Valkas novadā neapdzīvotām, aizmirstām mājām dod pēdējo iespēju 28
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Jauna sadaļa!
Jauno sadaļu pamudināja sākt kādas Zemgales puses sētas liktenis, kur māja un saimniecības ēkas vēl bija izmantojamas, ceļmalā auga lieli koki, taču jaunie saimnieki to visu burtiski nolīdzināja līdz ar zemi. Vai tas ir prāta darbs, vaicāja vietējie ļaudis.
Kāds liktenis piemeklē nepadzīvotas, aizmirstas mājas – uz šo jautājumu meklēsim atbildes, papētot Latvijas novadu pieredzi.
Šaubu nav, izpēte jāsāk ar Valkas novadu, kur vietvara jau pirms vairākiem gadiem pievērsusies neapdzīvoto ēku problēmai. Pagastu pārvaldniekiem bija uzdots apzināt gan pašu, gan privāto aizmirstās mājas, likuši sludinā-jumus tīmeklī, rīkojuši izsoles. Kā viņiem veicies?
Valkas novads sastāv no pieciem pagastiem, pilsētas kā administratīvā centra un 33 ciemiem. Spriežot pēc novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa vērtējuma, visrūpīgāk izpētīti Kārķu un Ērģemes pagasti, kuru pārvaldnieks ir Pēteris Pētersons. Viņa veikumu domes vadītājs nosauc par izcilu, jo vienīgais uzdevumam piegājis sistēmiski, ar pacietību un neatlaidību. “Pēterim tas ir arī pārliecības jautājums,” piebilst domnieks.
Kārķos tukšas 30 mājas
“Dzīvojot šeit, laukos, gara acīm varu izstaigāt visas mājas – domāju, salikšu uz papīra,” tā pirms pusotra gada neapdzīvoto māju inventarizāciju sācis pārvaldnieks Pēteris Pētersons. Vispirms uzlicis uz papīra Kārķu pagasta namus, jo pats nāk no šīs puses, tur dzimis, audzis, mācījies pamatskolā un pēc studijām Rīgā atgriezies uz palikšanu, pārvaldnieka amatā jau strādājot desmit gadus. Uzskaite atklājusi, ka Kārķos tukšas un pamestas stāv 30 mājas.
Vienu daļu no bijušajiem iedzīvotājiem viņš pazinis, par pārējiem īpašniekiem ziņas bija jāpameklē papīros, un tad ķēries pie zvanīšanas. “Padomāju – kas man, pagasta pārvaldniekam, liedz uzrunāt viņus un parunāt par dzīvi? Nav jau tūlīt jāprasa, vai pārdos māju. Parunājamies arī par citām tēmām, bet šo jautājumu parasti sāku ar to, ka zinu pamesto māju, un vaicāju par nākotnes plāniem. Ja vēlas namu pārdot, piedāvāju ielikt pagasta feisbuka kontā fotoattēlu ar informāciju, norādot konkrētu adresi, minot apgrūtinājumus un tā tālāk,” par saziņu ar pamesto namu īpašniekiem stāsta pārvaldnieks.
Vairāk nekā pusgadu katra mēneša sākumā pagasta feisbukā parādījās informācija par vienu pārdodamu īpašumu. Cilvēku interese bijusi liela, zvani skanējuši gandrīz vai nepārtraukti. Visas tīmeklī ievietotās mājas esot pārdotas un nonākušas pie jauniem īpašniekiem. Patlaban tās tiek atjaunotas, jo iegādātas tehniski sliktā stāvoklī, apliecina P. Pētersons. “Man ir svarīgi dot mājai pēdējo iespēju – tagad vai nekad. Paies vēl pieci vai desmit gadi, un tur nebūs ko atjaunot, bet patlaban, kamēr cilvēkiem ir interese, jāpiedāvā. Jo laiki mainās.”
Atvērto durvju diena Ērģemē
Ērģemes pagasta aizmirstās mājas pārvaldnieks sarakstā apkopojis pagājušajā gadā – šeit to bijis vairāk nekā Kārķos. Pavasarī noorganizējis īpašumu apskati, uz ko sabraukuši apmēram 30 interesenti. “Aplūkojām katru dabā, iedevu kontaktus, lai sazinās ar īpašniekiem, kuri iepriekš bija uzrunāti un piekrituši, ka mājas tiks piedāvātas pārdošanā,» par Ērģemes atvērto durvju dienu stāsta P. Pētersons. Nupat viņš apsver, ka vajadzēs rīkot otru apli, lai noskaidrotu pasākuma sekmes – vai māja ir pārdota, ja nav, vai īpašnieks vēlas, lai vēlreiz ievieto feisbukā informāciju. «Pieņemu, ka paņēmiens, kad informāciju par pārdodamo ēku publicējam sociālajos tīklos, ir veiksmīgāks, jo iegūstam plašāku auditoriju,» spriež pārvaldnieks.
P. Pētersona mērķis ir apzināt visa pagasta neapdzīvotās mājas un publicēt informāciju par visām, kuras var iegādāties. Viņš spriež, ka pamesto namu pilna inventarizācija būtu vajadzīga novadā – gan par pašvaldības, gan privātajiem īpašumiem, taču vietvarai jānodarbojas arī ar aktuālākām problēmām par tukšām lauku mājām.
Inventarizāciju savos pagastos viņam esot vieglāk paveikt, jo kā vietējais teritoriju pārzinot labi. Pārvaldniekiem, kas nav pilnībā iepazinušies ar pagastu, varot rasties maldīga sajūta, ka šī nav izteikta problēma, ja brauc tikai pa galvenajiem ceļiem. “Pašam gadījās Omuļu galā uziet pamestas mājas, kas atrodas nostāk no lielajiem ceļiem, un tikai tāpēc, ka meitu vedu tajā pusē uz jāšanas nodarbībām.”
Par ubaga grašiem nepārdos!
Ne visi Valkas novada pašvaldības darbinieki esot vienisprātis, ka vietvarai jāiesaistās arī privātajā sektorā, veicinot to māju pārdošanu, kas nav pašvaldības īpašums. Jautājums, kas izraisījis diskusijas, ir saistīts ar vairākām problēmām, stāsta novada domes priekšsēdētājs V. A. Krauklis. Vairums pamesto māju atrodas lielo zemnieku vai mežu uzpircēju īpašumā.
“Jautāju viņiem, kāpēc nepārdod, bet tur tās tukšas. Daudziem ir bažas, ka namu nopirks kāds pilsētnieks, kas vairāk tendēts uz zaļo dzīvesveidu, bet lielajiem lauksaimniekiem ir svarīgi strādāt ar intensīvās lauksaimniecības tehnoloģijām, miglot un mēslot laukus, un viņiem nevajag papildu problēmas no īpašniekiem, kas iestāsies pret viņu darba stilu.” Mežu uzpircēju vidū bieži vien ir lieli ārzemju pensiju fondi, kas nevēlas noņemties ar ēkas nodalīšanu no kopējā zemes gabala, jo ieguvums nav tik liels, tāpēc viņi atstāj to iznīcībai.
Šķērslis mājas iegādei var būt elektrības trūkums. Lai to atjaunotu, akciju sabiedrība «Sadales tīkls» pieprasa tik lielu samaksu, ka elektrības pieslēgums sanāk dārgāks par pašu īpašumu. «Tādu gadījumu ir diezgan daudz, tāpēc ir jautājums, vai ir atbalstāma šāda valsts uzņēmuma politika un vai tomēr nevajadzētu atjaunot programmu, kāda kādreiz bija par pieslēgumu izveidi īpašumiem bez elektrības. Vajag tikai kapitāldaļu turētāju gribu,» spriež domnieks.
Kā gara pagātnes aste velkoties nesakārtoti īpašumu dokumenti un gadījumi, kad mājas palikušas bez saimnieka. Līdz šā gada 1. janvārim pašvaldības bezsaimnieka mantu ar valsts atļauju varēja izmantot tikai savu funkciju realizēšanai, pārdot to nebija ļauts. V. A. Krauklis cer, ka izmaiņas likumā, nosakot, ka bezsaimnieka manta piekrīt nevis valstij, bet pašvaldībai, ļaus laist apritē daudzus neizmantotus īpašumus.
Domes vadītājs iepazīstina ar vēl vienu namsaimnieku grupu, kas atbilstot izteicienam par suni uz siena kaudzes. “Paši ar savu namu nekā nedara un arī citiem nedod, jo grib nopelnīt lielo naudu. Ja ir adekvāta cena, elektrības pieslēgums, māju var pārdot nedēļas laikā – aiziet kā karsts pīrādziņš! Kad uzliek Pierīgas cenu, piemēram, 50 tūkstošus eiro mājai, kas reāli maksā 10 tūkstošus, stāv tukša gadiem. Saku, aizies postā, kamēr gaidīs savu pircēju, bet īpašnieks atbild, ka par ubaga grašiem nepārdos!”
Vai liekam feisbukā?
Ērģemes pagasta uzņēmējs Artūrs Valģis, uz kura lauksaimniecības zemes atrodas pāris tukšu māju, nebaida pārlieku «zaļi» ienācēji. Līdzšinējais mēģinājums tās pārdot nav bijis veiksmīgs, taču pārvaldnieks P. Pētersons neatlaižas un īsā tālruņa sarunā pierunā viņu publicēt informāciju pagasta feisbukā.
Kā iet?
Cīnāmies, strādājam.
Man ir jautājums par lauku mājiņām – vai pārdevi?
Nē, nebija neviena riktīga interesenta. Atbrauc, apskatās…
Vai varu ielikt internetā?
“Smēdes” var likt.
Man jau baigi patīk “Zemdegas”.
Tā ir guļbūve, bet vēl jāpiestrādā, jāiztīra…
Tas ir galīgi dzīves sīkums, jumts un guļbaļķi pa perimetru ir veseli. Un ceļš blakus.
Bet tur iekšā – bardaks.
Cik prasi? Pašvaldības mājas, kur zemes nav klāt, mēs tirgojam par diviem līdz četriem tūkstošiem.
“Zemdegas” ar pushektāru zemes – par septiņiem tūkstošiem, “Smēdes” arī ar pushektāru zemes – par desmit tūkstošiem, tā ir laba, apmūrēta māja ar garāžu.
Pieredze ar īpašumu pārdošanu nav bijusi veiksmīga arī zemnieku saimniecības “Lejasciņi” zemniekam un tagad Valkas novada deputātam Kristapam Sulam. Pirms desmit gadiem pircēji nav atradušies, taču patlaban nav ko piedāvāt, jo mājas vairs nav piemērotas dzīvošanai un arī atjaunot tās nav izdevīgi.
Pašvaldības iniciatīvu aktīvi piedāvāt pārdošanā namīpašumus viņš vērtē pozitīvi. “Kad lauki kļūst tukšāki, jebkura jauna dzīvība, cilvēki, kas atnāk te dzīvot, mums nāk tikai par labu.”
Strausa politika
“Lejasciņu” tukšās mājas saimnieks pagaidām vēl nejaukšot nost. Tomēr Valkas novadā ir arī tādi gadījumi, kad ēkas tiek nolīdzinātas līdz ar zemi, lai īpašnieks varētu apvienot savus laukus. Parasti pie vainas bijis “nejaušs” ugunsgrēks, un ko tad vairs…
Uz degšanu varot pamudināt arī pašvaldības saistošie noteikumi, kas degradētai videi atbilstošiem īpašumiem nosaka augstāku nekustamā īpašuma nodokli. “To vairāk piemērojam pilsētā. Kad ieminos māju īpašniekiem laukos, kas, kā jau iepriekš pieminēju, sēž kā suns uz siena kaudzes, viņi saka: nu, zini, kā ar tiem īpašumiem mēdz būt – tukša māja, atnāk bomzītis, uzkurina ugunskuru…” par savu pieredzi stāsta domes vadītājs V. A. Krauklis.
Ar domes vadītāju vienisprātis ir pārvaldnieks P. Pētersons. “Pirms desmit gadiem vairākiem īpašumiem uzlikām vidi degradējušo ēku statusu, pēc tam atnāca zemnieki un mežizstrādes kompānijas, kas ēkas nodedzināja un apraka. Tas nav mūsu mērķis. Labāk, lai māja stāv arī sabrukusi, bet ne aprakta. Lai saglabājas šī vieta, kurā arī pēc desmit vai divdesmit gadiem varbūt kāds gribēs dzīvot.”
Pārvaldnieks sarunās ar neapdzīvoto namu īpašniekiem atgādina tik vienkāršu patiesību, ka katrs iedzīvotājs ir novada pievienotā vērtība. Kas apmeklēs nupat Ērģemē jaunās telpās iekārtoto bibliotēku, ja nebūs cilvēku? Kā pastāvēs veikaliņš, frizētava, degvielas uzpildes stacija, ja nebūs kas pērk preces vai pakalpojumus? Kāpēc pašvaldībai uzturēt ceļu, ja tas neved uz mājām, kur kāds dzīvo? “Ja to nesaprot, tā ir strausa politika!” nosaka P. Pētersons.
“Ja ir adekvāta cena, elektrības pieslēgums, māju var pārdot nedēļas laikā – aiziet kā karsts pīrādziņš! Kad uzliek Pierīgas cenu, piemēram, 50 tūkstošus eiro mājai, kas reāli maksā 10 tūkstošus, stāv tukša gadiem. Saku, aizies postā, kamēr gaidīs savu pircēju, bet īpašnieks atbild, ka par ubaga grašiem nepārdos!”
Divas skolas, divi likteņi
Tiklīdz Latviju apskrējusi ziņa, ka Valkas novada Zvārtavas pagastā Ozolu skolu izsolē nopircis komponists Jānis Lūsēns, domes priekšsēdētājam V. A. Krauklim tālrunis no zvaniem vai uzkarsis. “Manu paziņu lokā ir daudz mūziķu, sportistu, mākslinieku, un daudzi sāka interesēties par iespēju Valkas novadā iegādāties māju. Kādi četri vai pieci nopirka gan šeit, gan blakus Smiltenes pusē, kur tāpat kā pie mums mājas atrodas ainaviski skaistās vietās.”
Par Ozolu skolu, kuru dome gatavojās pārdot izsolē, J. Lūsēns arī uzzinājis no domes priekšsēdētāja. Gadu kom- ponists bija neveiksmīgi meklējis jaunu mājvietu savai kuplajai instrumentu kolekcijai, taču pēdējā brīdī vienmēr kaut kas nobrucis.
“Skola man ļoti patika, taču bija bail, vai spēšu tikt galā ar saimnieciskajām rūpēm, ko prasa 900 kvadrātmetru liela ēka. Pieteicos tikai trešajai izsolei, aizvēru acis un teicu – jā, ņemu, gan jau… Neesmu ezoteriķis, bet viss atrisinājās tik veiksmīgi kā vēl nekad manā dzīvē!” par lēmumu iegādāties Ozolu skolu stāsta J. Lūsēns.
Īpašumu par 40 tūkstošiem eiro viņš izsolē nopirka 2020. gadā. Ēka bija labi saglabājusies, tomēr neiztika arī bez lielākiem ieguldījumiem – ugunsnedrošo krāšņu vietā tika ierīkota ar granulām kurināma centrālā apkure, pirmā stāva klona grīdu nomainījuši pret jaunu – siltāku. Gada laikā izdevies pabeigt remontu, lai ēkā var izvietot instrumentu kolekciju, uzņemt apmeklētājus un apmesties uz pastāvīgu dzīvi paši – J. Lūsēns ar dzīvesbiedri mūziķi Eviju Mundeciemu, kopā ar viņiem arī komponista mamma ar kaķi.
Tagad šo vietu sauc par Jāņa Lūsēna mūzikas namu “Ozolu skola”, kurā paši saimnieki ekskursantus iepazīstina ar mūzikas instrumentiem, cienā ar tēju un pašceptu kūku. Ik pa laikam zālē notiek dažādu mūzikas žanru koncerti ar viesmākslinieku piedalīšanos. Kori šeit rīko nometnes.
Sajūtas par savu izvēli J. Lūsēnam vēl esot mainīgas, tomēr netrūkst gandarījuma brīžu – gan par ekskursantu atsauksmēm par ekskursijā redzēto un dzirdēto, gan koncertiem, kad izdevies sapulcēt pilnu zāli.
Ozolu skolai šis ir neapšaubāmi veiksmīgs pavērsiens, kaut vai salīdzinot ar ēku Valkā, kuru vietējie joprojām sauc par Ādama Tērauda pamatskolu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, nonākot Valkas rajona pārziņā, tai pietrūcis prasmīga saimnieka roku, stāsta domes vadītājs. Novadam tas nodots sliktā tehniskā stāvoklī, taču pašvaldība spējusi nomainīt pārsedzes, uzlikt jumtu. Izputējis labi iecerētais starptautiskā studiju centra projekts, līdz šim nav izdevies arī piesaistīt investorus, lai nams kļūtu par viesnīcu, kas Valkai ir ļoti nepieciešama. “Vieta ir ideāla, ceram, ka ēkai kādreiz izdosies atrast saimnieku.” nosaka V. A. Krauklis.
Šeit var redzēt zvaigznes!
Ērģemes «Zvejniekus» par savām mājām kopš pagājušā gada decembra sauc Klods un viņa dzīvesbiedre Sibilla. Abi ir franči, Klods Gislens Latvijā dzīvo jau divdesmit gadus, strādā par tūrisma gidu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Sibilla attālināti starptautiskajā skolā māca franču un angļu valodu afrikāņiem un malaiziešiem.
Šo vietu izvēlējušies tāpēc, ka bijusi vēlme dzīvot laukos, tuvumā ir dzelzceļa stacija, no kuras Klodam ir ērti doties pie tūristu grupām gan uz Tallinu, gan Rīgu, kā arī svarīga bija cena – 18 tūkstoši eiro par māju un trim hektāriem zemes.
Ēkā vēl notiek remonts, kurā pats saimnieks daudz ko paveicis savām rokām. Ierīkota jauna apkures sistēma un elektroinstalācija un izremontētas vairākas telpas. Tuvākajos četros gados viņiem ir plāns saimniecības ēku pārbūvēt par viesu namu, pirtī ierīkot tējas namiņu un no jauna uzbūvēt saunu. Tiks ierīkots arī dārzs, kur paši sev audzēs lauku labumus.
“Dzīve Ērģemē ir ļoti jauka, mierīga. Ļoti labs internets, bibliotēka, veikals, dīķis pie pils, kur peldēties un makšķerēt. Cenas ir zemākas, turklāt pašu mājā tēriņus varam kontrolēt labāk nekā Rīgā, kur esi atkarīgs no namsaimnieka un siltuma piegādātājiem,” jaunās dzīvesvietas priekšrocības uzskaita Klods un vēl piebilst – šeit naktī var redzēt zvaigznes, kas gaisa piesārņojuma dēļ nav iespējams daudzviet Francijā! Šo ekstru novērtējuši arī viņa franču draugi.
Grūtības ir tikai mūsu prātā
Valmierieši Jodo ģimene pagājušā gada septembrī ir pārcēlušies uz dzīvi Kārķu pagasta “Kraujās”. “Pirms pusotra gada sieva ieteicās, ka gribētu dzīvot savā mājā Vidzemes pusē, tikai ne meža vidū, kur izej ārā un vilki pa pagalmu staigā…” dzīvesbiedres ieceri atstāsta Sergejs Jodo. Šo namu atraduši sludinājumā. Kādu laiku tajā neviens nebija pastāvīgi dzīvojis, tikai vasarās jaunieši. Cena 20 tūkstošu eiro, atrašanās vieta un sajūtas bija noteicošās, kāpēc viņi to iegādājās. Māja būvēta ap 1860. gadu, sienas metra biezumā, trīs stāvi un desmit istabas.
Sergejam paveicies, jo izdevies atrast projektu vadītāju darbu netālajā SIA “Wega” galdniecībā. Pa pagastu viņš pārvietojas ar velosipēdu. Sieva joprojām strādā Valmieras bibliotēkā, taču daļu no darba laika – mājās attālināti. Abi bērni apmeklē Kārķu bērnudārzu.
Vēl pirms ievākšanās “Kraujās” Sergejs ķēries pie remonta. Pagaidām atjaunotas divas istabas. Katra veidota atšķirīgi, bez eiroremonta pazīmēm, uzklausot, ko saka vieta un pati māja.
“Sākumā bija neparasti, ka šeit nav kā Valmierā, kur kā jau pilsētā viss bija pa rokai, taču patiesībā visas grūtības ir tikai mūsu prātā,” viņš nosaka. Tomēr savu dzīvokli Valmierā Jodo ģimene nav pārdevusi, lai paliek gadījumam, ja dzīve laukos kļūst par nastu.
Ērģemes pagasta «Zemdegas»
• privātīpašums
• guļbūve labā tehniskā kārtībā
• zeme ap 0,5 ha (jānodala no kopējās platības)
• elektrības pieslēgums
• blakus labs pašvaldības autoceļš
Ērģemes pagasta «Smēdes»
• privātīpašums
• mūra māja labā tehniskā kārtībā
• zeme ap 0,5 ha (jānodala no kopējās platības)
• elektrības pieslēgums
Ērģemes pagasta «Ceļmalnieki»
• pašvaldības īpašums
• pēc 1–2 mēnešiem tiks nodots izsolē, orientējošā sākumcena – seši tūkstoši eiro
• mājai viens spārns apdzīvojams, otrs – sliktā tehniskā kārtībā
• zeme ap 0,7 ha
• elektrības pieslēgums
• labs piebraucamais ceļš
Kārķu pagasta “Vēveri”
Nams ar vēsturi – vietējie iedzīvotāji atceras, ka veikalā savulaik piestājis iepirkties Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
• pašvaldības īpašumtiesības vēl jāsakārto
• būvēta un izmantota par veikalu
• māja sliktā tehniskā stāvoklī
Kārķu pagasta “Irbītes”
Māju būvējis un tajā dzīvojis viens no Latvijas valsts dibinātājiem Jānis Ampermanis.
• pašvaldības īpašumtiesības vēl jāsakārto
• no ēkām atlikušas drupas
• par vietas vēsturi liecina uzstādīta informatīva plāksne
• iebraucamo ceļu ieskauj aleja
Ērģemes pagasta «Ozoliņi»
Pēdējais brīdis, lai saglābtu īpašumu!
• pašvaldības īpašums
• tuvākajos pāris mēnešos rīkos izsoli
• mājai jumts sliktā tehniskā kārtībā
• zeme ap 1 ha
