Dogo sāga turpinās. “Dogo” un “Ņau-Ņau” barībā karbamīda nav – tā bija kļūda 0
Autore: Kate Šterna
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šonedēļ saņēmis oficiālo ziņojumu no Dānijas laboratorijas “Osterreichische Agentur fur Gesundheit und Ernarungsicherheit GmbH” par kļūdu Latvijas uzņēmuma “Tukuma Straume” ražotās suņu barības paraugu testos. Tiek ziņots, ka dāņu zinātnieki izvēlējušies nepareizu izmeklējuma metodes specifikāciju (testēšanas jutību), mērot optisko blīvumu pie nevis pie 435 nm viļņu garuma, kā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) normatīvie akti, bet gan pie 420. Dienests jau atvainojies uzņēmumam “Tukuma Straume” un atcēlis zīmolu “DOGO”” un “Ņau-Ņau” barības tirdzniecības aizliegumu un to izejvielu izmantošanas ierobežojumu.
Atkārtotā testēšana Austrijas laboratorijā veikta, izmantojot divas metodes. Vienā gadījumā karbamīda saturs tika noteikts mērot optisko blīvumu pie 420 nanometru (nm) viļņu garuma, bet otrā gadījumā, tas tika noteikts, mērot optisko blīvumu pie 435 nm viļņu garuma.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš norādīja, ka nevar runāt par pozitīvu un negatīvu testēšanas rezultātu, jo viss ir atkarīgs no pielietotās metodes. Izmantojot tēlainos izteiksmes instrumentus, viņš mēģināja paskaidrot. A.Bērziņš uzsvēra, ka mūsdienu tehnoloģijas ir tik attīstījušās un metodes tik jutīgas, ka pat, ja mēs izšķīdinātu jūrā cukura graudiņu, tā paliekas varētu konstatēt ikvienā jūras ūdens pilienā. Tādēļ eksistē ne tikai pētīšanas paņēmieni, bet arī tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus, regulē metodes un rezultātu interpretāciju. Līdz ar to, ja pie lielākas jutības karbamīds barībā uzrādās, tad samazinot jutību, tā pēdas vairs nav nosakāmas un rezultāts ir negatīvs. Pie EK noteiktās karbamīda klātbūtnes testēšanas jutības (435 nm viļņu garuma) urīnviela “Tukuma Straumes” barības paraugos neuzrādās un tas tiek uzskatīts par leģitīmu rezultātu. Tādēļ nav nepieciešamības veikt trešo, it kā kontroles testu.
A.Berziņs komentēja arī laboratorijas izvēli. Eiropas Savienības dalībvalsts Pārtikas un veterinārijas dienests izmanto Nacionālās references laboratorijas atbalstu, vai nu paraugu testēšana uz vietas vai sūtīšanā uz ārzemēm. Eiropas Savienībā (ES) tā vienmēr notiek pēc vienota algoritma. Konkrētās valsts Nacionālā references laboratorija izvēlas tikai vienu no ES valstu nacionālajām kontroles un references laboratorijām, kas ir specializējusies vajadzīgajā jomā. Attiecībā uz kļūdaino paņēmiena izvēli, PVD varot prasīt papildus paskaidrojumus no Dānijas laboratorijas vai no Eiropas Kopienas references laboratorijas, kas ir specializējusies konkrētajā jomā.
A.Bērzinš uzsvēra, ka “BIOR” saņēma vairākus desmitus ārvalstīs ražotās un vietējās suņu un kaķu barības paraugus. Tiem visiem ir piešķirti kodi un institūta darbiniekiem vienkārši nav iespējas uzzināt, kurš ir kurš. Toties PVD saņem savus paraugus ar iegūtajiem datiem un var, vadoties pēc Eiropas un nacionālo tiesību aktu noteiktajiem kritērijiem, izvērtējot metodes, paņēmienus un testēšanas rezultātus savilkt kopainu. Līdz ar to nav iemeslu šaubīties par PVD lēmuma pamatotību.
Noslēgumā A.Bērziņš vēlējās uzsvērt, ka karbamīds, jeb urīnviela nekādā veidā nav saistāma ar citu skandālu, kas skar AS “Tukuma Straume”, proti suņu saslimšanas un nāves gadījumiem, kur kā galvenais riska faktors minēta sausā barība “DOGO”. Karbamīds nav un nevar būt saistīts ar šiem gadījumiem, jo tas nav neirotoksīns un nevar izraisīt tādu klīnisko ainu, kāda novērota pētījumā iesaistītajiem suņiem. Jau ziņots, ka Latvijas veterinārārstu un zinātnieku grupa uzsāka pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot suņu megaesophagus/polineiropātijas cēloņus.
