“Dodiet viaduktu, tuneli, apli!” Analizējam Dienvidu tilta nepabeigto pievedceļu sekas Medemciema krustojumā 8
Valsts AS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) eksperiments ar tradicionālās vecā gada būvniecības rezultātu un jaunā gada plānu prezentācijas preses konferences rīkošanu nevis kādā komfortablā sanāksmju pajumtē, bet drēgnā teltī pie Jelgavas šosejas, par lielu prieku citkārt visai rezignētajiem dažādu televīziju kamermaņiem finišēja neparasti skaļi.
Kāds desmits īpaši neaicinātu vietējo iedzīvotāju sacēla varenu jandāliņu Medemciema krustojuma pārbūves sakarā.
Gluži līdz kautiņam gan nenonāca. Bet izbļāvās no sirds. “Vai man kāds prasīja? Vajag te nevis barjeras, bet viaduktu! Vai apli! Vai vismaz luksoforu!” – tā kāds dūšīgs kungs.
“Šāds līkums (līdz Rīgas apvedceļa viaduktam) man maksās vismaz 50 eiro mēnesī!” – tā kāda kareivīga dāma. (Blefo, starp citu, papildu nobraukums 25 darbdienās ap 170 km, ne vairāk kā 20 eiro degvielai.) Un viss ar neslēptu valsts pārstāvjiem – “LVC” valdes priekšsēdētājam Jānim Langem, satiksmes drošības organizācijas pārvaldes direktoram Mārim Zaļaiskalnam – adresētu zemtekstu: jūs esat negodīgi, stulbi, blēži, kam mūsu ērtības pie vienas vietas…
Varētu pasmīnēt un aizmirst. Bet – Medemciemam līdzīgu vietu Latvijā ir simtiem. Tādēļ mēģināšu konfliktu pašķetināt tā racionālāk. Varbūt dažas atziņas mums visiem baldriāna pilienu vietā noder.
Cik ceļu naudiņas “uz degunu”?
Valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem šogad ir spējusi iedalīt ap 200 miljoniem eiro. Iedzīvotāju mums nepilni divi miljoni, sanāk simts eiro ar astīti naudiņas katram.
Viadukts pie Medemciema izmaksātu miljonus. Bet iedzīvotāju tur – 1200. Ar vienlīdzīgi matemātisku budžetu – 120 tūkstoši… Nesanāk te ne tilts, ne tunelis.
Luksofors būtu lētāks, bet bremzētu tūkstošu kustību daudz mazāka protestētāju skaita labā. Nesanāk par viņu pašu naudiņu pat minimālais speciālistu prezentētais variants ar jaunu apgriešanās vietu, kura realizācija izmaksās 160 tūkstošus.
Jau šai ērtībiņai (neapšaubāmi nepilnīgai) tev, protestētāj, naudu dodu es un citi līdzpilsoņi, kuri Medemciemā iegriezīsies labi ja reizi gadā. Ko tu vēl pieprasi?!
Un kam pieprasi?
Derētu tomēr spēt uz problēmu skatīties mazliet plašāk. Medemciema krustojumā pašlaik neapšaubāmi ir bardaks. Bīstams visiem nepietiekami prasmīgajiem šoferīšiem. Un tādu šeit daudz.
Bet kur tie rodas? Izbrauc no dažiem simtiem vietējo māju? Nekā nebija.
Tas ir “tranzīts”. Tie ir visai masveidīgi Bauskas un Jelgavas šoseju savienojuma meklējumi, pie kuriem vainīga ne jau Olaines pašvaldība, ne jau “LVC”, bet Rīga. Dienvidu tilta joprojām nepabeigtie pievedceļi.
Pirms septiņiem gadiem pēc kādas citas preses konferences rakstīju: “Negribētos, lai vērtētāji iekrīt svinību rīkotāju tīši vai netīši izliktajās lamatās – ielūgumā teikts: Dienvidu tilta 3. kārtas būvdarbu noslēgums.
Bet Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā par “3. kārtu” tiek saukts “autoceļš no Vienības gatves līdz Bauskas ielai”. No kura, piedodiet, vēl nav ne miņas. Par “3. kārtu” nu nosaukts gabaliņš no tilta līdz Ziepniekkalna ielai (Bauskas šosejai), pārējo pārdēvējot par ceturto.
Un tā vēl joprojām eksistē tikai skiču projektā. Dienvidu tilta komplekss nav pabeigts! Joprojām pustukšais tilts nav (un tuvākā nākotnē nebūs) ērti pieejams tiem, kuri dzīvo pie Jelgavas šosejas un Rīgā iebrauc pa gauži prasti bruģētu Vienības gatvi.
Tas nekādi nevar pievilināt, piemēram, Mārupes iedzīvotājus, kuri joprojām pieblīvē citus tiltus. Bet par “mūsdienīgo skaistumu” maksā ikviens rīdzinieks. Neatkarīgi no tā, vai pa to brauc vai nebrauc. Tieši tādi (pilsētas, tātad visu rīdzinieku, ņemts ilgtermiņa aizdevums) ir superprojekta finansējuma noteikumi.”
Nils Ušakovs toreiz teica, ka 4. kārta pašlaik “neesot darba kārtībā”. Dažus gadus vēlāk optimistiskāks bija domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins: “Konkursu par projektēšanas darbiem varētu izsludināt tuvāko mēnešu laikā, un pats projekts varētu būt gatavs apmēram pēc gada. Tilta ceturtās kārtas būvniecību varētu sākt 2019. gadā.”
Kaut kā nemana, vai ne? Un aktīvākie, nemierīgākie savienojuma meklētāji spraucas, kur māk, arī caur Medemciemu un Baložiem uz Rāmavu. Un otrā virzienā.
Līkumo pār sīkceliņa “gulošajiem policistiem”, kas kopā ar zīmi “30 km/h zona” ir vienīgais satiksmes drošības elements, kura izbūvi savā īpašumā spējusi veikt Olaines novada pašvaldība. Taisa ziepes krustojumā pie Medemciema…
Kas Medemciemam labākais?
Piedodiet, protestētāji, bet (ja nebūvējam gaisa pilis) laikam jau tas šobrīd ir “LVC” apstiprinātais lētākais krustojuma reorganizācijas variants (labais pagrieziens uz Rīgu paliek, kreisais tiek veidots no jauna – 800 metrus uz Rīgas pusi). Tas jūsu dzīvi sarežģīs pavisam nedaudz.
Bet drošības līmeni krietni pacels. Un tranzītu noteikti mazinās, jo nez vai, Olaines virzienā braucot un Bauskas šoseju meklējot, ir vērts no apvedceļa atgriezties Medemciemā.
Bez kreisā pagrieziena būtu vēl drošāk. Bet nav jau izslēgts, ka pēc dažiem gadiem pietiks naudiņas tilta vai tuneļa izbūvei. Vai pašvaldības būvētai ieliņai uz Rīgas apvedceļu.
Šobrīd priekšlikums – beidzam kašķēties. Plānojam dzīvi atbilstoši iespējām. Padomājam, kā drīz jau nepieciešamo puslitru degvielas dienā ietaupīt bez tālāku līdzpilsoņu investīcijām.
Gādājam ekonomiskāku auto, mainām braukšanas stilu uz rāmāku, iemācāmies kādā no braucieniem kooperēties ar kaimiņiem. Vai reizēm aizstaigāt līdz autobusa pieturai, uz kuru Medemciemā ved Latvijā reta un diezgan dārga būve. Tunelis – pat ar automātisku apgaismojumu, un gada lielāko daļu bez lielām peļķēm.
Paņēmieni te dažādi. Visi labāki par protestiem.
