Lepni, ka var palīdzēt 0
“Mūsu lielākais ieguvums ir tas, ka varam palīdzēt šādiem cilvēkiem. Varbūt vajag ilgāku laiku ieguldīt apmācībā, bet mēs jūtam morālu pacēlumu uzņēmumā, ka ar to tiekam galā,” ar lepnumu saka SIA “Kalsnavas komunālais uzņēmums” valdes locekle Vija Kučinska, kas palīgdarbiem piesaistījusi trīs jauniešus ar invaliditāti, tostarp Sindiju Balgalvi. “Es novēlētu katram jaunietim piedalīties šādā programmā, jo tas paplašina gan zināšanas, gan dod pieredzi. Tāpat, ja ir veselības problēmas, kuru dēļ nevar atrast darbu, tad šī ir vienreizēja iespēja, kuru izmantot,” apmierināta jauniete.
V. Kučinska neuzskata, ka projekta formalitāšu aizpildīšana būtu kas briesmīgs, taču dažas nianses NVA varētu pamainīt. “Slikti, ka visiem invalīdiem nepiešķīra darba vietas aprīkojumu. Bija izvirzīti kritēriji, kas man likās nesamērojami. Ja cilvēks ir invalīds, tad viņam jābūt pilnībā aprīkotai darba vietai, neskatoties uz viņa veselības stāvokli. Bet ja viņam nav kustību traucējumu, tad viņam šo aprīkojumu nenodrošinās…”
Tukuma reģionālajā diabēta biedrībā strādā Elīna Čepule. Arī viņa uzskata, ka labāk šādā veidā iegūt darba praksi, nevis nedarīt neko. “Darbs ir diezgan viegls – jāgaida, kad atnāks kāds diabētiķis samaksāt biedra naudu vai kaut ko pajautāt. Gribētos jau darīt kaut ko citu, jo darbs ir diezgan vienmuļš… Gan jau būtu darbu atradusi arī tāpat, bet ar projekta starpniecību es to noteikti izdarīju ātrāk,” stāsta Elīna.
Valstij jāturpina palīdzēt
Kā norāda gan Emīls Anškens, gan uzrunātie darba devēji, tad šis projekts nešaubīgi ir pozitīvs un vajadzīgs, taču pie tā nevajadzētu apstāties. “Jāpastiprina veids, kādā jaunieši tiek sagatavoti un atlasīti darbam, jo valstij būtu jāspēj nodrošināt kopējas apmācības, kuras svarīgas visās darbavietās. Arī darba devējiem būtu vieglāk, jo nebūtu jāskaidro vairāki aspekti, kas ir saistīti ar tiesiskiem u. c. jautājumiem un ar līgumattiecībām. Būtu svarīgi, ja valsts segtu arī lielāku daļu no kopējām darbaspēka izmaksām, tādējādi pamudinot projektā iesaistīties vairāk darba devēju,” min LJP viceprezidents.
Ausma Ozola uzskata, ka vairāk ir jāstrādā pie projekta popularizēšanas: “Vajadzētu vairāk reklamēt šo projektu. Katrā rajonā ir visādi pasākumi, kaut vai gadatirgi – NVA varētu nosūtīt pa vienam speciālistam uz šādiem pasākumiem un šajās vietās pastāstīt par šādu projektu iespējām. Manuprāt, tieši reģioniem tas ir nepieciešams visvairāk.”
