Andrejs Berdņikovs: SC ir daudz bīstamāka nekā Lindermana partija 11
Pirms gada intervējām Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošo pētnieku, politologu, doktoru Andreju Berdņikovu, kurš tolaik bija iesaistījies Lindermana partijā “Par dzimto valodu” un tāpēc izraisījis sabiedrības pārspriedumus. Šoreiz intervijā jautājām, kāpēc politikas zinātnes doktors partijā vairs nedarbojas un kā viņš vērtē “Saskaņas centra” politiku, kuru viņš uzskata par monopolpartiju krievu elektorātam. Ar viņu “LA” redakcijā sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.
V. Krustiņš: – Kas mainījies jūsu publiskajā un zinātniskajā dzīvē ?
– Politikā šobrīd nedarbojos. Tā kā arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūtu piemeklējusi ekonomiskā krīze, tajā joprojām esmu vadošais pētnieks, taču faktiski atrodos ilgstošā bezalgas atvaļinājumā. Man piedāvāja vadīt Eiropas studiju programmas bakalauriem un maģistriem Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Taču nevēlos nodarboties ar administratīvo darbu, kas man nepatīk, un tagad esmu pasniedzējs šajā augstskolā. Vēl es sadarbojos ar uzņēmumiem, kas orientēti uz vecāko paaudzi. Rīkoju labdarības pasākumus un veicu mārketinga pētījumus… Esmu pārliecināts, ka biju izstumts no LU institūta lielā mērā savas politiskās darbības dēļ. Taču šobrīd no turienes laiž bezalgas atvaļinājumā arī citus pētniekus, bet to jau diktē ekonomiskā situācija. Institūts dzīvoja, pateicoties starptautiskajiem projektiem. Ir pētījumu programma “Nacionālā identitāte”, bet tajā bijušais dekāns prof. Juris Rozenvalds lūdza man nepiedalīties, jo nevēlējās sacensībā par naudu atbaidīt no mana uzvārda, tādēļ aizgāju no tās programmas labprātīgi. Man institūtā bija liels starptautisks pētījums par novecošanās tēmu, taču no tā mani pakāpeniski izstūma.
– Vai to uzskatāt par politisku vajāšanu?
– Tā bija drīzāk atsevišķu kolēģu gļēvulība, kā arī cīņa par naudu, jo konkurentiem varēja rasties iebildumi – pie jums taču strādā tas Berdņikovs, kas ir saistīts ar “tiem” (domāti Lindermans, Girss, Osipovs un citi. – Ģ. V.).
– Un kā tad ar dalību Lindermana partijā?
– Tajā darbojos dažus mēnešus. Varu teikt, ka Lindermans aktualizē dažādas svarīgas lietas sabiedrībā. Politiskās provokācijas un skaļas publiskās akcijas bieži vien ir nepieciešamas, lai pievērstu uzmanību akūtām pro- blēmām, taču, kad darbība ir saistīta tikai ar provokācijām un epatāžu, kļūst neinteresanti. Partijā “Par dzimto valodu” šādā formātā vairs sevi, savu līdzdalību neredzēju.
– Kāda ir nesaskaņu būtība? No lindermaniešu puses “Saskaņas centram” pārmet, ka tas nepārstāvot krievu intereses?
– Jā, to arī Girss akcentēja. “SC” vēlas pilnīgu ietekmes monopolu, tādēļ ar to nav iespējams konkurēt mazajām krievu partijām. Daudziem pret Nila Ušakova personu ir sektantu uzticība.
– Vai jūs piekrītat, ka “SC” ir vadošā loma attiecībā uz krievvalodīgajiem vēlētājiem un tā taktika ir pareiza?
– Tīri pēc formālas politiskās loģikas “SC” kā politiskais spēks pareizi dara, izstumjot konkurentus. Mazināt to ietekmi ir jebkura politiskā spēka interesēs.
– No Lindermana puses bija daudz provokatīvu darbību?
– Man no vienas puses tās patīk, jo nedomāju, ka ir labi, ja sabiedrībā ir tabu (noklusējamās) tēmas. Lindermans tādas nebaidījās aktualizēt. Bet, kā jau teicu, diemžēl bija tā, ka Lindermans rosināja tikai šādas provokatīvas darbības un partijā nebija vēlmes izstrādāt nopietnas programmas.
– Vai redzat iespēju krievu elektorāta pārstāvjiem iekļūt valdībā?
– “SC” Repši un Šleseru var ielaist krievu medijos diskusijai par to, ja būs izpratne, ka var veidot kopīgu koalīciju. Pirmais Baltijas kanāls ir pilnīgs “SC” monopols, kurā ir grūti iekļūt citiem. Varbūt par naudu tas ir iespējams? Taču man šķiet, ka pat ar naudu tur ir grūti citiem tikt pie tribīnes. “SC” varētu saskatīt iespēju veidot koalīciju ar Šlesera partiju. Jo šiem politiskajiem spēkiem ir ideoloģiska tuvība. “SC” virzās uz centru un uz latviešu elektorātu. Krievu elektorātu pēc apziņas līmeņa vērtēju zemu, jo tam trūkst ideoloģiskas daudzveidības. “SC” monopols ir visaptverošs. Ja latviskās partijas vēlas panākt rezultātus, tām ir jāņem “SC” koalīcijā, jo jebkuras lietas “SC” var īstenot no krievu pozīcijām. Diemžēl krievi akceptēs jebkuras lietas, ja Ušakovs pateiks, ka šīs lietas ir labas.
– Jūs sevi, doktor Berdņikov, esat pozicionējis kā sociālo protestu pētnieku. Kā jūs vērtējat nesen notikušo atbalsta akciju Ušakovam un līdzās notikušo pretakciju?
– Esmu pārliecināts, ka atbalsta pasākumā Ušakovam bija administratīvā resursa izmantošana. Kaut gan “SC” nepilsoņu kongresā ielicis savus pārstāvjus, piemēram, Jeļizavetu Krivcovu, tas nav ieinteresēts no savas puses veidot pastāvīgas protesta struktūras. Tajās var parādīties jauni līderi, kuri vēlāk varētu nostāties pret “SC”. Sociālā kustība var darboties, ja tā veidojas no saknēm, nevis no augšas.
– Tad jūs gribat teikt, ka krievu vēlētāji ir amorfa masa, kas nav prasīga pret saviem politiķiem?
– Tā ir amorfa grupa – tāpat kā visa Latvijas sabiedrība. Tas izveidojies latvisko partiju netālredzīgās politikas dēļ, un “SC” uz šī fona varēja izveidot monopolu. Latviskās partijas nemēģina runāt ar krievu vēlētāju, jo tām vieglāk un drošāk strādāt ar savu auditoriju. Neredzu centienus runāt ar krievu kopienu, jo tam vajadzīgi līdzekļi un politiskā griba. Krievu cilvēki Latvijā ir pārsvarā amorfi un vienaldzīgi politiskajos procesos. Daudzi labākie aizbrauca, tostarp tie, kas cīnījās un kritizēja. Krievu vēlētājs tagad domā, ka atnāks Ušakovs pie varas valdībā un visu atrisinās, tā kā Ušakova nav – esot slikti. Daudzi jaunieši negrib savu nākotni saistīt ar Latviju. Tiesībsarga Jura Jansona pētījums parādīja, ka 50 procenti krievu jauniešu nevēlas mācīties latviešu valodu. Vajag noskaidrot iemeslus. 90. gados attieksme pret valodu mainījās, daudziem cilvēkiem, kaut arī bija aizvainojums, nebija citas izejas. Vēlāk jauniešu vidū paaugstinājās valodas prasmes. Tomēr šobrīd redzu, ka jaunieši negrib mācīties latviešu valodu, jo vēlas aizbraukt uz ārzemēm. Strādāju arī vienā no mazākumtautību vidusskolām, un divās klasēs tikai viens jaunietis teica, ka nākotni saista ar Latviju. Mums viņi ir vajadzīgi, nedomāju, ka imigranti būs labāki.
– Vai latviskās partijas konkurē par krievu vēlētāju?
– Reformu partija to mēģināja, taču to nevar uztvert nopietni. Latviskajām partijām būtu laiks to darīt. Vissliktāk ir, ka Latvijas krievu kopienā nav politisko uzskatu daudzveidības. Savukārt latviešiem jāsaprot, ka “SC” ir daudz bīstamāka nekā Lindermana partija, jo ir viltīgāka, nes sev līdzi necaurspīdīguma un demokrātijas trūkuma kultūru. Tajā arī samanāmas personības kulta iezīmes. Esmu par to, lai latviskās partijas uzrunātu krievus. Man nepatīk, ka viens politiskais spēks kontrolē visu.
VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT
