Dodamies dabā! Vai zini, kas ir upings un krastings? 46
Aizvadītajās brīvdienās, Gārsenes pusē, pirmo reizi mūžā gāju upingā un krastingā. Un varu teikt vienu – tas bija ļoti aizraujoši. Lai arī reizēm bailīgi un izaicinoši, tādu prieku un smieklus, paslīdot, iekrītot ūdenī, izmērcējoties, palīdzot cits citam, atrodoties dabā vēl nebiju piedzīvojusi. Šis noteikti būs viens no maniem mīļākajiem šīs vasaras notikumiem. Taču līdz šim brīdim es neko nebiju dzirdējusi par upingu un krastingu, tāpēc vērsos pie Dabas aizsardzības pārvaldes, lai noskaidrotu, ko vairāk par šo aizraujošo aktivitāti dabā.
Atbildes sniedz Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta “LIFE IS SALACA” ekspertes Lauma Vizule-Kahovska un Linda Uzule.
Kas ir upings un kas ir krastings? Vai un kā tie atšķiras?
Oficiālas definīcijas un konkrēta skaidrojuma šiem jēdzieniem nav. Tiek pieņemts, ka krastings ir iešana gar ūdensteču krastiem, bet upings – pārvietošanās pa ūdensteces gultni. Taču jāņem vērā, ka upes ir ļoti daudzveidīgas un mainīgas – ar tik tikko manāmu straumi un arī stipri krāčainas, vietām seklas un akmeņainas, vietām dziļas un smilšaini dūņainas. Atkarībā no upes īpašībām krastings reizēm iekļauj upes šķēršošanu vai daļēju pārvietošanos pa pašu upi, bet upings – arī pārvietošanos gar krastiem. Tādēļ krastings un upings ir grūti atdalāmi jēdzieni. Un abi viennozīmīgi ir aktīvās atpūtas veidi dabā ar Latvijas dabas vērtību baudīšanu, jo kā maršruti noteikti tiek izvēlētas ainaviski vērtīgas upes.
Cik populāras ir šīs dabas aktivitātes Latvijā?
Konkrēta statistika Dabas aizsardzības pārvaldei nav pieejama, taču, ņemot vērā, ka cilvēku interese par atpūtu dabā pieaug un šo aktivitāšu nosaukumi izskan biežāk, jādomā, ka krastings un upings kļūst aizvien populārāks arī Latvijā.
Arī Dabas aizsardzības pārvalde rīko krastingus, kas ir apmeklētāju gaidīti un iecienīti pasākumi. Nākamais krastings notiks 5. oktobrī Salacā. Plašāka informācija par pārvaldes īstenotajiem pasākumiem pieejami vietnē www.tiekamiesdaba.lv.
No dabas aizsardzības viedokļa, vai cilvēkiem nodarbojoties ar šīm aktivitātēm, netiek apdraudēta daba?
Upes un to piekrastes joslas ir jūtīgas ekosistēmas. Bieži vien tās ir dzīves vide dažādām retām un īpaši aizsargājamām sugām, piemēram, biezā perlamutrene, upes micīšgliemezis, upes raibgliemezis, īpašs retums ir ziemeļu upespērlene, kas mūsdienās sastopama vairs tikai dažās Latvijas upēs. Strauji tekošo upju iedzelmēs savas paslēptuves atraduši taimiņu mazuļi un vēžveidīgie. Dabas daudzveidībai ļoti nozīmīga ir ūdens un sauszemes pārklājuma zona, tā ir dažādu organismu slēptuvju, migrācijas, uzturēšanās un barošanās vieta. Šeit ūdens kukaiņu kāpuri pārvēršas par lidojošiem īpatņiem, kā arī uzturas un barojas pieaugušie kukaiņi. Ūdensteču piekrastes labprāt apdzīvo dažādi tauriņi un vaboles, tā ir ligzdošanas un barošanās vieta putniem. Jo upes piekraste ir daudzveidīgāka, jo arī to apdzīvojošo organismu skaits ir lielāks.
Tādēļ jāņem vērā, ka cilvēka darbības var negatīvi ietekmēt upes un to piekrastes dabas daudzveidību. Liela nozīme ir arī ietekmes biežumam un stiprumam, piemēram, ir liela atšķirība, vai upi šķēršo viens pārgājienu cienītājs vai liels grupa. Ja upings vai krastings tiek organizēts kā pārgājiens lielam cilvēku skaitam, tas patiešām var radīt negatīvu ietekmi uz ūdensteci un tās piekrasti apdzīvojošajiem organismiem, kā arī nodarīt kaitējumu pašiem biotopiem, tos izbradājot.
Kuras būtu ieteicamās upes šādai aktivitātei un pa kurām upēm labāk nekrastingot? Varbūt ir kādi populāri maršruti?
Jāņem vērā, ka tās upes, kas visvairāk piesaista cilvēku uzmanību – dabiskās, cilvēka darbības neskartās un nepiesārņotās, neapšaubāmi arī būs visvērtīgākās no bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Ir upes, kas atrodas dabas rezervātu zonā, ar īpaši nozīmīgām reto sugu atradnēm. Šīs ir tās upes, kas jāsargā no jebkādām papildus ietekmēm. Taču Latvija ir ūdeņiem ļoti bagāta zeme, mums ir pieejamas daudzas dabas takas, kas ved gar ūdensteču krastiem, kur var baudīt ainavu un izzināt saldūdens ekosistēmas. Lai labāk iepazītu ūdensteces un to piekrastes, Dabas aizsardzības pārvalde iesaka doties izzinošos pārgājienos kopā tikai ar pieredzējušiem dabas speciālistiem, kas pārgājienu maršrutus organizē tā, lai netiktu radīts kaitējums upē un tās piekrastē esošajām dabas vērtībām!
Kas jāzina pirms došanās šādā aktivitātē – vai nepieciešams kāds speciāls aprīkojums?
No praktiskās puses tas līdzinās jebkuram pārgājienam – jābūt ērtam apģērbam un piemērotiem apaviem. Vēl būtiskāk ir būt zinošam dabas vērtību baudītājām, lai nenodarītu kaitējumu dabai.
Svarīgi atcerēties, ka dabā esi viesis. Ir daži universāli ieteikumi, kas jāņem vērā. Piemēram, ja nepieciešams šķērsot upi, ieteicams to darīt vietās, kur upē sakrituši lielāki koki vai arī izmantot bebru dambjus kā tiltus. Īpaša vērība jāpievērš vietām, kur uz ūdenteces grunts saskatāmas gliemeņu čaulas, šādās vietās ūdensteci šķērsot nedrīkst, jo pastāv draudi, ka gliemenes tiks sabradātas, kā arī tās negatīvi ietekmēs radītais uzduļķojams. Ja upes krastos ir kāda putnu ligzda vai zvēru ala, tai jāiet ar līkumu, lai neiztraucētu to iemītniekus. Un, protams, ko dabā atnesi, to arī aiznes!
