– Apmēram var paredzēt sekas. Pēc 20 gadiem likumiski panāks eiropeiska dzīves veida noraidīšanu un islāmistu modeļa uztieptu eksistenci, mazākais, uz līdztiesīgiem pamatiem. Jārēķinās, ka tā kā agrāk nebūs vairs nekad. Diezin vai drīkstēs rīkot praidus. 13
– Parīzē būdams, kā ziņkārīgs cilvēks mēdzu paiet prom no Elizejas lauku spožuma uz pelēkām vietām. Paši francūži sacīja – tur pat policisti vienatnē neiet. Tā ir cita pasaule. Pēc dažiem gadiem lasīju par vardarbību priekšpilsētās, auto dedzināšanu – līdz pat bulvāriem. Tur ir ielikts fundaments – franči veido politisku nāciju. Sakausē tautības ar pilsonību. Izceļotāji no kolonijām, iebraucēji: visi ir franči. Iespējams, baltajiem francūžiem jāuzņemas atbildība par agrāko koloniālpolitiku, un varbūt Latvijai aplinkus kādreiz vajag ieminēties partneriem, ka nekad neesam nevienu pakļāvuši un izsūkuši. Un pēdējā laika notikumi parāda, kā sakausēšana Francijā, kur cilvēkiem ir dažādas mentalitātes, ticības, intereses, izdevusies.
– Politiķa karjerā daudz esat piedzīvojis. No vienas puses, kā dziesmā dzied, “nievāts un nīsts”, bet citi jums šodien arī paspiež roku?
– Tieši tā, ir, kas mani pagalam necieš, bet, godīgi sakot – diezgan daudz laba arī par sevi esmu dzirdējis.
