Kā atpazīt dižozolu? Kā noteikt tā aptuveno vecumu un paildzināt koka mūžu 3
Kā atpazīt dižkoku
Ozols, kura apkārtmērs 1,3 metru augstumā no zemes pārsniedz 4 metrus, uzskatāms par valsts nozīmes dižkoku, līdz ar to ir īpaši aizsargājams.
Par ozolu vajadzētu ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei, lai to reģistrētu Latvijas dižkoku datu bāzē.
“Ja ozols tiek atzīts par dabas pieminekli, tam vajadzīga īpaša apsaimniekošana. Primārais, kas jāievēro: ja dižkoks aug lauksaimniecības zemē, tam jāsaglabā vismaz vainaga projekcijas rādiusā ap stumbru; zemei šajā vietā jābūt neskartai, to nedrīkst art,” skaidro Daugavpils universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Pēteris Evarts-Bunders.
Ja ozols aug mežā, tiecoties pēc gaismas, lapukoks vienmēr izaug ar tievu, garu stumbru bez zariem lejasdaļā.
Savukārt, augot klajumā, kur nav citu koku konkurences, ozols veido plašu vainagu, un tam nav nekādas vēlmes meklēt atbalstu pie zemes.
Vecums atkarīgs no augsnes
Ozolam, kura apkārtmērs ir 4,3 metri, vecums atkarīgs no tā, kādā augsnē tas aug. Piemēram, Zemgales līdzenumā, kur ir barības vielām bagātas augsnes, tas varētu būt sasniedzis aptuveni 200 gadu, savukārt Vidzemes augstienē, Ziemeļkurzemē, kur ir relatīvi nabadzīgākas augsnes, tas varētu būt 300 gadu vecs.
Ozola bioloģiskais mūžs ir krietni ilgs – ideālos apstākļos pat 600–800 gadu, vidēji stumbra pieaugums tam ir 1,5 cm gadā. Jāatceras, ka divi kopā saauguši koki, kas abi veido vienu resnu stumbru, nav uzskatāmi par dižkokiem.
Nozāģē iztrupējušos zarus
Ja ozols kupli saaudzis, nav vajadzības stumbru atbrīvot no apakšējiem zariem, lai padarītu to redzamu. Cita lieta, ja zari ir iztrupējuši un pastāv risks, ka tie lūzīs.
Lai nerastos lielas brūces stumbrā, zarus vajadzētu uzmanīgi nozāģēt maksimāli tuvu stumbram, netraumējot mizu (nevajag atstāt stumbeņus). Šo darbu veic koka bezlapu stāvoklī – parasti rudenī vai agri pavasarī.
