Dodoties dabā, svarīgs ir silts ēdiens. Padomi dzīvošanai un izdzīvošanai dabā, esot atpūtā 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Klāt pavasaris. Daudzi cilvēki arvien biežāk dodas dabā, vēlas tur pavadīt vairākas dienas, lai pilnībā atpūstos no civilizācijas. Taču ir lietas, kas jāņem vērā, lai atpūta nenodarītu kaitējumu ne pašam atpūtniekam, ne dabai. Turklāt, dzīvojot pilsētā, lielākā daļa no mums jau piemirsusi, kā pilnībā par sevi parūpēties pašam.
Svarīgs siltums
Lielāko enerģijas devu organismam sniedz silts ēdiens un dzēriens. Tas uzmundrina ne tikai fiziski, bet arī morāli. Arī no bioloģijas viedokļa silts ēdiens palīdz ātrāk atgūt spēkus, jo organismam nav jātērē enerģija ēdiena vai dzēriena uzsildīšanai.
Visvienkāršākais veids, kā paņemt sev līdzi šādu siltumu, – jau mājās sagatavot termosā karstu tēju vai kafiju. Tas ir starta komplekts, kam jābūt līdzi vienmēr. Izmantot dzērienu pa dienu un vakarā, piemēram, uz ugunskura uzvārīt ūdeni, pagatavot tēju vai kafiju un iepildīt termosā, lai nākamajā rītā, pirms vēl iekuras ugunskurs un iespējams pagatavot brokastis, varētu gūt siltu enerģijas devu. Rīta drebulis kā ar roku noņemts. Protams, līdz ar brokastīm atkal jāpagatavo karsts dzēriens turpmākajai dienai.
Komplekts uguns iekuršanai
Katram pašam jāsaprot, kāda tipa cilvēks viņš ir un kāda veida piedzīvojums patīk vislabāk. No tā būs atkarīgi arī uguns un siltuma iegūšanas veidi.
Pilsētnieku variantā ērtākais ir paņemt līdzi kādu degli ar gāzes baloniņu. Savukārt tas, kuram patīk izmantot dabiskus materiālus, kurinās ugunskuru. Protams, arī otrie situācijās, kad ēdiens jāuzsilda ātri, izmantos degli – ugunskuram nepieciešamā materiāla sagatavošana un paša ugunskura iedegšana prasa zināmu laiku.
Taču jebkurā situācijā būs vajadzīgi rīki uguns aizdegšanai. Tie, protams, var būt sērkociņi, taču labāk izvēlēties tādus, kam nekaitē mitrums un kas spēj degt arī vējā. Ūdensdroši sērkociņi nopērkami, sākot no diviem eiro par iesaiņojumu. Savukārt vētras droši sērkociņi maksā no četriem eiro par iesaiņojumu.
Parastās šķiltavas pārgājieniem nav īsti piemērotas – pastāv risks, ka šķiltavu mēlīte var piespiesties un gāze izplūst. Līdz ar to ar šādu rīku var neizdoties iedegt ne gāzes degli, ne ugunskuru. Var izmantot arī nelielus gāzes degļus – lodlampas, kuros gāzi no baloniņa aizdedzina ar pjezoelektrisku slēdzi. Taču tā ir vēl viena lieta, kas pašam jānes līdzi.
Daudz drošāk un vienkāršāk izmantot krama šķiltavas. Tas ir speciāls magnēzija stienītis un metāla skrāpītis. Ar šādu rīku var uzšķilt lielu daudzumu dzirksteļu, kuru temperatūra ir ap 3000 grādu. Tādējādi ar tām var iedegt ne tikai gāzes degli, bet arī sausus iekurus. Turklāt krama šķiltavas arī darbojas, tikko izvilktas no ūdens. Pāris kustību ar skrāpīti, un uzšķiļas dzirksteles. Šādas šķiltavas nopērkamas, sākot no 5–7 eiro. Tās jāmeklē mednieku un tūrisma preču veikalos. Ir arī speciāli naži, kuros krama stienītis paslēpts spalā. Atliek tikai to izvilkt un ar naža muguru uzšķilt dzirksteles. Šāds nazis nopērkams, sākot no 30 eiro.
Trīs veidi, kā uzsildīt ēdienu
Gāzes deglis ar baloniņu. Pats deglis, uz kura paredzēta vieta traukam ūdens vai ēdiena sildīšanai, maksā, sākot no 20 eiro. Degli pieskrūvē pie tam paredzētā gāzes baloniņa (cena no 5 eiro), iededz liesmu un ķeras pie gatavošanas – ātri un ērti! Deglis var būt aprīkots ar pjezoelementu liesmas aizdegšanai. Tiesa, liesma jāsargā no stipra vēja, un jārēķinās, ka mugursomā jāparedz vieta gāzes baloniņam.
Sausā spirta plītiņa. Kompakts risinājums. No metāla plāksnītēm salokāma plītiņa ar vai bez vēja aizsarga maksā no deviņiem eiro. No pavisam plāna skārda tā būs lētāka, taču tāda parasti paredzēta vienreizējai lietošanai. Hermētiski iesaiņoti sausā spirta klucīši maksā ap 8 eiro/12 gab. iesaiņojums. Parasti plītiņā liek 4 klucīšus, un ar to pietiek, lai uzsildītu krūzīti ūdens un ēdiena kārbiņu. Lētāks risinājums ir kamīna aizdedzināmie klucīši, taču jārēķinās, ka tie radīs vairāk kvēpu un visai ātri izdegs, miniatūrajā kamīnā tie būs jāpapildina, un pašam jādomā, kā klucīšus iesaiņot. Turklāt klucīšus nevar iedegt ar dzirkstelēm vien – vajadzēs arī sērkociņus vai gāzes šķiltavas. Taču tos var izmantot ne tikai ēdiena pagatavošanai, bet arī lielāka ugunskura iekuršanai.
Ugunskurs. Pats senākais siltuma un uguns iegūšanas veids. Kurināmo var sameklēt dabā, tāpēc līdzi jānes vien krama šķiltavas un nazis vai neliels cirvītis. Vērts padomāt arī par smalkiem iekuriem, kurus var paņemt līdzi, piemēram, neliela sveķeļa veidā. No tā ar nazi uz sausa materiāla, piemēram, sausām sūnām, saskrāpē sīkas skaidiņas. Virsū liek sīkus skaliņus vai smalkus sausus egļu zariņus un iešķiļ dzirksteles ar krama šķiltavām.
Taču Roliss sūnu vietā iesaka izmantot ko citu, un tie ir sieviešu higiēniskie tamponi. Tie ir hermētiski iesaiņoti, kompakti, taču pietiekami lieli un absolūti sausi vates izstrādājumi. Tamponu izņem no apvalciņa un ar rokām saplucina – tiks iegūta aptuveni sauja viegli degoša materiāla, ar ko pilnībā pietiek ugunskura pamatam. Vēl mazliet sveķainu skaidu, sīki zariņi, un – dzirksteļu spiets. Vate uzliesmo nekavējoties un sadeg pilnībā, jo ir ekoloģisks materiāls.
Ugunskuram ir ne tikai praktiska, bet arī simboliska nozīme, kas sakņojas mūsu zemapziņā. Tas rada mājīguma sajūtu un drošību. Tajā pašā laikā ugunskurs ļaus sasildīties, izžāvēt samirkušās drēbes, pagatavot ēdienu un, kas dabā nav mazsvarīgi, sargās no plēsējiem, jo savvaļas dzīvniekiem nepatīk uguns un dūmi. Mežazvēri saož tos pa gabalu un vienkārši netuvojas.
Kur meklēt kurināmo ugunskuram
Dodoties pārgājienā, malka, protams, līdzi netiek nesta. Taču tas nenozīmē, ka drīkst lauzt, cirst vai zāģēt augošus kokus. Pirmkārt, šie koki jums nepieder, un šādas darbības var traktēt kā sveša īpašuma tīšu bojāšanu. Otrkārt, svaigā koksnē, īpaši vasarā, ir daudz ūdens, un to būs ļoti grūti aizdedzināt. Tā vairāk kūpēs nekā degs un nedos vajadzīgo siltumu. Ugunskuram nederēs arī nokritušie un ilgi uz zemes gulējušie koku stumbri – tie būs satrunējuši un mitri.
Toties nokaltušie un nokritušie zari ir lielisks kurināmais. Pat ja tie ir salijuši, zari ātri apžūs un degs ar nepieciešamo karstumu.
Laikus jāgādā par malkas sadalīšanu vajadzīgajā izmērā. Jādarbojas tā, lai paliktu pēc iespējas mazāk pēdu. Jāsalasa arī skaidas, kas var noderēt iekuram. Vispār iekuram var izmantot dažādus materiālus: egļu apakšējos nokaltušos zarus, sausu zāli, bērza tāsi, sausus, sīkus zariņus, sausus čiekurus. Jāatceras, ka bērza tāsi nedrīkst iegūt no dzīviem kokiem, bojājot stumbru, – tas var kaitēt kokam. Arī tāss jāmeklē uz vēja nolauztiem stumbriem, kas vēl nav satrunējuši.
Nedrīkst aizmirst par drošību
Rīkojoties ar atklātu uguni, nedrīkst aizmirst par drošību, īpaši vasarā, kad nejaušas vēja nestas dzirksteles var izraisīt meža ugunsgrēku. Nopietni jāapsver, kur drīkst kurt ugunskuru un kur ne. Jāsagatavo ugunskura vieta, tāda nepieciešama arī miniatūrajai sausā spirta plītiņai, jo tuvu zemsedzei atradīsies ļoti karsts metāls. Zem plītiņas, tāpat kā zem ugunskura jābūt drošai minerālai pamatnei.
UZZIŅA
Šogad no 2. maija ir sācies meža ugunsnedrošais periods. Ikvienam, uzturoties mežā vai purvā, aizliegts:
• nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
• kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus tās;
• atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
• dedzināt atkritumus;
• braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
• veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Par šo aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālo atbildību.
Padomi
Kā droši iekurt ugunskuru
• Zonās, kur atļauts kurināt ugunskuru, jāizvēlas vieta, kur tuvumā nav sausas zāles vai koku un viegli uzliesmojošu priekšmetu. Tam jābūt pasargātam no vēja.
• Ugunskurs nedrīkst atrasties uz kūdrainas augsnes, jo var sākties ļoti sarežģīti nodzēšama kūdras gruzdēšana – zemdega.
• Pirms uguns iekuršanas ar lāpstu jānoņem tik daudz zemsedzes, lai no ugunskura malām līdz tai būtu vismaz pusmetru attīrīts minerālaugsnes laukums. Ugunskura vietu norobežo, aprokot apkārt zemi vai apliekot akmeņus.
• Ugunskura nodzēšanai vislabāk izmantot ūdeni, taču derēs arī minerālaugsne (smilts, smalka grants). Pēc rūpīgas nodzēšanas iepriekš noņemtā zemsedze jāatliek atpakaļ, lai veicinātu augāja atjaunošanos.
Svarīgi!
Atpūtas vietu, kur ugunskura kuršanai ierīkota speciāla vieta, drīkst pamest tikai tad, kad ugunskurs vairs nekūp!
KONSULTĒJIS AKTĪVĀ DZĪVESVEIDA ENTUZIASTS, VIDEOBLOGU VEIDOTĀJS ROLANDS MATISONS JEB ROLISS
