ekspertu ar lielo burtu un redzi šajā jomā visdažādākos līmeņus. Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka dažos sociālās atmiņas jautājumos tiešām esmu eksperts. Tas man ļauj daudz ko saprast par šodienas Latviju.”
Sākumā gan Mārtiņš taustījies, nezinājis, ko īsti grib pētniecībā darīt. Taču ar Dānijas valdības stipendiju aizbraucis uz Roskildes universitāti un tur, lasot bibliotēkā dažādas grāmatas, atradis savu ceļu. Viņš uzskata, ka valstij jārod iespēja katram doktorantam finansēt kaut vai viena semestra stipendiju studēšanai kādā labā ārvalstu augstskolā.
Studējot doktorantūrā, Mārtiņam vislabāk paticis, ka izdevies satikt domubiedrus. Taču grūtākais bijis uzrakstīt doktora darbu, jo mocījušas nepārtrauktas šaubas. Teorētiskajai daļai uzrakstītas pat trīs versijas, kamēr atrasta īstā. Promocijas darbu Mārtiņš uzrakstīja piecos gados un uzskata: darbs būtu veicies daudz lēnāk, ja vien nebūtu ticis pie ESF stipendijas. Viņaprāt, tagad valstij jādomā arī par tā saukto postdoktorantūru, kuras laikā palīdzētu tiem jaunajiem doktoriem, kuri īsti nezina, ko ar jauniegūto grādu darīt tālāk.
Mārtiņš darbojas Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdē un ļoti cer uz izglītības ministru Robertu Ķīli, ka viņš sakārtos izglītības un zinātnes sistēmu.
Bakalaura un maģistra studiju līmenī ļoti liela problēma esot pasniedzēju nepietiekamā kvalifikācija. Studijās pietrūkst arī teorijas sasaistes ar praksi. Zinātnē jānāk ar pātagu, jo burkāns te nestrādājot. Piemēram, zinātniekiem jāatņem finansējums pētījumiem, ja nav starptautiski citējamo publikāciju.
Mārtiņš pats strādā LU, kur ir pētnieks Sociālo un politisko pētījumu institūtā.
Saudzēt veselību un vidi
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) 26. jūnijā pie doktora grāda vides inženierijā tika Jana Simanovska, kura aizstāvēja promocijas darbu “Ekodizaina metode ķīmisko vielu nevēlamas ietekmes uz vidi un cilvēku veselību samazināšanai produkta dzīves ciklā”.
“Daudziem produktiem, ko ikdienā izmantojam, pievienotas dažādas ķīmiskas vielas, kas ne vienmēr ir nekaitīgas. Turklāt lietošanas laikā tās mēdz no produkta izdalīties, kaitējot gan cilvēka veselībai, gan apkārtējai videi,” par savu pētījumu stāsta Jana. “Ekodizaina metode nozīmē pētīt, kā produktu padarīt videi draudzīgāku.”
Kāpēc Jana nolēma Latvijas Universitātē iegūtajam ķīmijas bakalaura un vides pārvaldes maģistra diplomam pievienot arī doktora grādu?
“Ļoti ilgi biju strādājusi Baltijas vides forumā, kur veicu dažādus praktiskus pētījumus, tostarp analizēju dažādu ķīmisku vielu ietekmi. Nolēmu praktiskajai pieredzei pievienot arī akadēmisko, un tas izrādījās ļoti vērtīgi. Studējot doktorantūrā, iemācījos gan ar daudz lielāku izpratni lasīt citu zinātniskos darbus, gan veikt savus pētījumus,” stāsta Jana.
Viņa ir arī trīs bērnu māmiņa, kas cenšas ietekmēt izglītības politiku – dibinājusi biedrību “Vecāki par izglītību”, organizējusi Vecāku forumu. Doktorantūrā gūtā pieredze ļauj ar lielāku izpratni lasīt zinātniskos darbus izglītības jomā. Diemžēl Jana secinājusi, ka izglītības politikā un arī citās politikas nozarēs lēmumi bieži tiek pieņemti, balstoties tikai uz izjūtām. “Manuprāt, politiskie lēmumi būtu saprātīgāki, ja arī valsts iestādēs strādātu vairāk doktoru, kuri būtu gatavi lasīt zinātniskos pētījumus un tos izprast,” spriež Jana. Viņa doktorantūru pabeidza piecos gados un secinājusi, ka šo gadu laikā prasības pret doktorantiem augušas. Viņai arī bija iespēja saņemt ESF stipendiju doktorantiem, un tā bijusi liels stimuls doktorantūru pabeigt, neraugoties uz grūtībām. Patlaban RTU ir arī Janas darbavieta – viņa ir pētniece RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā.
Lai biologiem vieglāk strādāt
Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) 22. maijā Ivars Mozga aizstāvēja promocijas darbu “Bioķīmisko tīklu stacionāro stāvokļu optimizācijas procedūra” un ieguva doktora grādu informācijas tehnoloģiju nozarē. Viņš ir pirmais, kam LLU piešķīrusi doktora grādu šajā jomā.
Ivars stāsta, ka viņa darbs saistīts ar Latvijā jaunu starpdisciplināru nozari – sistēmbioloģiju. “Mani pētījumi vērsti uz to, lai atvieglotu biologu darbu ar informācijas tehnoloģiju palīdzību,” skaidro jaunais doktors. Piemēram, rauga glikolīzes process tiek pētīts visā pasaulē, lai saprastu, kā ar mazāku laika un naudas ieguldījumu no rauga iegūt etanolu. Ivars pētīja, kā iespējams optimizēt šo procesu jau radītos bioķīmiskos tīklos.
Kāpēc Ivars nolēma neapstāties pie maģistra grāda, bet iet tālāk līdz doktora titulam? “Jau maģistrantūras laikā asociētais profesors Egils Stalidzāns spēja mani aizraut ar nezināmo, ar to, ka pētniecībā ir tik daudz interesanta,” viņš stāsta. “Mani aicināja stāties jaunizveidotajā doktorantūrā, un nolēmu pamēģināt.” Izstrādājot doktora darbu, gribējies arī parādīt, ka Latvijā un LLU var tapt nopietni, aktuāli pētījumi.
“Kad saņemts doktora grāds, sajūta ir lieliska, taču ceļš līdz tam bijis diezgan smags,” teic Ivars, jautāts, vai studiju procesā bijis kas negatīvs. Patlaban LLU ir arī jaunā doktora darbavieta – te viņš strādā pie Eiropas struktūrfondu finansētiem pētījumiem.
Studējot doktorantūrā, Ivars kādu laiku saņēmis arī ESF stipendiju doktorantiem. Eiropas finansējums jaunajiem zinātniekiem ļoti noder ne tikai tāpēc, ka ļauj pilnībā nodoties pētniecībai, bet arī tāpēc, ka ir iespēja saņemt finansējumu braucieniem uz starptautiskām konferencēm, kur var uzzināt par jaunāko nozarē.
Jautāts, kas nepatīk izglītības sistēmā, Ivars nekritizē augstākās izglītības kvalitāti, bet saka: “Man šķiet, ka darba tirgū izglītība mūsdienās netiek novērtēta. Darba devējs var paskatīties uz tavu izglītības dokumentu un jautāt: “Nu un? Bet vai tu kaut ko proti?” Taču daudzās jomās auglīgi strādāt bez fundamentālām zināšanām nav iespējams.”
Viņš gan atzīst, ka doktora grāds ir prestižs. Tajā pašā laikā pasniedzēja alga nav liela. Lai varētu dzīvot, nevis tikai izdzīvot, arī turpmāk būs jādarbojas zinātniskos projektos un jācer, ka Eiropas Savienība turpinās tos finansēt.
Šeit var aplūkot augstskolu studiju programmu piedāvājumu maģistrantūrā un doktorantūrā.
Uzziņa LU 2011./2012. studiju gadā piešķirti 123 doktora grādi, LLU – 27 doktora grādi, RTU – visticamāk, tiks piešķirti 42 doktora grādi. |
