Gaisvadu regulējums Rīgā ierobežo interneta attīstības iespējas, tā Dmitrijs Ņikitins 7
Diskusija par gaisvadiem galvaspilsētā nerimst jau vairākus gadus, tās centrā izvirzot vēlmi atbrīvot Rīgu no kabeļiem. Proti, pašreizējais regulējums paredz, ka jaunus gaisvadus pilsētā ierīkot nedrīkst, tāpat ir liegts veikt tīkla rekonstrukciju, nepārceļot to pazemes kanalizācijā. Vien pašsaprotami, ka visi tirgus dalībnieki vēlas īstenot savu darbību tiesiski, tomēr ar esošo nesamērīgo pieeju un nevienlīdzīgo attieksmi pret tirgus dalībniekiem pastāv risks, ka jau drīzumā saskarsimies ar interneta attīstības strauju sabremzēšanos.
Vai rīdziniekiem kāds pajautāja?
Šobrīd jautājums ir ne vien par gaisvadu, bet par pašas pieejas sakārtošanu un samērīgumu. Rīgas domes centieni uzlabot pilsētvidi, tostarp arī no estētiskā viedokļa, ir apsveicami. Arī mēs, Baltcom, kura infrastruktūra vēsturiski pamatā veidojusies kā gaisvadu infrastruktūra, jauna tīkla izbūvi Rīgas pilsētā 100% gadījumu veicam pazemes kanalizācijā, kad vien tas tehniski ir iespējams, tā sacīja Dmitrijs Ņikitins, “Baltcom” vadītājs. Tomēr, saskaramies ar daudzskaitlīgām situācijām, kad to nevar izdarīt. Līdz ar ko, neņemot vērā to elektronisko sakaru komersantu viedokli, kuri operē ar gaisvadu starpniecību, šobrīd tuvojamies situācijai, kad publiskajā telpā jautājumā iesaistītās puses aicina demontēt gaisvadus – legāls, nelegāls, saimnieka vai bezsaimnieka, vecs vai jauns, nešķirojam!
Vēlos īpaši uzsvērt – visi gaisvadi nav nelegāli. Legāli izbūvēto gaisvadu īpašniekiem ir tiesības uz sava īpašuma aizsardzību. Uzskatu, ka tieši pastāvošais regulējums ir iemesls, kāpēc gaisvadu situācija Rīgā vietām ir kritiska – spēkā esošie Saistošie noteikumi tos liedz uzturēt kārtībā, jo tos nav atļauts nedz rekonstruēt, nepārceļot pazemē, nedz, piemēram, konsolidēt, kas ļautu būtiski samazināt gaisvadu līniju kopskaitu.
Nonākam pie ietekmes uz iedzīvotājiem. Pašreizējais normatīvais regulējums ne vien nākotnē, bet jau šodien tiešā veidā skar rīdziniekus, jo noteiktu māju iedzīvotājiem nav iespējams nodrošināt elektronisko sakaru piedāvājuma daudzveidību. Paskaidrošu – arī ar labākajiem nodomiem ierīkot tīklu pazemē, tas nav izdarāms, jo nevar saņemt 100% īpašnieku piekrišanu būvniecības darbiem, nav ievadu līdz mājām, ielu sarkanajās līnijās nav vietas jaunai kanalizācijai utt. Šādus ierobežojumus varu turpināt uzskaitīt bezgalīgi. Un, modelējot situāciju tuvākajai nākotnei, ļaunākais iespējamais scenārijs ir gaisvadu operatoru pilnīga izspiešana no tirgus, jo, būsim reāli, gaisvadu infrastruktūra nevar kalpot mūžīgi, ja to kādā brīdī nerekonstruē. Nonāksim pie situācijas, kur internetu Rīgā sniedz tikai viens komersants – tas, kura īpašumā ir privatizācijas rezultātā nonākusī lielākā daļa pazemes kanalizācijas. Un to sauc par monopolu.
Tiesības uz īpašuma aizsardzību – selektīvā kārtībā
Paņemsim divus piemērus – ir divi īpašumi, teiksim, divas ēkas. Pirmo īpašumu tā īpašnieks iegādājies par saviem līdzekļiem, bet otrais īpašums tā saimniekam ir uzdāvināts. Abi investē sava īpašuma uzlabošanā, modernizēšanā, sakārto visu atbilstoši noteiktajiem normatīviem nodrošināšanā. Neskatoties, ka abas ēkas ir tiesiski, vienā brīdī tiek nolemts, ka abiem no īpašniekiem būs dažādi noteikumi – kamēr vienam būs jācīnās par savas ēkas likumības pierādīšanu un tiks liegts ēku uzturēt kārtībā, otrs varēs darīt, ko vēlas, bez ierobežojumiem. Neizklausās pareizi, vai ne? Tieši šādā situācijā šobrīd nonākuši gaisvadu operatori – tiek liegts uzturēt gaisvadus kārtībā, tādējādi pilsēta pati uzliek šķēršļus pašu definētā mērķa sasniegšanai – gaisvadu sakārtošanai.
Pašreizējie apstākļi rada nopietnu apdraudējumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas kvalitātei, t.sk., 5G tīkla izvēršanai Rīgas pilsētā, nemaz nerunājot par pieminētajiem apsvērumiem par konkurences ierobežošanu. Pirms diviem gadiem uzsākta aktīva tīkla atbilstības un dokumentācijas pārbaude, un saņemtie atzinumi norāda, ka, piemēram, Baltcom izbūvētie tīkli ir legāli. Tomēr turpinās cīņa par to, ka vienam tirgus spēlētājam ir tiesības uz īpašuma aizsardzību, bet citiem – gaisvadu operatiem – ne. Nemaz nerunāsim par to, cik neefektīva ir pašreizējā pieeja, kad operatoriem katra gaisvada likumību jāpierāda atsevišķi, jāmeklē un jāgatavo dokumentācija, jāraksta paskaidrojumi, kas, bez šaubām, ir laikietilpīgs process.
Arī Ekonomikas ministrija savulaik ir skaidrojusi, ka Padomju laikā izbūvētu būvju tiesiskumu nav pamatoti prasīt pierādīt no jauna, kā arī fakts, ka par būves ierīkošanu nav saglabājušies dokumenti, nav pamats atzīt būvi par patvaļīgu. Šis apsvērums attiecas uz gaisvadu operatoriem, jo, piemēram, runājot par Baltcom tīklu, jānorāda, ka tīkls veidots uz Rīgas Radiotranslācijas (RRT) gaisvadu infrastruktūras bāzes, kas būvēta pirms 1990. gada, un tā laika normatīvie akti paredzēja, ka nevienu daudzdzīvokļu māju nebija iespējams nodot ekspluatācijā, ja tajā nebija ierīkots RRT tīkls. Līdz ar ko, būvatļauja jeb tai pielīdzināms dokuments tika saņemts un izpildīts konkrētajai mājai, nevis tīklam.
Situācija jārisina steidzami
Šķiet, ka visi gaisvadu operatori ir vienisprātis, ka situācija nu jau ir kritiska. Regulējums, kas savulaik izstrādāts, nekonsultējoties un neņemot vērā nozares dalībnieku argumentus, ir nepilnvērtīgs un ierobežo konkurenci. Patiesi novērtējam Rīgas pilsētas vēlmi un jau veiktos soļus pilsētvides sakārtošanā, tomēr, ir jāsaprot, ka esošā pieeja un noteikumi ir jāuzlabo. Grozot Saistošos noteikumus, iegūs vairākas puses: iedzīvotājiem netiks ierobežotas interneta pakalpojuma sniedzēju izvēles iespējas, gaisvadu operatoru likumiskais īpašums tiks aizsargāts, būs iespēja likumiski samazināt gaisvadu skaitu pilsētā, konsolidējot tos, kā arī, ne mazāk svarīgi – neapstāsies interneta attīstība.
No savas puses piedāvājam arī atbilstošu risinājumu – rosinām veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, ļaujot gaisvadu līniju saglabāšanu gadījumos, kad tiek veikta iepriekš ierīkota tīkla rekonstrukcija, bet pienākumu pāriet uz pazemes kabeļu līnijām attiecināt uz gadījumiem, kad tiek ierīkots jauns elektronisko sakaru tīkls. Situācija virs namu jumtiem Rīgā ievērojami uzlabotos – tā dotu iespēju gaisvadu līnijas beidzot sakārtot.
Visa diskusija raidījumā “Nacionālo interešu klubs” skatāma šeit!
