Dmitrijs Juskovecs: Jebkurš medikaments ir inde. Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri 0
Autors:Dmitrijs Juskovecs, AS “Sentor Farm aptiekas” valdes priekšsēdētājs
Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.
Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.
Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc butības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta.
Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.
Nebūtu labi pieļaut, ka Latvijā pieaug to apdzīvoto vietu skaits, kuras paliek gan bez ģimenes ārstiem, gan potenciāli arī aptiekām, jo to uzturēšana reģionos, tirgojot tikai medikamentus, ir nerentabla.
Laukos, jo īpaši Latgalē, ik gadu tiek slēgtas vairākas aptiekas. Pagājušajā gadā Latgalē slēdza divas aptiekas, un līdz ar Kalupes aptiekas slēgšanu Daugavpils novads ar 19 pagastiem palicis tikai ar vienu aptieku – Višķu pagastā, kuru diemžēl arī var piemeklēt līdzīgs liktenis. Klientu skaits samazinās, savukārt prasības aptiekām gadu no gada aug.
Piemēram, pēdējo gadu prasības, kas saistītas ar e-recepšu apkalpošanu slikti strādājošā e-veselības sistēmā, programma zāļu verifikācijai un pretviltošanas pārbaudei, kases aparātu un kases sistēmu nomaiņa atbilstoši kārtējām jaunajām prasībām. Tas viss prasa investīcijas, savukārt tikai ar zāļu tirgošanu šīs izmaksas reģionos nevar nosegt.
Pagaidām Ministru kabineta noteikumi paredz, ka aptiekas drīkst sniegt tikai atsevišķus pakalpojumus – ķermeņa masas, holesterīna, asinsspiediena un cukura līmeņa mērīšanu. Visus šos pakalpojumus mēs veicam, turklāt daudzviet pat bez maksas.
Diemžēl uz lūgumiem apsvērt jaunu pakalpojumu iekļaušanu, ļaujot aptiekās darīt vairāk, atsaucības no Veselības ministrijas līdz šim īsti nav bijis.
Mēs piedāvājam atļauto pakalpojumu klāstu papildināt, piemēram, ar detalizētām farmaceita konsultācijām kā valsts apmaksātu pakalpojumu, vakcinācijas kabinetu ieviešanu daļā aptieku un citiem pakalpojumiem. Aptieka būtu kā savā ziņā veselīga dzīvesveida centrs, kurā saņemt atbilstošu konsultāciju un medikamentus, kad nepieciešams jau ārstēties.
Aptiekas ir ieinteresētas sniegt pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, jo vairāk pakalpojumu nozīmē vairāk klientu un lielāku rentablitāti arī mazapdzīvotās vietās. Turklāt farmaceiti nav kasieri pie lodziņa. Viņu zināšanas un pieredze ļauj sniegt iedzīvotājiem profesionālas veselības aprūpes speciālista konsultācijas un pakalpojumus. Līdz ar to nav pamata bažām, ka aptiekās atļauto pakalpojumu loka paplašināšana varētu būt bīstama klientiem.
Tādēļ labi, ja aptiekas darbības modelis ir orientēts uz kompetentu un izsmeļošu farmaceita konsultāciju sniegšanu sadarbībā ar ārstiem, nevis iegādāto medikamentu daudzuma atlaidēm. Būtiska ir pēc iespējas lielāka sadarbību starp ārstiem un farmaceitiem, lai pacienti tiktu rūpīgi uzraudzīti no abām pusēm.
Mūsu farmaceitu praksē nereti nevis iesakām papildus zāles, bet tieši otrādi – atrunājam mūsu klientu no reklāmās redzētu produktu lietošanas, ja viņiem tie nav vajadzīgi. Farmaceitu konsultācijas ir visbiežāk izmantotais aptiekas pakalpojumus, un diezgan liela daļa aptiekas apmeklējumu beidzas bez pirkumiem. Tas apliecina farmaceitu kā veselības aprūpes speciālistu lomu.
Diskusijās par aptieku pakalpojumu liberalizāciju, būtu svarīgi atcerēties, aptieka nav bode, kur aiziet un nopirkt pēc iespējas vairāk zāļu. Būtībā ikviens medikaments ir inde.
Tādēļ iedzīvotāju un veselības sistēmas kopumā interesēs būtu pilnvērtīgi izmantot aptieku kā veselības aprūpes iestāžu potenciālu, paplašinot pakalpojumu klāstu, ko tās var sniegt. Lai aptiekas konkurē un piesaista apmeklētājus ar pakalpojumu, nevis tikai ar cenu reklāmām, jo nav labi stimulēt zāļu lietošanu ar atlaidēm, bonusa punktu uzkrāšanu pirkumiem, kas šobrīd ir galvenais aptieku savstarpējās konkurences ierocis.
