Doktora grādu skandāls: No darba RPIVA atbrīvotā Marnauza tiesā apstrīd atlaišanu (papildināts) 0
Tiesā ar prasības pieteikumu pret savu darba devēju vērsusies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) ilggadējā zinātņu prorektore Māra Marnauza, kuru oktobra sākumā augstskola atlaida no darba.
“Tiesā tika iesniegta otra prasība, ar kuru lūdzu tiesu atzīt RPIVA kā darba devēja darba līguma uzteikumu par spēkā neesošu, kā arī atzīt RPIVA prettiesisko rīcību kā manu cieņu un godu aizskarošu,” informējaMarnauza.
Viņa norāda, ka šī ir jau otrā prasība tiesā, jo 20.septembrī viņa iesniegusi prasības pieteikumu par atstādināšanu no amata.
Prasības pieteikumu par savu atstādināšanu no amata Marnauza iesniedza Rīgas rajona tiesā, kas 27.septembrī ierosināja lietu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Tomēr citas darbības vairs nav reģistrētas, un lietas izskatīšanas datums nav zināms. Marnauza aģentūrai LETA sacīja, ka lūguši abas lietas apvienot.
“Kategoriski nepiekrītu rektores Daces Markus uzdevumā izveidotās RPIVA Dienesta pārbaudes komisijas nepierādītiem un klaji apmelojošiem secinājumiem. Komisijas objektivitāte un kompetence, manuprāt, ir apšaubāma, jo tās sastāvā netika iekļauts neviens RPIVA Juridiskās daļas vai zinātniskās darbības jomas pārstāvis, vai kādas no rektores neatkarīgas personas,” uzsver bijusī zinātņu prorektore.
Marnauza uzskata, ka, atbrīvojot viņu no zinātņu prorektores amata, akadēmija nav ņēmusi vērā arodbiedrības viedokli, kā arī studentu, absolventu, darbinieku un abu viņas vadīto koru dziedātāju rektorei iesniegtās atbalsta vēstules. Viņasprāt, gan akadēmijas iekšienē, gan medijos izplatīta tendencioza un nepatiesa informācija.
“Uzskatu šādu rīcību par nepamatotu, prettiesisku un manu godu aizskarošu,” uzsvēra Marnauza. Tādēļ bijusī prorektore nolēmusi aizstāvēt savas tiesības un pieprasīt kompensāciju par viņai nodarīto kaitējumu no RPIVA un tās amatpersonām.
Marnauza neatklāja, cik liels ir pieprasītās kompensācijas apmērs, un uzsvēra, ka nauda nav galvenais. Viņa vēlas, lai tiktu atsaukti izskanējušie nomelnojošie, godu un cieņu aizskarošie paziņojumi, tādēļ prasa rakstiskā veidā publisku atvainošanos galvenajos masu medijos. Bijusī zinātņu prorektore arī minēja, ka atlaista, neizmaksājot kompensāciju, arī neizmantoto atvaļinājuma naudu.
Vaicāta, vai sev labvēlīga tiesas lēmuma gadījumā patiešām atgrieztos darbā augstskolā kā zinātņu prorektore,Marnauza atzina, ka tas būtu grūti un lemtu par to konkrētajā brīdī, izvērtējot visus apstākļus. Viņai esot grūti pieņemt, ka no augstskolas vadības notikusi šāda izrēķināšanās un izteikti nepatiesi apvainojumi.
Marnauza uzskata, ka viņas atlaišanas oficiālie iemesli – nekompetence, ilgstoša maldināšana, kaitējums RPIVA reputācijai – nav pamatoti. Viņa skaidro, ka viņas darbs RPIVA parāda ilgstošu kompetentu darbību akadēmijas kvalitātes un reputācijas celšanas labā.
Marnauza kategoriski noliedz visas ar ļaunprātību saistītās komisijas apsūdzības. “Veicot savus amata pienākumus, es biju pilnībā pārliecināta par RPIVA promocijas tiesību esamību, līdz ar to uzsveru, ka komisijas secinājums par manu rīcību RPIVA rektores maldināšanā ir nepamatots pēc būtības,” uzsver atlaistā zinātņu prorektore.
Marnauza domā, ka tā vietā, lai kopīgi, strādājot plecu pie pleca, risinātu konkrētās problēmas, leģitimizējot augstskolas tiesības doktora grādu piešķiršanā, “RPIVA vadība nodarbojas ar sava veida raganu medībām, meklējot vainīgos, nevis domājot par situācijas sakārtošanu”. Viņa šo RPIVA rektores Markus rīcību vērtē kā personisku izrēķināšanos, sameklējot vienu vainīgo, uz ko novelt vainu, lai pati nesaņemtu sodu.
Kā ziņots, augstskola atzina likumpārkāpumu zinātņu prorektora un Zinātņu daļas rīcībā, kā arī to, ka doktora diplomi tika izsniegti, pārkāpjot normatīvo aktu prasības. Iekšējā dienesta pārbaudes komisija konstatēja pietiekamu profesionālo spēju neesamību, prettiesisku rīcību, pārmērīgu pašpaļāvību un rekomendēja atbrīvot no amata vairākas augstas amatpersonas.
Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) ierosinātajā administratīvā pārkāpuma lietā pret Marku par valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšanu lēmums būs zināms 11.oktobrī, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam rektore var saņemt naudas sodu no 25 līdz 200 latiem, norādīja dienesta vadītāja.
RPIVA ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar lūgumu deleģēt tai doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības pedagoģijā. Tā kā RPIVA nav to augstskolu vidū, kas minētas Ministru kabineta (MK) noteikumos par “doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām”, tā aicinājusi ministriju virzīt grozījumus noteikumos, lai augstskolai šādas tiesības tiktu piešķirtas. Kopumā nelikumīgi tika piešķirti astoņi doktora grādi.
