Dobeles politiskās intrigas kā mācība citiem 9
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesenie notikumi Dobeles novada domē, kur, pārvilinot vienu deputātu no iepriekšējās koalīcijas otrā pusē, tika gāzta līdzšinējā pašvaldības vadība un ievēlēta jauna, atspoguļo vietējā varā jau iepriekš pieredzētu parādību. Ja savstarpēji nespēj vienoties politiskie spēki, kuri ieguvuši lielāko vēlētāju uzticību, tad iegūtajam mandātu skaitam neproporcionāli lielu ietekmi iegūst partija, kas saņēmusi vismazāko atbalstu vēlēšanās.
Vienlaikus tiek izveidota nestabila koalīcija, kuras lēmumu pieņemšana ir atkarīga no vienas balss.
Dobeles novadā minēto pārmaiņu rezultātā no “KPV LV” ievēlētais deputāts Māris Feldmanis, kurš vairs nav nevienā partijā, ieguva domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Pārmaiņas Dobeles novada vadībā ir beigušās sliktāk, nekā iepriekš tas notika citviet, kur vienīgās sekas bija trausls vairākums.
“Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka sarunās par jaunas koalīcijas veidošanu ir iesaistījusies arī Latvijas Zemnieku savienības (LZS) augstākā vadība, ko priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valainis laikrakstam apstiprināja jau pirms balsojuma, norādot, ka viņš personīgi arī esot runājis ar deputātu M. Feldmani, kurš līdz tam atbalstīja Edgara Gaigala (NA) vadīto koalīciju, kas LZS ar deviņiem mandātiem atstāja opozīcijā.
Taču drīz pēc vadības maiņas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosināja kriminālprocesu par iespējamu koruptīvu lēmumu pieņemšanu Dobeles novada domes priekšsēdētāja vēlēšanās. Aģentūra LETA ziņoja, ka procesā figurē arī Saeimas deputāti V. Valainis un Ralfs Nemiro, kura deputāta palīgs ir M. Feldmanis. KNAB ir reaģējis uz kādas personas iesniegumu.
Kriminālprocess sākts, lai “ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai lēmums par Dobeles novada domes priekšsēdētāja maiņu pieņemts koruptīvu darbību rezultātā, deputātam par konkrētu izšķirošo balsi piesolot amatu kā kukuli”.
Viss grozās ap amatiem
Jaunais novada priekšsēdis Ivars Gorskis (LZS) postenī vada otro nedēļu. Viņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka viegli nav, jo vienlaikus ir jāveic ar ārkārtējo situāciju saistītie darbi. Taču viņš ir pārliecināts, ka līdz gada beigām varēs tikt galā ar novadu apvienošanu. “KNAB vizīte arī mūs izsita no ritma,” piebilda mērs.
Viņaprāt, KNAB vajadzētu nākt klajā ar visām pašvaldībām adresētu skaidrojumu, kur beidzas politisko sarunu process par vairākuma veidošanu un sākas tā robeža, kuras pārkāpšanu var vērtēt kā pārkāpumu, jo deputātiem tas neesot skaidrs. “Ja mēs to zināsim, neviens nerīkosies pretlikumīgi,” uzskata I. Gorskis. Uz jautājumu, ar ko nodarbojas jaunais priekšsēža vietnieks tautsaimniecības un attīstības jomā M. Feldmanis, I. Gorskis atbildēja, ka vietnieks tagad braucot uz pagastu pārvaldēm un iepazīstoties ar to darbu.
No amata nosaukuma izriet, ka M. Feldmaņa kompetencē būs arī investīciju projekti un to īstenošana.
Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka M. Feldmanis “KPV LV” sarakstā bija iekļauts ar 20. numuru, bet vienīgais iekļuva domē. Šī arī ir vienīgā pašvaldība, kurā toreizējā “KPV LV” ir pārstāvēta. Līdz ievēlēšanai viņš bija šī politiskā spēka projektu koordinators.
M. Feldmanis ir beidzis Jelgavas tehnisko liceju, iegūstot mūrnieka profesiju. Vietējie iedzīvotāji laikrakstam atzina, ka bija ievērojuši šo cilvēku, kurš pastiprināti interesējies par pagastu pārvalžu darbību, par ko rakstījis domei sūdzības arī tad, kad jau bijis koalīcijas deputāts.
Zināms, ka viņš ir mēģinājis arī vākt parakstus par neuzticības izteikšanu pagastu pārvalžu vadītājiem.
Tas, ka jaunā domes vadība nesteidza izvērtēt novadā iekļauto pagastu pārvalžu vadītājus un arī jaunajā pašvaldībā apvienoto novadu izpilddirektoru darbību, bija viena no lietām, ko tai pārmeta.
Pārlūkojot Dobeles novada domnieku sarakstu, redzams, ka viņu vidū ir cilvēki, kuri, iespējams, būtu piemērotāki priekšsēža vietnieka amatam. Jautājums ir, kāpēc par stabilu vairākumu nevarēja vienoties partijas, kas ieguva lielāku vēlētāju uzticību, lai nav jāpadara lēmumu pieņemšana atkarīga no viena deputāta.
Neoficiāli dzirdēts, ka jau pēc vēlēšanām “KPV LV” pārstāvji esot piedāvājuši atbalstu toreizējam mēra kandidātam Gintam Kaminskim (LZS), ja varētu saņemt vietnieka amatu M. Feldmanim. Toreiz G. Kaminskis tam neesot piekritis un vēlējies sākt sarunas ar politiskajiem spēkiem, kam ir vairāk vietas domē. Taču tās beidzās bez rezultāta.
I. Gorskis atceras, ka pārējās partijas – Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība un “Jaunā Vienotība” – vēlējušās katra sev vienu vietnieka amatu. LZS nav bijusi mierā ar tik lielu vietnieku skaitu, uzskatot, ka ir jāizvērtē atbildības jomas un jāizvēlas to vadībai profesionālākie cilvēki.
Tad pārējie izveidoja savu koalīciju un ieguva arī M. Feldmaņa izšķirošo balsi, pretim nekādu posteni neiedodot.
Nu jau bijušais mērs E. Gaigalis tagad “Latvijas Avīzei” teica, ka tas neko labu neliecinātu, ja “zelta balss” īpašniekam dotu amatu.
Uz vaicāto, kāpēc nav iespējams vienoties lielākajām partijām, E. Gaigals atbildēja: “Mēs gribējām sadarboties. Taču mēs nevis prasījām amatus, bet nācām ar piedāvājumu, ka atbalstīsim Kaminski, ja varēsim būt pārstāvēti vadībā katrs ar vienu vietnieku.”
Taču G. Kaminskis teicis, ka būšot jāvērtē kandidātu piemērotība, kas citiem nav bijis pa prātam. Līdzīgi tagad skaidroja arī Edgars Laimiņš (“JV”), kurš varas maiņas dēļ zaudēja vietnieka posteni.
Viņam bijusi sajūta, ka LZS nemaz negribēja iesaistīties koalīcijā, ja nevarēs viena noteikt situāciju.
Visu uzrunāto atbildēs runa bija tikai par amatiem, nevis par sarunām, kurās kopā meklētu tādu sadarbības modeli, kas būtu vērsts uz iedzīvotāju interesēm un novada attīstību.
Katra viena balss ar savu stāstu
Pēc pašvaldību vēlēšanām ar vienas balss pārsvaru ievēlēja vadību arī Alūksnes, Gulbenes un Valkas novadā, kā arī Ventspils pilsētā. Katrā pašvaldībā ir cita situācija. Valkas novadā nepieciešamo vienas balss pārsvaru ieguva Vidzemes partijas/”Latvijas Attīstībai” saraksts, kuram pietika balsu, lai par mēru ievēlētu Ventu Armandu Kraukli.
Savukārt Alūksnes novadā ZZS, kas bija ieguvusi lielāko atbalstu, palika ārpus koalīcijas. Priekšsēdim Dzintaram Adleram (“JV”) ir trīs vietnieki, no kuriem viens pārstāv partiju, kas saņēma vienu mandātu.
Taču Alūksnes novadā algots ir tikai viens vietnieks no partijas, kurai bija lielāka vēlētāju uzticība. Alūksnes novadā koalīcijas veidošanā tika ņemta vērā deputātu piederība valdības partijām, lai atvieglotu pašvaldības iespējas saņemt valsts atbalstu novada attīstībai.
Arī Gulbenes novadā pārējie politiskie spēki apvienojās, lai “Latvijas Attīstībai” un ZZS, kas bija ieguvušas lielāko vēlētāju uzticību, paliktu opozīcijā. Arī šeit koalīcijā ir partija, kurai domē ir viens deputāts, bet viņš nav domes vadībā.
Priekšsēdim Andim Caunītim (LRA) ir tikai viens vietnieks. Gulbenes novadā dominēja personāliju savstarpējās pretrunas un daļēji arī neapmierinātība ar ZZS iepriekšējo valdīšanu. Amatu vadībā nesaņēma arī Kārlis Vočtavs (NA), kura balss deva iespēju par Ventspils domes priekšsēdētāju ievēlēt Jāni Vītoliņu (“Latvijai un Ventspilij”).
Toreiz opozīcija izteica aizdomas, ka deputāts varētu saņemt cita veida domes labvēlību, kuras saistību ar konkrēto balsojumu būtu grūti pierādīt. Tas varētu būt, piemēram, pašvaldības atbalsts deputāta pārstāvētajai biedrībai.
