“Dodiet zāles, kas “nededzina” acis!”. Liegs receptē rakstīt konkrēta ražotāja zāļu nosaukumu 3
“Grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir koks ar diviem galiem. Pozitīvi vērtējams ir tas, ka tie pieliks punktu zāļu lobijam.
Bet bažas raisa, kā uz šīm izmaiņām reaģēs pacienti, kuri gadiem lieto konkrētas zāles un kuri ir pieraduši pie konkrētiem valsts apmaksāto medikamentu iepakojumiem,” saka Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš par vakar valdībā pieņemtajām izmaiņām Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanas kārtību.
No 2020. gada 1. aprīļa ārsti īpašā zāļu receptes veidlapā vairs nerakstīs konkrēta ražotāja zāļu nosaukumu, bet norādīs medikamenta aktīvās vielas jeb zāļu vispārīgo nosaukumu lētākajām kompensējamām zālēm.
Aptiekās pacientam tiks piedāvātas pilnīgi visas lētākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes valsts apmaksātās zāles ar vienādu kompensācijas bāzes cenu, un klientam būs izvēles iespējas.
“Tikai tad, ja ārstam būs medicīniski pierādījumi, ka pacientam no lētākajām zālēm, kuras viņš jau ir lietojis, radušās kādas veselības problēmas, tad, norādot pamatojumu slimnieka medicīniskajā kartē, drīkstēs receptē rakstīt zāļu ražotāja nosaukumu.
Ārstam ir noteikts, ka šādu gadījumu nevajadzētu būt vairāk par 30 procentiem. Pētījumu dati rāda, ka 10–15% gadījumu varētu būt tādi, kad zāles rada kaut kādas blaknes.
Tiem ārstiem, kuri būs izrakstījuši vairāk par 30% medikamentu ar konkrētu zāļu ražotāju nosaukumu, būs pastiprināta kontrole,” skaidroja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Nebūs jau tā, ka farmaceits aptiekas klientam liks izvēlēties līdzvērtīga sastāva zāles no pieciem vai sešiem variantiem, jo, kā pastāstīja farmaceite Dina Kurzemniece, kura ir Pils aptieku īpašniece, izvēles tikpat kā neesot, jo divi, trīs vai četri varianti gadoties reti.
“Cilvēks jau prasīs to vienu medikamentu, pie kura viņš ir gadiem pieradis, un droši vien būs neapmierināts, ja mēs piedāvāsim līdzvērtīgu, bet citu.
Var gadīties, ka tas cits, lētākais, piemēram, acu pilieni, rada diskomfortu acīm jeb, kā mums nesen teica kāds klients, “dedzina acis”. Viņam bija iespēja izvēlēties starp lētāko un nedaudz dārgāko, bet klients nevēlējās piemaksāt, tāpēc paņēma lētākās valsts kompensējamās zāles. Abām aktīvā viela bija vienāda, bet, iespējams, ka to diskomfortu radīja kādas atšķirīgas nianses palīgvielu sastāvā. Tādi gadījumi uzpeld ik pa laikam,” pastāstīja farmaceite.
Pacienti ietaupīšot
Pret pieņemtajiem grozījumiem iebilst Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valde (LĢĀA). Tās priekšsēdētāja Sarmīte Veide norādīja, ka pacienti sāks saņemt zāles, kuras iepriekš nav lietojuši, turklāt tās ik pa trim mēnešiem var mainīties, jo tik bieži tiek pārskatītas valsts apmaksāto medikamentu cenas.
“Ja pacienti vēlas lētāko medikamentu, arī šobrīd ārsts to var izrakstīt. Taču nav pamatoti likt pārējiem pacientiem piedalīties eksperimentos, lai pārbaudītu, vai konkrētā laika periodā lētākās zāles dod vai nedod vēlamo terapeitisko efektu,” sacīja Veide.
Bet Veselības ministrija uzskata, ka zāļu izrakstīšana kompensācijas sistēmas ietvarā tiekot samērīgi reformēta un tās mērķis nav radīt nelabvēlīgas sekas pacientiem. Reformēšana samazināšot kompensējamo zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumus par zāļu iegādi.
“Arī šobrīd ārsts drīkst rakstīt zāļu vispārējo nosaukumu, bet “referentās” jeb lētākas zāles lieto tikai 35% pacientu. Viņi varētu ietaupīt vismaz 20% savas personīgās naudas, ja nebūtu jāmaksā līdzmaksājums par dārgākiem medikamentiem. Tas ir mīts, ka lētākas zāles ir neefektīvākas par dārgākām.
Vispārīgā zāļu nosaukuma izrakstīšana ir obligāta Portugālē, Rumānijā, Lietuvā, Igaunijā, un šobrīd mēs runājam arī par Latviju. Arī Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā zāļu ražotāju firmu nosaukumu neuzsver un nenorāda. Latvijā ierobežoto līdzekļu dēļ nereti rodas priekšstats – ja zāles maksā dārgāk, tās noteikti ir labākas.
Bet vajadzētu paturēt prātā, ka tas ģenēriskais medikaments ir lēts tādēļ, ka vairs nav jātērē nauda izdevumiem, kas saistīti ar zāļu izgudrošanu. Tur ir vienīgi ražošanas izdevumi,” skaidroja Inese Kaupere un piebilda, ka 2014. gadā veiktajā divpadsmit Eiropas Savienības valstu pētījumā secināts, ka valstīs, kurās veicina vai obligāti liek lietot ģenēriskos medikamentus, varot vairāk ietaupīt ne tikai pacients, bet arī valsts.
Farmācijas departamenta direktore uzsvēra, ka ar šīm pārmaiņām, kas stāsies spēkā no nākamā gada aprīļa, nākot cerība, ka dārgāko zāļu ražotāji centīsies samazināt sava produkta cenu līdz “references” zāļu cenai.
245 ziņojumi par zāļu nepieejamību
Pēdējos mēnešos mūsu laikraksta redakcija arvien vairāk saņem sūdzības par to, ka aptiekās vairs nevar iegādāties gadiem lietotas kompensējamās zāles. E. Kaupere atzina, ka tā ir problēma, bet Latvija šajā ziņā neesot izņēmums citu Eiropas valstu vidū. Zāļu valsts aģentūra (ZVA) no šā gada janvāra līdz maijam ir saņēmusi 245 ziņojumus par zāļu nepieejamību. No tiem 104 bijuši nepamatoti, jo zāles nevarējusi piedāvāt tieši tā aptieka, kur pacients vērsies, bet citā aptiekā medikaments bija pieejams.
“Tas nozīmē, ka zāles ir tirgū, bet konkrētā aptieka nesadarbojas ar konkrēto lieltirgotavu. Var būt arī tāda situācija, ka lieltirgotava apkalpo tikai savas ķēdes aptiekas. Nereti ražotāji brīdina, ka tiem būs problēma ar konkrētiem valsts apmaksātajiem medikamentiem, un mēs tos izslēdzam no saraksta.
ZVA mājas lapā internetā jebkurš var ziņot par to, ka nav pieejams kāds kompensējamais medikaments. Aģentūra uztur šo medikamentu sarakstu un norāda, kad tie atkal būs tirgū,” pastāstīja Kaupere.
Diemžēl, ja ārsti neieskatās šajā sarakstā, un aizņemtības dēļ viņi to parasti nedara, tad pacientam tiek izrakstītas zāles, kuru piegādē ir pārtraukums. ZVA sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Rimšāne sacīja, ka aģentūrai nav elektroniskās opcijas, kas ļautu paziņot par trūkstošajām zālēm e-veselības sistēmā un līdz ar to ārstam tiktu nobloķēta šādu zāļu elektroniskās receptes izrakstīšana.
Nacionālais veselības dienests šo opciju ieviesīšot nākamajā e-veselības sistēmas projekta kārtā, informēja Rimšāne.
