Dodiet naudu ceļiem! 0
Latvijas Pašvaldību savienība un biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” nosūtījušas valdībai vēstuli ar prasību par vienotu valsts ceļu sakārtošanas programmu 2020.–2027. gadam.
Sliktais ceļu stāvoklis Latvijā nav noslēpums. Taču tagad, pateicoties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izveidotajai interaktīvajai kartei, kas pieejama gan pašvaldību savienības, gan biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” (“LCB”) mājas lapā, katrs pats var pārliecināties, tieši cik slikts.
Interaktīvajā kartē iezīmēti visi kritiskā un remontējamā stāvoklī esošie reģionālās un vietējās nozīmes ceļi, aprakstītas to problēmas un aplēsts aptuvenais finansējums šo ceļu savešanai kārtībā.
Kopumā kritiskā stāvoklī ir 23 valsts galveno autoceļu posmi, 1043 reģionālo un 1125 vietējo autoceļu posmi.
To sakārtošana izmaksātu apmēram 1,2 miljardus eiro. Draudīgo situāciju vēl paspilgtina tas fakts, ka finansējums ceļu nozarei samazinās, nevis palielinās – vēl pērn ES piešķirtais finansējums ceļu nozarei struktūrfondu ietvaros un valsts finansējums kopā bija 223 milj. eiro, šogad tikai 187 miljoni, nākamgad – 153, bet 2021. gadā – vairs tikai 120 miljoni eiro.
LPS un “LCB” savā vēstulē aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (“JV”), satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) un finanšu ministru Jāni Reiru (“JV”) izveidot vienotu valsts ceļu sakārtošanas programmu tuvākajiem gadiem, kurā izvērtēs reģionālo un valsts vietējo autoceļu tīklu un noteiktu remontējamo autoceļu prioritātes, paredzot atbilstošu finansējumus.
Abas organizācijas uzskata, ka vienlaikus ar administratīvi teritoriālo reformu valdībai jāiesniedz rīcības plāns, aktualizējot valsts reģionālo un vietējo autoceļu sakārtošanas programmu, nosakot prioritātes 2020.–2027. gadam, un konceptuālu risinājumu autoceļu valstiskajam un reģionālajam pārvaldības un finansējuma modelim. Tas jāsalāgo ar valdības reformu plānu, kā arī vienlaikus ar 2020. gada budžeta projektu jāiesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai.
Jāpiebilst, ka ceļu nozares problēmām ir jau gadiem ilga vēsture.
Savulaik, vēl Laimdotas Straujumas premjerēšanas laikā, tika izstrādāta Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.–2023. gadam. Tajā paredzēto darbu kopējā vērtība nedaudz pārsniedza miljardu eiro. Lai gan Ministru kabinets to pieņēma tikai “zināšanai”, Saeima to iekļāva Nacionālajā attīstības plānā (NAP) un tā programma ieguva likuma spēku. Tas gan neko īpaši nelīdzēja – “likumīgajai” programmai pa šiem gadiem finansējums piešķirts vien apmēram 60% apmērā.
Tagad Krišjāņa Kariņa valdība gatavojas šo programmu atcelt vispār, un pagaidām nekas nav zināms par tās aizstājēju. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits publiski izteicies, ka ceļu sakārtošana šobrīd neesot prioritāte. Spriežot pēc visa, šo faktu kopums piespiedis pašvaldības un ceļu būvētājus uz kopīgu rīcību.
Vērtējot izvirzīto prasību pēc 1,2 miljardiem eiro, “LCB” valdes priekšsēdētājs un bijušais premjers Andris Bērziņš sarunā ar “LA” atzina, ka šāda summa, kas līdzinās apmēram 12% valsts gada budžeta, neesot saņemama gada laikā, drīzāk būtu jārunā par “piecus vai sešus gadus ilgu programmu”.
