“Zini, kādi podi: mums jāražo pelmeņi.” Ilmārs nosapņo projektu un īsteno dzīvē. Tagad sit pušu krievu pelmeņus 63
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kur Straupes pienotavas šoferim Ilmāram Āboliņam ienāca prātā tik traka ideja, kā pašam taisīt pārdošanai pelmeņus? Esot nosapņojis.
Jau trešo gadu viņš brauc pa tirgiem ar “Dižvīra mājas pelmeņiem”, šopavasar līdzi ņemot arī meitas gatavotās grilpiciņas. Abi aicina uz meistarklasi.
Pēc zīmīgā sapņa Ilmārs teicis sievai Ivetai – zini, kādi podi: mums jāražo pelmeņi. “Vecais, tu jocīgs, pilni veikali ar pelmeņiem!” Viņa tūlīt sapratusi, cik darba un pūļu prasīs vīzija.
Vīrs neatlaidies – lai nosaucot vienu cilvēku, kurš tirgum gatavo ar rokām! Un metās uz vairākām nedēļām pa Latviju pelmeņu tūrē.
Pabijis pie čomiem Rēzeknē, nogaršojis Rāmkalnu, Eikažu un vēl daudzu ražotāju produkciju – visiem taisīti ar aparātiem.
Aizdevies īstās garšas meklējumos līdz Pleskavai, kad tur rīkotas Hanzas dienas.
“Sešus restorānus izstaigājām, lai nobaudītu krievu paštaisītos pelmeņus, tik vien kā atsauca atmiņā padomju “Peļmennaju” (pelmeņu ēdnīca. – I. P.) pie Vidzemes tirgus – nu nebija garšīgi. Negribu būt lecīgs vai lielīgs, bet pleskaviešiem vajadzētu atbraukt uz Straupi un pamēģināt manējos.”
Pelmeņi – mājas pagrabā
Nosapņotais pelmeņu projekts pašu mājas pagrabā briedis gandrīz gadu. Bija skaidrs, ka taisīs tikai ar rokām un no labākajiem produktiem, kādus var dabūt Straupes zemnieku saimniecībās. Ne uzreiz, bet sieva tomēr piekritusi piedalīties.
“Apbrīnoju, ka parakstījās, vai viņai darba kā frizierei trūka, rokdarbi – šūšana, adīšana – arī patika, brīvos brīžos gleznoja,” stāsta Ilmārs, taču balss aizlūst, jo Ivetas nu jau kādu laiku viņam nav līdzās. Aiziešana mūžībā bija pēkšņa.
“Uz līnijas” noturot bērni – abas meitas, dēls un seši mazbērni –, kas mudina neatslābt un paši nāk talkā. Pelmeņu ražošanā piedalās arī vedekliņa Vita, kā viņš mīļi sauc dēla Didža draudzeni un divu mazbērnu mammu, kas palīdzējusi uzlabot pelmeņu mīklu.
Garša netop vienā reizē, un degustācija ir obligāta jaunrades procesa sastāvdaļa. Atkal palīdz savējie – kā jauna versija, visi apkārt, provē un novērtē, bet mazbērni vienmēr sakot taisnību.
Bērniem varot pateikties par zīmolu “Dižvīra pelmeņi” – kur nu vēl trāpīgāks nosaukums augumā tik raženam meistaram!
Pavārmākslā par iesācēju viņu nenosaukt, vāra gardas soļankas, zupas ar frikadelēm un aukstās. Gatavo tik stiprus mārrutkus, ka japāņu vasabi netur līdzi, marinē gaļu cepšanai uz iesma un taisa mazsālītus gurķīšus.
Ne velti skolas gados gribējis mācīties par pavāru, taču stiprāk pavilkusi tehnika un apguvis traktorista amatu.
“Man ir jāzina, ko lieku iekšā, lai allaž būtu labā kvalitātē un pircēji pie manis atgrieztos,” viņš spriež. Gaļas pildījumam izmantojot arī kūpinājumu vai vistu, bet veģetāros pilda ar puķkāpostu, brokoļu, burkānu un sīpolu maisījumu.
Bagātīgā sēņu laikā top baraviku pelmeņi – tie aiziet uz izķeršanu, un jau tagad, pavasarī, daudzi prasot, kad atkal būs? Līdzās labai garšai cilvēkiem svarīgi, ka tie gatavoti kā mājās ar rokām.
Aizceļo līdz Amerikai
Gastronomiskie izpētes ceļojumi ar Pleskavu nebeidzās. Ar sievu pēdējā kopīgajā ārzemju braucienā devušies uz Gruziju, kur Ilmārs iemācījies gatavot hinkāļus. Nu pasūtījumi nāk ne tikai pelmeņiem, bet arī hinkāļiem.
Itālijā izgaršojis ravioli un tortelīni, par gardākajiem atzīstot ar jūras velšu pildījumu. Padomā tikt līdz Urāliem, kur, kā runā, taisot visīstākos krievu pelmeņus.
Pelmeņu meistars var lepoties, ka tālus ceļus pieredzējis arī viņa roku darbs – kāda ārzemju latviete pelmenīšus paņēmusi līdzi atceļā uz Ameriku.
Jautāts par labāko uzslavu, Ilmārs stāsta, ka pēc pikantajiem cūkgaļas pelmeņiem katru sestdienu viena kundzīte no Jūrmalas mērojot ceļu līdz Skultei. Tomēr lielākais prieks, ka pastāvīgo pircēju vidū allaž ir arī novadnieki, tātad novērtē.
Brīvdienu tirdziņi pēc garām darba stundām pagrabā pie pelmeņu galda nākot kā svētki. Dižvīra stends sestdienās allaž ceļo uz Skulti, pāra svētdienās – Hanzas tirgu pie Straupes pienotavas, palaikam – arī Cēsīm.
Ilmāra ražojumus vēl var nopirkt deviņos Straupes pienotavas veikalos visā Latvijā.
Piecu veidu pelmeņu sortimentu plāno paplašināt, jo ļaudis vaicājot pēc pildījuma ar jaunlopa vai jēra gaļu.
“Gan jau būs arī tādi, vajag tikai sākt,” viņš nosaka, taču vispirms jāsagaida jaunā ražotne netālajā Daibē, kas būs daudz plašāka un ērtāka pelmeņu un arī grilpiciņu gatavošanai, kuras šopavasar ar labiem panākumiem tirgū ievedusi viņa jaunākā meita Arita.
“Vēl viens sliņķu ēdiens,” ar smaidu nosaka Ilmārs.
Piciņa ar dūmu garšu
“Ideju man netrūkst, ka tikai būtu vieta, kur izvērsties,” tēva teiktajam piebalso Arita, pie viena uzmanot piciņas, kas nogaršošanai karsējas uz grila “Vaivaru” mājas pagalmā.
Palīgos nākusi māsasmeita Samanta, viņa tagad prasmīgi veido mīklas pīnes uz pamatnes.
Tāpat kā pelmeņiem arī piciņu garša atkarīga no mīklas un pildījuma – uz bezrauga pamatnes liek dažādus garšā vienkāršus maisījumus no gaļas un siera, kas no grilēšanas papildus iegūst dūmu aromātu.
Šis un tas vēl jāpilnveido, bet pieprasījums pēc ātri pagatavojamām apaļmaizītēm jūtami audzis kopš pirmās tirdzniecības dienas.
Arita vienlīdz ar aizrautību gan gatavo, gan tirgojas ar Dižvīra ražojumiem. Palūdzot tētim, lai ļauj doties uz tirgu, jo ikdiena paiet veikalā pie letes, kur darbs mēdz būt nogurdinošs un vienveidīgs.
Šovasar Dižvīra saimē gaidāmi svētki – Didzis ar Vitu beidzot nolēmuši iestūrēt laulības ostā. Vai uz kāzu galda būs arī pelmenīši? Tā būtu liela izšķērdība, turklāt visi draugi tos jau nogaršojuši, nosmej saimnieks.
Dižvīra receptes
Pelmeņi
Pelmeņu mīklu gatavo no miltiem, ūdens un sāls, var nedaudz pieliet pienu, taču precīzas sastāvdaļu proporcijas ražotāji neatklāj. Mīklu izmīca un izrullē pēc iespējas plānāku.
Pelmeņu gatavošanai izmanto veidni, ko pārklāj ar mīklu, ievieto katrā pelmeņu šūnā pildījumu un pārklāj ar mīklas kārtu. Pārkaisa ar miltiem un izrullē, kamēr katrs pelmenis atdalījies no veidnes malām. Izņem no veidnes.
Var vārīt tūlīt vai likt saldētavā un izmantot pēc nepieciešamības. Pelmeņus liek vārošā ūdenī, apmaisa, lai nepielīp pie katla dibena, un uzliek vāku. Vārīšanas ilgums atkarīgs no mīklas apvalka biezuma.
Dižvīra pelmeņi ir gatavi, kad uzpeldējuši un pavārīti ūdenī minūti. Izņem ar putojamo karoti. Pasniedz kā nu kuram garšo – ar krējumu, sasmalcinātām dillēm, mārrutkiem vai etiķi.
Pildījumam “Dižvīra pelmeņiem” izmanto kvalitatīvu cūkgaļu, kūpinājumu, vistas gaļu, sieru, dārzeņus, sīpolus, ķiplokus, piparus, sāli.
Maigākos gatavo no maltas cūkgaļas ar sāli un pipariem, pikantākajiem papildus pievieno ķiplokus un vairāk piparus. Kam patīk kūpinājuma garša, samaļ kūpinātu gaļu un samaisa ar sieru.
Vistas gaļas pildījumam samaļ vistas gaļu ar garšvielām. Veģetārajiem sasmalcina un apcep puķukāpostus ar brokoļiem, sīpoliem, rīvētiem burkāniem, pipariem un sāli.
Grila piciņas
Grila piciņu mīklu gatavo no miltiem, ūdens un sāls. Dižvīra piciņām tiek izmantota vēl viena sastāvdaļa, taču ražotāji pilnu recepti patur noslēpumā. Sajauc mīklas sastāvdaļas, izmīca un veido piciņu formu, malas savērpjot pīnē.
Picas pamatni vispirms noklāj ar tomātu mērci un majonēzi, vēlams, ar siera garšu, un pēc tam ar dažādiem maisījumiem – maltu, saceptu cūkgaļu ar pipariem un sāli, kam pa virsu uzkaisa sarīvētu Krievijas sieru un uzliek plānas sarkanā sīpola ripiņas; gabaliņos saceptu vistas gaļu ar kariju, ko pārkaisa ar sarīvētu sieru; bagātīgu siera kārtu, kam uzliek dažas kūpinātas desas šķēlītes; Krievijas siera un mocarellas maisījumu, kam virsū uzklāj bazilika lapiņas.
Picas var cept tūlīt pēc pagatavošanas vai likt saldētavā un izmantot pēc nepieciešamības. Cep cepeškrāsnī 180°C temperatūrā apmēram 10 min vai uz vidēji karsta grila, kamēr gatavas.