Doktorante: Krievvalodīgie jaunieši sevi vēlas identificēt kā piederīgus Latvijai 18
Veiktajās aptaujās vairākos Latvijas reģionos secināts, ka krievvalodīgie jaunieši sevi vēlas identificēt kā piederīgus Latvijai, tā Cēsīs notiekošā sarunu festivāla “Lampa” diskusijā “Krievu kopiena Latvijā” sacīja doktorante Latvijas Universitātē Aleksandra Vonda.
Viņa stāstīja, ka aptaujātie krievvalodīgie jaunieši bieži vien norādījuši, ka dalījums latviešos un krievos ir ļoti šaurs, turklāt arī vecmodīgs. Krievvalodīgie jaunieši uzskata, ka mūsdienās daudz lielāku lomu spēlē tieši profesionālās prasmes.
“Ja runājam par iespēju saņemt vispārējo izglītību tikai krievu valodā, 80% aptaujāto jauniešu Latgales reģionā uzskata, ka tas būtu lielisks veids, lai attīstītu savas karjeras iespējas Krievijas teritorijā,” viņa sacīja, norādot, ka citos reģionos krievvalodīgo jauniešu atbildes bijušas atšķirīgākas.
Doktorante arī secinājusi, ka paši skolotāji nav ieinteresēti izmantot bilingvālos instrumentus. “Te nu rodas jautājums – cik pašas skolotājas un skolu vadības ir ieinteresētas īstenot bilingvālo izglītību,” viņa sprieda.
Aptaujās secināts, ka krievvalodīgie jaunieši uzskata, ka latvieši par viņiem domā, ka ir “vatņiki”, Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītāji, kā arī okupanti. Savukārt, aptaujājot skolotājus, secināts, ka tie uzskata, ka krievvalodīgie jaunieši esot daudz aktīvāki, turklāt arī klausās cita veida mūziku. “Šeit pastāv tāda stereotipiska domāšana,” viņa pauda.
Doktorante arī norādīja, ka krievu kopiena uzskata, ka mācību krievu valodā samazināšana apdraudētu viņu identitāti, savukārt daļa latviešu sabiedrības krievu skolu saglabāšanu uztver par apdraudējumu sev.
