“Dobeles dzirnavnieks” uz šo gadu raugās optimistski 0
Latvijā lielākā graudu pārstrādes uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” apgrozījums pērn provizoriski pieaudzis līdz apmēram 5%, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
“Auditētu finanšu rezultātu mums vēl nav, bet kopumā uzņēmuma graudu pārstrādes apmērs pagājušajā gadā ir pieaudzis par apmēram 10% salīdzinājumā ar 2017.gadu, bet provizoriskais apgrozījums ir audzis apmērā līdz 5%.”
“Tas ir labs rezultāts un mēs skatāmies optimistiski attiecībā uz šogadu,” sacīja Amsils.
Viņš atgādināja, ka “Dobeles dzirnavnieks” ir sācis īstenot vērienīgu attīstības projektu, kas paredz tuvākajos gados attīstībā investēt 30 miljonus eiro, tostarp 11 miljonus eiro – inovatīvā pastas ražošanas līnijā.
Pēc viņa teiktā, pastas ražošanas projektu plānots sākt ar ēkas celtniecību, kurā būs izvietota atsevišķa makaronu līnija. Patlaban notiek pārrunas ar potenciālajiem iekārtu piegādātājiem.
Investīciju projektu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām un tas ļaus ražot jaunus makaronu veidus, veicinot uzņēmuma produktivitāti un konkurētspējas pieaugumu ārvalstu tirgos.
“Mums būs iespēja ražot daudz specifiskākus makaronu veidus nekā līdz šim, ar dažādām piedevām, tajā skaitā bioloģiskos makaronus. Būs ļoti daudz iespēju paplašināt produktu klāstu, kas dos iespējas arī paplašināt eksportu,” sacīja Amsils.
Viņš piebilda, ka pārsvarā jaunos makaronu veidus, tostarp bioloģiskajā segmentā, plānots realizēt Eiropas valstīs un, iespējams, ASV, kur ir tendence arī augt bioloģisko produktu patēriņam.
“Redzam ļoti lielu šo produktu realizējas potenciālu tepat Eiropā – Skandināvijā, Polijā un Vācijā. Runājot par bioloģiskajām pārslām, ļoti liels tirgus ir Itālija, tāpat Francija. Bioloģisko produktu mazumtirdzniecības apgrozījuma ziņā pirmajā vietā pēc lieluma Eiropā ierindojas Francija, kam seko Itālija, Vācija, Skandināvijas valstis, tostarp Zviedrija un Somija. Ļoti liels bioloģisko graudaugu pārslu tirgus ir Dānija,” sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Viņš teica, ka “Dobeles dzirnavnieks” jau patlaban realizē produkciju iepriekš minētajos Eiropas tirgos, taču pieprasījums pārsniedz piedāvājumu – uzņēmuma pārstrādes jaudas ir noslogotas līdz maksimumam.
Pērn tamdēļ nācās apturēt jaunu klientu meklēšanu, lai gan kompānijai ir iespējas piesaistīt potenciāli jaunus klientus. “Neredzam problēmu kāpināt produkcijas realizācijas apmērus, bet mums ir jāpalielina jaudas, jāstrādā ar zemniekiem, piegādātājiem,” teica Amsils.
Viņš atgādināja, ka otrs lielais projekts, kas arī ir daļa no 30 miljonu eiro ieguldījumiem, ir vairāk nekā 18 miljonu eiro investīcijas bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūrā.
Pēc tam, kad šie projekti būs īstenoti, uzņēmumam ir potenciāls nākotnē paplašināties.
“Kopumā mums ir plāns arī, raugoties piecgades perspektīvā, celt rudzu dzirnavas, kuru mums šobrīd nav – rudzus mēs nepārstrādājam. Tāpat ir iecere attīstīt griķu pārstrādi, kam redzam attīstības potenciālu,” viņš teica.
LETA jau ziņoja, ka “Dobeles dzirnavnieks” apgrozījums 2017.gadā bija 113,722 miljoni eiro, kas ir par 26,7% vairāk nekā 2016.gadā, bet “Dobeles dzirnavnieka” peļņa pieauga par 53,9% un sasniedza 4,174 miljonus eiro.
“Dobeles dzirnavnieks” ir reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,818 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas “Tartu Mill”. “Dobeles dzirnavnieka” galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.
