DNS analīzes: Vācijas kapsētā vīrieti neesot sakodis vilks 0
Pagājušonedēļ tika ziņots par vīrieti, kurš tika sakosts rokā kādā kapsētā Vācijā. Vīrietis pieļāva, ka to izdarījis vilks. DNS analīzēs noskaidrojies, ka nav pierādījumu, ka vīrieti būtu sakodis vilks, ziņo Vācijas medijs “Spiegel-Online”.
Lejassaksijas federālās zemes vides ministrijas pasūtītās DNS analīzēs nav atrasts neviens pierādījums, ka dārznieku kapsētā būtu sakodis vilks.
Analīzēs tika analizēti septiņi dzīvnieku apmatojuma paraugi, cietušā džemperis un āmurs, ar kuru viņš esot aizsargājies no uzbrucēja, iespējams, vilka.
Uz āmura eksperti nav atraduši pēdas no vilkiem.
Divi apmatojuma paraugi pieder briežiem, bet uz cietušā drēbēm atrodamas pēdas no kaķiem un suņa.
“Mēs cerējām uz skaidrību, vai suns vai vilks bija iemesls, lai varētu rīkoties mērķtiecīgāk,” sacījis Lejassaksijas federālās zemes vides ministrs Olafs Līss. Viņš cerējis uz citu analīžu rezultātu. Ja tiktu konstatētas vilka pēdas, neizbēgami būtu iespējama “vainīgā” vilka nogalināšana.
Starpgadījums notika pirms divām nedēļām Šteinfeldas kapsētā, kas atrodas 35 kilometrus no Brēmenes. Kapsētas dārznieku darba laikā esot sakodis vilks – to viņš stāstījis vietējai policijai.
55 gadus vecais dārznieks strādājot esot pieliecies pie žoga un, pēc paša teiktā, esot sajutis, ka viņa rokā kāds ieķeras. Viņš pagriezies un esot redzējis vilku. Trīs citi vilki no bara esot notikumu novērojuši no attāluma. Vīrietis esot spējis sevi atbrīvot un doties prom.
Ja būtu apstiprinājies, ka vīrieti sakodis vilks, šis būtu bijis pirmais vilka uzbrukums cilvēkam kopš plēsējzvēru atgriešanās Vācijā.
Eksperti nav snieguši atbildi uz jautājumu, vai vīrieti sakodis suns.
Vācijā ir ļoti niecīgs risks ciest no vilka uzbrukuma. Jau 40 gadus Eiropā nav bijis neviena nāvējoša vilka uzbrukuma cilvēkam, ja neskaita uzbrukumu krātiņā Zviedrijas zoodārzā, kurā gāja bojā tā darbiniece.
Kā raksta “Deutsche Welle”, vilku atgriešanās un sadzīvošana ar viņiem ir sensitīvs temats Vācijā, kurā iesaistīti politiķi, vides aktīvisti un zemnieki. Vācijā vilki izmira apmēram pirms 150 gadiem, tomēr tie no jauna tika izmitināti valsts austrumos 2000. gadā.
Kopš tā laika vilku populācija valstī ir būtiski augusi, un tas ir radījis problēmas lauksaimniekiem, kuri norāda, ka vilki uzbrūkot viņu mājlopiem. Vilki medī galvenokārt briežus, mežacūkas, bet arī nogalina mājlopus, ja parādās iespēja. Galvenokārt tas attiecas uz aitām un kazām.
2016. gadā Vācijā ziņots par gandrīz 300 uzbrukumiem, kuros iesaistīti vairāk nekā tūkstoši cietušo mājlopu.
Zemnieki saņem no valsts kompensāciju, ja vilks nogalinājis mājlopus, kaut arī veikti aizsardzības pasākumi.
Nesen Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvo alianse parlamentā nāca klajā ar pozīciju vilku populācijas pārvaldībai. Tajā aicināts atļaut medīt vilkus un atņemt šiem dzīvniekiem stingri aizsargājamas sugas statusu.
Pēc Vācijas federālās dabas aizsardzības aģentūras datiem, Vācijā ir apmēram 73 vilku bari, 30 vilku pāri un trīs vientuļie vilki. Kaut arī vilki tiek aizsargāti ar ES direktīvu, pieaug malumedībās nomedīto vilku skaits.
