Djukovs kaitina Latviju 0
Asu Latvijas Ārlietu ministrijas protestu izsaukusī izstāde “Aizvestā bērnība: 1943 – 1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis” marta beigās tiks atvesta izstādīšanai arī Rīgā, vakar paziņoja izstādes organizētāja, Krievijas sabiedriskā fonda “Vēsturiskā atmiņa” vadītājs Aleksandrs Djukovs.
Djukovs Rīgā uzturējās, lai Maskavas namā iepazīstinātu ar savu jaunāko grāmatu ”Kurš komandēja padomju partizānus. Organizētais haoss”. Krievu valodā sarakstītā grāmata stāsta par padomju partizānu centralizētās vadības veidošanos Otrā pasaules kara gados. Uz prezentāciju bija ieradušies ap 50 interesentu, kuru vidū redzēja 16. marta leģionāru dienā “izcēlušos” protestētājus – Latvijas Antifašistiskās komitejas pārstāvi Josifu Korenu un Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes koordinatoru Viktoru Guščinu, kā arī bijušo Saeimas deputātu Vladimiru Buzajevu (“PCTVL”). Neilgi pirms pasākuma beigām atsteidzās Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (“SC”).
Pavēstījis par savu grāmatu, ar Latviju apsūdzošiem paziņojumiem pazīstamais Djukovs atklāja, ka 28. un 29. martā izstādi nogādāšot arī Rīgā un minētajos datumos organizēšot ”apaļo galdu” ar Krievijas, Baltkrievijas, Vācijas, Francijas un vēl citu valstu vēsturnieku piedalīšanos. Temats: vācu organizētās soda ekspedīcijas okupētajās PSRS teritorijās un šo ekspedīciju laikā uz Latviju aizvesto bērnu liktenis. Jautāts, vai viņa rīkotajās debatēs būs arī kāds no Latvijas vēsturniekiem, fonda “Vēsturiskā atmiņa” priekšnieks sacīja, ka uz to cerot:
”Mēs aizsūtīsim ielūgumus arī oficiālajiem latviešu vēsturniekiem [Valsts prezidenta administrācijas Latvijas Vēsturnieku komisijas locekļiem] Inesim Feldmanim un Antonijam Zundam. Ja viņi atnāks, būsim priecīgi, jo diskusijas būtu tikai noderīgas. Ja viņi neatnāks, protams, būsim sarūgtināti.”
Kā iespējamo izstādes un konferences vietu Djukovs minēja Maskavas namu.
Krievijas Mūsdienu vēstures muzejā kopš februāra sākuma skatāmā izstāde “Aizvestā bērnība” stāsta par latviešu palīgpolicijas vienību līdzdalību pretpartizānu akcijās Baltkrievijā un tendenciozi attēlo šo akciju laikā uz Latviju pārvesto bērnu likteni, parādot tos kā Salaspils nometnes un latviešu ”budžu” upurus, jo daudzi no bērniem ar vācu okupācijas varas ziņu tika nometināti lauku sētās, lai palīdzētu saimniekiem. Ārlietu ministrija jau 3. februārī izplatīja paziņojumu, nosodot izstādi kā ”ļaunprātīgu vēstures falsifikāciju, dezinformējošu un klaju propagandas nolūkos veidotu pasākumu”, kas nekalpo Latvijas–Krievijas attiecību normalizācijai. ”Tiem, kuri patiesi interesējas par šīs traģiskās vēstures notikumiem, ir skaidrs, ka nedz minētai izstādei, nedz A. Djukova darbībai nav sakara ar vēstures zinātni,” bija norādīts ĀM paziņojumā. Ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis vakar apstiprināja, ka ĀM savu attieksmi ir paudusi un to mainīt negrasās, bet tās pārvešanai uz Latviju uzmanību netaisās pievērst.
