Dižslieka – gada bezmugurkaulnieks 0
Par gada bezmugurkaulnieku 2017. gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība ir izvēlējusies augsnes dižslieku (Lumbricus terrestris).
Dižslieka ir lielākā no Latvijā sastopamajām slieku sugām, tās garums var sasniegt pat 25 centimetrus. Sliekas galvu no astes iespējams atpazīt pēc tā, ka galva parasti ir smailāka un ar tumšāku krāsojumu, turpretī aste mēdz būt gaišāka un nedaudz saplacināta.
Dižsliekām mēdz būt līdz pat 120 ķermeņa posmu. Katru posmu kustina divas muskuļu grupas – ārējie gredzenveida muskuļi un iekšējie gareniskie muskuļi. Slieka pārvietojas, ritmiski sasprindzinot un atslābinot pretējās muskuļu grupas, tā ka posmi cits pēc cita izstiepjas un saraujas. Irdenā augsnē sliekas iespiežas, ar muskuļu palīdzību “nosmailinot” galvas galu un ieurbjoties šķērslī.
Sliekai nav skeleta, tā saglabā savu struktūru, pateicoties ar šķidrumu pildītām šūnām un elastīgam ķermeņa apvalkam. Āda veic arī sliekas elpošanas funkcijas un nodrošina ūdens un sāļu apriti. Lai spētu elpot, sliekas ādai jābūt mitrai, taču pārāk slapja vide sliekai arī neder. Ja ir pārāk daudz ūdens un trūkst skābekļa, slieka var noslīkt, tāpēc bieži var novērot, ka spēcīga lietus laikā sliekas steidz rāpties virszemē.
Slieka dzīvo pastāvīgā vertikālā aliņā, kuras dziļums var sasniegt 1,8 metrus, taču savākt barību tā dodas virszemē. Starp simtiem citu līdzīgu aliņu slieka vienmēr spēj atpazīt savējo un atgriežas tajā katru dienu. Virszemē slieka izlien naktīs, lai savāktu barību vai pārotos. Lai ala nesagrūtu, tās sienas ir izklātas ar gļotām un tajā slieka arī ziemo. Aktīva tā atkal kļūst, kad zeme sasilusi līdz apmēram +5 grādiem.
Sliekas ir hermafrodīti. Katrai sliekai ir gan sievišķais 14. posms ar oliņām, gan vīrišķais 15. posms ar spermu. Taču pati sevi slieka neapaugļo un pavasarī vai vasaras sākumā meklē partneri. Sliekām raksturīga krusteniskā apaugļošanās, kuras laikā tās apmainās ar spermu. Kad tas ir noticis, slieka sāk maukties ārā no tās 32. – 37. posmā esošas gļotainās jostiņas. Jostiņai pārslīdot vīrišķo un sievišķo posmu, tajā tiek ievadītas olšūnas un sperma. Tiklīdz slieka ir jostiņu nometusi, abi tās gali noslēdzas un izveidojas kokons, kurš aptuveni pēc mēneša laiž pasaulē līdz 10 jauno slieciņu. Precīzs sliekas mūža ilgums nav zināms, bet vidēji tas svārstās starp trim un pieciem gadiem.
Sliekas pārtiek no augu un dzīvnieku valsts izcelsmes trūdvielām – koku miziņām, lapām, zāles stiebriņiem, sēņu krikumiem, kā arī beigtiem kukainīšiem.
Ja ir gadījies atrast neparasti garu slieku, Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina to nofotografēt, pieliekot blakus kādu priekšmetu mērogam, un sūtīt bildi uz biedrības “Facebook” profilu.
Laura Taube, Latvijas Entomoloģijas biedrība
