Dodiet mieru Kārlim Ulmanim! 11
Izlasīju 22. augustā publicēto Agra Liepiņa rakstu “Ulmaņa partija”. Pārdomas izraisīja apgalvojums “kamēr ZZS ministri restorānā tikās ar Krievijas varenajiem, Kārlis Ulmanis savā kapā apgriezās otrādi”. Vai tiešām pašreizējā situācijā raksta autors ir pilnīgi pārliecināts par savu viedokli?
Ir vēl otra patiesība. 1939. gadā vienā no lauksaimniecības mēnešu kalendāriem bija publicēts Kārļa Ulmaņa raksts ar aicinājumu labāk pievērsties austrumiem. Šo kalendāru pēc kara nejauši atradu Kalvenes pagasta “Rožkalnu” mājas bēniņos. Diemžēl neesmu to saglabājusi.
Vēsturniekiem un politiķiem būtu interesanti parakņāties arhīvos un bibliotēkās, lai varētu dot izsmeļošus komentārus un viedokļus.
Es piederu paaudzei, kas gadus skaita ar cipariem 80, 90 un vēl vairāk. Mēs esam Kārļa Ulmaņa bērni, audzināti darbam, godīgai attieksmei pret cilvēkiem, saudzēt, mīlēt savu dabu, aizstāvēt savu dzimteni, kas sākas ar bērzu, strautu, aku savā pagalmā. Diemžēl karš izjauca izlolotos sapņus. Cilvēkus sadalīja divās naidīgās nometnēs. Pēc brīvības atgūšanas aizvien vēl liekam uz svariem, kurš pareizais, kurš nepareizais, kurš bagātāks, nabadzīgāks. Mēs, vecie, cerējām, ka dzīvosim kā ulmaņlaikos, kad noteicošais spēks bija vidusslānis. Kādreiz godā bija vārds “saimnieks”, tagad sakām – zemes īpašnieks.
Kārlis Ulmanis bija mūsu valsts Saimnieks, rakstāms ar lielo burtu.
Ar godu atcerēsimies viņu, netraucēsim viņa mieru nezināmajā kapā.
Olga Utkina, pensionēta žurnāliste
