“Dogo sāga”. Karbamīds mākslīgi paaugstina barības proteīna rādītājus 0
Autore: Kate Šterna
Karbamīds, jeb urīnviela (NH2)2CO), kuras klātbūtni AS “Tukuma Straume” ražotajā barībā suņiem un kaķiem nesen konstatēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), ir ogļskābes amīds, ko no neorganiskām izejvielām sintezē mākslīgi. To ražo no amonjaka un oglekļa dioksīda. Lielāko daļu pasaulē saražotā karbamīda izlieto kā minerālmēslojumu.
Kāpēc karbamīdu pievieno suņu un kaķu barības izejvielai – vistu miltiem?
PVD skaidro, ka karbamīda pievienošana paaugstina kopproteīna analītiskā rādītāja līmeni produktā, tādējādi falsificējot tā uzturvērtību. Šķietami, ar laboratorisko metodi nosakot kopproteīna līmeni, tiek iegūts augstāks olbaltumvielu saturs produktā. Taču karbamīds nav olbaltumviela. Karbamīds ir ogļskābes amīds, kas satur slāpekli. PVD skaidro, ka kopproteīnu mēra laboratoriski nosakot slāpekļa saturu un reizinot ar noteiktu koeficientu. Vairāk slāpekļa – augstāks proteīna rādītājs.
Karbamīds ir lēts produkts, salīdzinot ar dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, kas ir ievērojami dārgākas, tādēļ to pievienojot produktam (raugam, gaļas miltiem u.c.), negodprātīgs uzņēmējs cenšas palielināt peļņu.
Kā tas ietekmē organismu?
Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku vadītājas vietniece Lita Konopore paskaidroja, ka mākslīgi radīto urīnvielu gremošanas procesu nodrošināšanai var izmantot tikai atgremotāji – dzīvnieki ar četrkameru kuņģi, proti lopkopībā tās ir govis, kazas un aitas. Gaļēdāju organisms nespēj to izmantot. Urīnviela veidojas organismā arī dabiski un tiek izvadīta ar urīnu. Tas pats notiek arī ar sintezēto karbamīdu. Nelielās devās process nerada sevišķu slodzi organismam. Lielās devās viela kļūst toksiska, saindējot visas organisma sistēmas.
Pārstrādājot lielas karbamīda devas, tiek noslogotas ne tikai dzīvnieka nieres, bet arī aknas.
Šobrīd galvenais akcents tiek likts uz to, ka sintētiskās urīnvielas pievienošana barības izejvielām mākslīgi paaugstina proteīna, jeb olbaltumvielas procentuālo saturu uz iepakojuma. Reālais proteīna saturs tādā barībā ir daudz zemāks, jo karbamīds nav ne dzīvnieku, ne augu valsts izcelsmes produkts un tā vispār nav olbaltumviela.
Ārsti uzsver, ja suns vai kaķis ilgtermiņā neuzņem viņam nepieciešamās olbaltumvielas, viņam rodas visas tās problēmas, kas ir raksturīgas proteīna deficīta gadījumā. Barība, kurā ir maz olbaltumvielu, vienkārši runājot, kurā ir maz gaļas, nav garšīga. Tomēr, ja suns vai kaķis barību ar karbamīdu, nevis ar visām nepieciešamajām dzīvnieku (un daļēji augu) izcelsmes olbaltumvielām burtiski rij aizgūtnēm, rodas jautājums, kas vēl ticis pievienots, lai šāda barība sunim vai kaķim tik ļoti garšotu?
Regulējumos un Eiropas rekomendācijās pieļaujamais karbamīda daudzums suņu un kaķu barībā ir nulle. Un viens no iemesliem, kāpēc tas tur nedrīkst būt pat zemās devās, ir šī iespēja krāpties ar proteīna rādītājiem, uzsvēra L.Konopore.
Veterinārārste piebilda, ka karbamīds pilnīgi noteikti nav tas neirotoksīns, kas varētu būt izraisījis suņu megaesophagus/polineiropātijas uzliesmojumu Latvijā, kas arī piesaistīja pastiprinātu uzmanību „Tukuma Srtaumes” ražotajai suņu barībai. Pagājušajā gadā to apstiprināja arī megaesophagus/polineiropātijas cēloņu pētījuma dalībnieki, viņu vidū arī profesore, Dr.med.vet Ilze Matīsa-Van Houtana.
Piegādātāji apliecina, ka izejvielās karbamīda nav
“Tukuma Straume” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks vēstulē atbildēja, ka, citēju: “Visi izejvielu piegādātāji ir apliecinājuši, ka viņu piegādātajos produktos nav karbamīda. Izejvielas mēs saņemam no tiem pašiem piegādātājiem, kuri ir reģistrēti Eiropas Savienībā, kas piegādā izejvielas citiem suņu un kaķu barības ražotājiem. Ja šajos produktos ir karbamīds, tad tam ir jābūt arī citu ražotāju suņu un kaķu barībā. PVD diemžēl nav pārbaudījis citu ražotāju produktus par karbamīda klātbūtni, kas mūs izbrīna, jo nav izprotams, kādēļ notiek mērķtiecīga vēršanās pret vietējo ražotāju, kamēr importa produktiem šādas pārbaudes netiek veiktas.”
Tikmēr uzņēmums gaida barības paraugu analīžu rezultātus, kas varētu būt zināmi pēc divām nedēļām. Pēc “Tukuma Straumes” pasūtījuma izpēti veic laboratorija Vācijā, kuras nosaukums ražotnes informatīvajā ziņojumā netiek minēts.
Gan PVD, gan pats uzņēmums analīžu veikšanai vienlaikus paņēma identiskus barības paraugus. PVD analīzes jau ir pabeidzis un karbamīdu konstatējis vairākās suņu un kaķu barības partijās un ražošanas izejvielās. Sekoja dienesta rīkojums barību no tirdzniecības izņemt un iznīcināt. “Tukuma Straumes” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks šinī sakarā uzver, ka pagaidām barību nav plānots likvidēt. Kad tiks saņemti neatkarīgas laboratorijas analīžu rezultāti, tiks pieņemts lēmums. Šobrīd turpinās konkrēto barības partiju produkcijas izņemšana no tirdzniecības vietām. Atskaites par izņemto barību katru dienu tiek iesniegtas PVD. Jau ziņots, ka pircēji „DOGO” un „Ņau-Ņau” barības maisus var nodot atpakaļ veikalos gan aizvērtā, gan atvērtā veidā. Bez čeka barība atpakaļ netiks pieņemta. Gadījumā, ja barību atpakaļ atdot nav iespējams, to droši var izmest parastā atkritumu tvertnē, jo tā nav toksiska, uzvēra „Tukuma Straumes” priekšsēdētājs.
Vairāk komentāru par šī brīža situāciju “Tukuma Straumes” vadība nesniedz, vien norāda, ka nepiekrīt PVD protokoliem un aktiem. Mēneša laikā tos var apstrīdēt, ko uzņēmums arī dara.
Par karbamīda klātbūtni barības izejvielās tiek ziņots Eiropas līmenī
Ziņojumu par „Tukuma Straumes” ražotās barības un tās izejvielu – putnu miltu sastāvā esošo karbamīdu PVD ir ievietojis Eiropas Savienības (ES) Ātrās brīdināšanas sistēmā. Tas nozīmē, ka par Polijas izcelsmes izejvielās konstatēto urīnvielu tagad ir zināms ne tikai šīs valsts, bet arī citu ES dalībvalstu pārtikas apriti uzraugošajām iestādēm.
Informācijai:
Suņu un kaķu barības pagatavošanā izmantojamos putnu miltus ražo blakusproduktu pārstrādes uzņēmumos temperatūras un spiediena ietekmē no 3. kategorijas blakusproduktiem (putnu ķermeņa daļām, asinīm, iekšējiem orgāniem u.c.), kas iegūti putnu kautuvēs. Putnu gaļas miltus izmanto divējādi – barības vai mēslojuma ražošanai. Tos neizmanto pārtikas produktu ražošanā, tādēļ nepastāv risks, ka šie milti varētu nonākt cilvēku uzturā.
