– Kā tulkojat ar savu politisko pieredzi – kāpēc krievu lācis pamodies, kļuvis nikns un agresīvs? Kāpēc Krievijai vajag jaukt starptautisko kārtību, un cik tas draudīgi mums? 13
– Lasiet Krievijas vēsturi – pārpilna ar ekspansionistiskām tieksmēm, kas iesakņo impēriskas domāšanas veidu. Vēsturiski, ģeogrāfiski tā izpletusies kā neviena cita valsts, pievienojot aizvien jaunas teritorijas, cērtot logus un durvis visos virzienos. Tas ir arī politiskās elites domāšanas veids, kam pieskaitiet totalitāras valdīšanas stilu iekšpusē. Ārpusē – paņemt to, ko slikti sargā, savākt zemes. Japānai neatdod dažas klintis, Kuriļu salas, bet cik milzīgi ir Krievijas plašumi un cik maz teritorijas japāņiem? Arktika – Maskavas pēdējais jaunatklājums. Tur būtu ko grābt! Piesakām savas tiesības! Ar šādu pieeju jārēķinās jebkurai Krievijas pierobežas valstij. Vēl Putina definētais krievu pasaules jēdziens, vēlme sekot tautiešiem, kur vien tie atrastos.
– Vai 1940. gadā nebijām pietiekami sagatavojušies agresijai no Krievijas puses? Vai mācība ņemta vērā?
– Esam labākā stāvoklī, jo šodien mums ir gan pieredze, gan sabiedrotie un partneri.
– Šodien neatdos Latviju bez šāviena?
– Šāva arī toreiz. Ne viens vien sarkanarmietis guļ kapos, nošauts pirmajā okupācijas gadā, bet tas – individuālās pretestības rezultāts. Mūsu valsts lielajos uzmutuļojumos 1940. gadā praktiski bija viena pret kara mašīnu. Šodien pasaules reakcija būtu pavisam citāda salīdzinājumā ar toreizējo. Par šaušanu. Brīvvalsts jaunā virsnieku paaudze bija ļoti patriotiska. Mans mātesbrālis Floriāns Barkāns, virsnieks, Latvijas jāšanas izlases dalībnieks, saņemts Gulbenes stacijā, tika izsūtīts uz Noriļsku. Turpat, kur daudzi biedri. Barkānam izdevās atgriezties pusparalizētam, bet virsniecības zieds nogula. Liels armijas cilvēku skaits 1940. gadā gribēja pretoties, aicināja valdību. Acīmredzot valdības galva nolēma saudzēt cilvēkus. Tā rīkojās arī Lietuvas, Igaunijas vadītāji.
– Kādreiz bijāt iecienīts “varonis”, bieži citēts Latvijas krievvalodīgajās avīzēs. Vai tagad sanāk kontaktēties ar krievvalodīgajiem dzīvesvietā, privāti? Aptaujas vēsta, ka Ukrainas notikumi sašķēluši krievu sabiedrību tādā ziņā, ka varbūt mazākai daļai, bet ne visiem pa prātam Putina politika.
– Vistiešākā saskare man ir ar sievu – ukrainieti. Savulaik vienam otram patika norādīt, ka dedzīgam nacionālistam sieva ir krieviete. Nav vis! Viņa ir milzīga patriote, ārkārtīgi pārdzīvoja notiekošo! Daudzi man zināmi ukraiņi sāpīgi uztver Krievijas iejaukšanos viņu tēvzemes lietās. Ar krieviem joprojām aktīvi uzturu sarunas. Viena daļa Latvijā jūtas ērti. Viņiem ir darījumi, kuros labi pelna, viņi pērk mājas, viņiem ir labs darbs, valsts valodas prasmes. Otra kategorija ir nepāraudzināmi. Nesen bija darīšana ar stipri iereibušu krievu. Viņš man prasa – ko dara Ušakovs? Nu kas man par daļu. Bet viņš kunga prātā – un tu nemaz nesmaidi! Drīz Putins būs klāt! Ieteicu, lai pasveicina Putinu.
