“Dobeles dzirnavnieks” sāk pieņemt jauno graudu ražu 0
Viens no Baltijas vadošajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem AS “Dobeles dzirnavnieks” trešdien pieņēma pirmo šī gada kviešu ražu no Brocēnu novada zemnieku saimniecības “Pikšas”, tādējādi atklājot labības ražas pieņemšanas sezonu.
Šogad uzņēmums plāno iepirkt vairāk nekā 150 000 tonnas graudu, informē “Dobeles dzirnavnieka” pārstāve Madara Zvejniece.
“Neskatoties uz šī gada laikapstākļu nelabvēlīgajām ietekmēm, kas piemeklēja zemniekus gada sākumā un iznīcināja sasētos ziemājus, prognozes liecina, ka kopumā raža būs laba. Vasarāji ir skaisti un blīvi, jo to augšanas laikā gan mitrums, gan saules gaisma bija pietiekami. Patlaban graudi nobriest un pildās ar saturu, veidojas to raupjums un kvalitāte. Ja turpināsies saulains laiks un nesāksies lielas lietavas, tad to kvalitāte būs tiešām laba,” uzskata “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Viņš atzīmē, ka graudu pieņemšanas cenas atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Ja lielajās kviešu ražotājvalstīs – ASV, Kanādā, Krievijā, Ukrainā – būs laba un kvalitatīva raža, tad Baltijas valstīs graudu cenas būs salīdzinoši zemas.
“Dobeles dzirnavnieks” aktīvākajā ražas novākšanas periodā strādā īpašā režīmā, darba laiku pielāgojot kulšanas intensitātei. Graudu pieņemšana notiek no plkst. 7:00 rītā līdz pat 24:00 naktī, nepieciešamības gadījumā pieņemšanas laikus pagarinot un pielāgojot piegādātāju vajadzībām.
Uzņēmuma elevators strādā visu diennakti septiņas dienas nedēļā. “Prognozējam, ka aktīvākajās kulšanas dienās pieņemsim pat līdz 7000 tonnām graudu dienā. Standarta variantā graudu atvedējam nav jāpavada pie mums ilgāk kā 30 minūtes,” atzīmē Amsils.
Amsils norāda arī, ka Latvijā ar kviešiem apsētās platības ir saglabājušās pagājušā gada līmenī – ap 370 000 hektāri. Prognozējams, ka tajās varētu ievākt ap 1,2 miljonus tonnu kviešu. Pašmāju kviešu patēriņš ir aptuveni 400 000 tonnu, bet eksports – ap 800 000 tonnas, lēš “Dobeles dzirnavnieka” vadītājs.
Dzirnavnieks iepērk ne tikai kviešus, bet arī rudzus, miežus, auzas un tritikāli, kā arī tādus kultūraugus kā rapsi, griķus, zirņus un pupas. Uzņēmums lielāko daļu no iepirktajiem graudaugiem pārstrādā, daļu realizē nepārstrādātā veidā vai uzglabā. Kopējā uzglabāšanas kapacitāte ir aptuveni 100 000 tonnas.
