Bogustovs: Šādi kursi tiešām palīdz, izmēģinājām. Var pieteikties “Dod pieci!” kursiem vecākiem 2
“Sirsnīgs paldies! Kopā saziedoti 120 046 eiro!” Ar tādu plakātu rokās un prieka asarām acīs šogad noslēdzās labdarības organizācijas Ziedot.lv, atbalsta biedrības Plecs un radio Pieci.lv Ziemassvētku labdarības akcija Dod pieci!. Visi klausītāju saziedotie līdzekļi tiek novirzīti, lai ieviestu bezmaksas praktiskas un psiholoģiskas mācības jaunajiem vecākiem visā Latvijā. Kā šo mērķi iecerēts sasniegt?
Pirmās reklāmas par akciju uzsvēra kūtros tēvus, kuri prot visu: pelnīt naudu, strādāt, braukt, bet ne būt kopā ar bērnu. Pēc to parādīšanās publiskajā telpā tās un arī pats akcijas mērķis izraisīja lielu rezonansi – kursi vecākiem, kādēļ tam jāziedo, vai tā tiešām ir problēma?
Akcijas rīkotāji gan uzskata, ka uzsākts dialogs par pārāk ilgi noklusētu tematu.
Kā tiks palīdzēts jaunajām ģimenēm, ko mācīs kursos un vai šī patiesi ir tik aktuāla problēma mūsdienu sabiedrībā? Par to jautājam organizētājiem un sabiedrībā pazīstamiem tētiem.
Sistēmas bērnu turpinājums
Iepriekšējā Dod pieci! labdarības maratonā tika ziedots tā sauktajiem sistēmas bērniem, izglītojot sabiedrību par patiesajiem dzīves apstākļiem bērnunamos un palīdzot bāreņiem atrast vecākus. Tolaik akcijas organizētāji sapratuši, ka sabiedrībā valda daudz stereotipu, pāri vilcinās uzņemt ģimenē audžubērnu, jo domā, ka būs vieni, pieļaus kļūdas un neviens viņus nesapratīs. Laužot šo aizspriedumu, radās atbalsta biedrība Plecs, kas piedāvā jaunu pakalpojumu – palīdzību un atbalstu vecākiem.
“Katrs bērns nāk ar savām komplikācijām, un vecāki, lai arī paši tā uzskata, nav vieni. Šis ir sistēmas bērnu dabisks turpinājums – sapratām, ka vēlamies ne tikai no ģimenēm izņemtiem bērniem dot jaunas mājas, bet nonākt līdz situācijai, kad izņemšana nemaz nav nepieciešama,” labdarības akcijas mērķa izvēli pamato organizācijas Plecs pārstāvis un ilggadējs akcijas Dod pieci! organizētājs Jānis Erts.
Mēnešiem ilga izpēte un konsultācijas ar policiju, krīzes centriem, sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, psihoterapeitiem, tiesnešiem un citu jomu profesionāļiem šo ideju apstiprināja – lai palīdzētu bērniem, ir jāpievērš uzmanība vecākiem.
Vecāki nezina, ko viņi nezina
Bērna uztvere un pieķeršanās vecākiem veidojas dzīves pirmajos trijos gados, tādēļ kursi būs paredzēti tieši jaunajiem vecākiem. “Neirozinātne pēdējos divdesmit gados pasaulē ir spēcīgi augusi un atklājusi daudz jauna. Ne tikai mūsu uztvere, arī vide, kādā aug bērni, ir pavisam citāda nekā mūsu priekšgājējiem,” stāsta Jānis Erts.
“Diemžēl tikai retajiem vecākiem ir vecvecāki, kuriem var uzticēt bērnu paauklēt, lai būtu laiks sev, jo šobrīd strādā visi. Arī mobilie telefoni atsvešina. Vecāki nezina, ko viņi nezina, valda pietiekami daudz stereotipu par produktīvu bērnu audzināšanu.”
Ja pirmajos trijos dzīves gados bērnam ar vecāku neizveidojoties drošā piesaiste, tas var atspoguļoties arī nākotnē – vēlāk, pusaudža gados, viņš nevēlēsies problēmas risināt kopā ar vecākiem.
“Neesmu saticis nevienu vecāku, kurš savam bērnam negribētu labāko, bet šobrīd vecāki ir atstāti strādāt un audzināšanu mācīties internetā. Būt par vecāku – tās ir īpašas prasmes. Nepietiek tikai lasīt teoriju, ja nesaprot, kā to savienot ar reālu rīcību komunikācijā ar bērnu,” teic akcijas organizētājs.
Tēvus nedrīkst atstāt pie ratiem
Jaunajiem vecākiem mācīs, kā cieņpilni sarunāties ar bērnu, veidot dziļu emocionālo saikni, kopīgi rotaļājoties; kā atpazīt bērna vajadzības un atsaucīgi uz tām reaģēt, rūpēties par mazuli, veicināt bērna patstāvību un neatkarību, konstatēt un izprast pašiem savas individuālās traumas un mainīt rīcības modeļus saskarsmē ar bērnu. Liela ievērība tiks arī abu vecāku vienlīdzīgai iesaistei un savstarpējai uzticībai bērna audzināšanas laikā.
Jautāts par tēvu īpašo izcelšanu reklāmas kampaņās, Jānis Erts bilst: tas esot bijis skaļš pieteikums turpmākam dialogam. “Ja mēs būtu uzsvēruši, ka jaunajiem vecākiem nepieciešama palīdzība, tās atkal būtu mammas, bet, liekot uzsvaru uz tētiem, mēs skaidrojām, ka ideālā variantā jāmācās abiem kopā.
Tētus nedrīkst pirmajos trīs gados atstāt pie ratiem un sūtīt uz darbu tikai pelnīt.
Tad viņi audzināšanā vēlāk neatgriezīsies,” atklāj organizētājs.
Jauno vecāku kursi sāksies šā gada maijā. Lekcijas vadīs ārzemju speciālistu apmācīti brīvprātīgie, kuri, izturot atlases kārtas, būs pierādījuši, ka ir pieredzējuši darbā un saskarsmē ar bērniem. Par darbu projektā viņi atalgojumu nesaņems. No saziedotās naudas pieci eiro pārim nodrošinās 30 minūšu ilgas apmācības. Kopā programmā katram dalībniekam paredzētas sešas nodarbības 21 stundas garumā.
“Pieteikties var ikviens pāris, kurš gaida bērnu vai audzina mazuli līdz viena gada vecumam. Ideālā variantā tie ir abi vecāki, taču var arī nākt mammas vai tēti vieni paši, viendzimuma pāri, ikviens, kurš vēlas saņemt palīdzību,” aicina Jānis Erts.
Patlaban mācībām pieteikušās 50 ģimenes. Pieteikšanās notiek, rakstot uz: [email protected].
Ko par šādām mācībām domā sabiedrībā zināmi tēvi?
Dīdžejs, mūziķis, TV žurnālists un pilna laika divu bērnu tētis Gustavs Terzens: tā ir cīņa ar sekām.
“Mēs tagad mēģinām cīnīties ar sekām. Ja cilvēku, kurš nesaprot un nejūtas vai organiski neiekļaujas nukleārās ģimenes modelī, piespiež tādu pieņemt, viņš nekad mūžā to nesapratīs. Cilvēks izjutīs vainas izjūtu un sabiedrisko spiedienu, kaut kā iejutīsies tajā lomā, bet viņš to nepildīs, kā vajadzētu. Uzskatu, ka jebkura palīdzība ir apsveicama, taču jāņem vērā klusējošā, bet joprojām aktīvā pagātne – abi pasaules kari vienā gadsimtā, kuros tika iznīcināti miljoniem vīriešu reproduktīvā vecumā. Bērni auga vieni ar mammām. To nevar ignorēt.
Man ir paveicies, jo esmu audzis ģimenē, kurā ir abi vecāki.
Protams, strīdi un laulības augšupejas un lejupslīdes ir bijušas, un es kā bērns esmu to redzējis, bet man viss bijis paskaidrots gan no tēva, gan mammas puses.
Arī abi vecvecāku pāri ir bijuši kopā visu dzīvi, līdz ar to man ir labs piemērs, šķiršanās nav bijusi opcija. Man trešajā paaudzē tas ir pašsaprotami, ka ģimeni nepamet. Bet ir tik daudzi, kuriem nav paveicies, kuri auguši ar vienu vai nevienu vecāku, tikai ar tēti, mammu, vecmammu vai brāli, kas pārņem nukleārās ģimenes vadības lomas, un tad citi puikas tēva lomu saskata trenerī, savu nākamo sievu uztver kā mammu, un rodas visādas greizības.”
TV un radio žurnālists, četru bērnu tētis Ansis Bogustovs: esmu sajūsmā!
“Sabiedrība pēdējos trīs gadus no izņirgšanas un noliegšanas ir izaugusi līdz līmenim, kad beidzot to var atzīt par mūsdienīgas civilizācijas problēmu. Tā jau ir pazīme, ka mēs kļūstam veselāki.
Kādam varbūt šķiet, ka nauda ziedota tādai parunāšanai vien, taču varu apliecināt, ka šādi kursi palīdz.
Pats ar sievu pusgadu esmu apmeklējis seminārus par bērnu emocionālo audzināšanu. Tie, kuriem galva uz pleciem, šādus kursus jau ir apmeklējuši, bet tiem, kuriem, iespējams, līdzekļi neatļauj, šo iespēju dos labdarības akcija – esmu sajūsmā!
Nesaprotu vien, kāpēc dažādas asociācijas, piemēram, Ģimenes psihologu asociācija, par to kautrējās runāt kā lielāku sabiedrības problēmu līdz šim. Es ceru, ka viņi kā profesionāļi varēs iesaistīties un turpināt iesākto darbu.”
