– Kas jums sakāms par bijušo “Tēvzemei un brīvībai” priekšsēdētāju Jāni Straumi? Arī novērsies no ticības? 13
– Lāga puika. Ar labu domāšanu un labi spēlēja šahu. Ne reizi vien pacīnījāmies pie melnbaltā galdiņa.
– Un nu izdarīja nepareizu gājienu ar zirdziņu?
– Jānis nav no tiem, kas neapdomā gājienus uz priekšu. Droši vien viņam palicis rūgtums dvēselē no politikā pavadītiem gadiem. Tagad Straume itin kā meklēja atgriešanās ceļus, sagājās ar tiem, kas arī uzsvēra “krievu jautājumu”. Nav jau aplami teikts – neatdosim citiem Latvijas krievus, bet Šlesera komandu vēlētāji noraidīja. Tā pagātne, ko daudzi viņējie nesa līdzi, sekmes nesolīja.
– Jautāšu jums kā politkorektam cilvēkam – vai esat gatavs uzņemt mājās bēgli? Humānisti atklājuši, ka latviešu vidū esot daudzi rasisti.
– Es neesmu rasists. Vērtēju konkrētus cilvēkus, ar dažiem islāmticīgiem esmu pazīstams un varu teikt par viņiem to labāko. Taču – ja mūs spiež pieņemt masas, kas patlaban ieplūst Eiropā, tad es piekristu, ka Latvijā ielaižam vienu cilvēku dienā un ne vairāk. Gadā salasās 365 cilvēki. Un – katru ģimeni izkliedēt pa Latviju. To saku ar humoru, bet jādara viss, lai iebraucējus neuzkrautu par daudz. Jābūt priekšstatam, ar ko viss sākas, ar ko var beigties. Tālāk – bēglim no kara šausmām jebkura pajumte liktos patvērums. Nezin kāpēc šiem Ungārija, nekas cits Austrumeiropā neder par mītnes vietu un pat Francija neinteresē! Uz Vāciju! Uz Zviedriju vai Norvēģiju! Izriet secinājums, ka lielākā daļa laužas uz valstīm, kur cer saņemt lielākos pabalstus – tie ir ekonomiskie migranti. Latvijai starptautiskā mērogā vajadzēja skaidri pateikt, ka attiecīgas politikas iespaidā mums jau gadu desmitiem ir šādi migranti un pie Austrumu robežām dežurē vēl citi – vjetnamieši. Acīmredzot mūsu vadītāji Briselē to nestāsta, ja jau Latvija pelnot kritiskas piezīmes par nevēlēšanos uzņemt bēgļus. Tas, ko Junkers pateica – tā nerunā ar partneriem! Diez vai Eiropā vispār kāds kontrolē procesu un paredz sekas pārceļotāju plūdiem.