Dižkoks privātīpašumā: kādi pienākumi un ierobežojumi ir zemes īpašniekam? 17
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Manā īpašumā ir milzīgs ozols, kas, iespējams, pretendē uz dižozola statusu. Kā jārīkojas, lai iegūtu oficiālu dižkoka statusu? Vai tādu piešķir arī privātīpašumā augošiem kokiem? Vai man kā zemes īpašniekam jārēķinās ar kādiem ierobežojumi vai pienākumiem?” – jautā Artis Iecavas novadā.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna stāsta: dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu un citu organismu grupām. Koks iegūst dižkoka statusu, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem: apkārtmēru vai augstumu. Ziņot par potenciālajiem dižkokiem var gan zemes īpašnieks, gan jebkurš iedzīvotājs, kurš, atrodoties dabā, ir novērojis statusam atbilstīgu koku. Par dižkoku – aizsargājamu dabas pieminekli – koks var kļūt neatkarīgi no zemes īpašuma statusa.
Pieteikt jaunu dižkoku var DAP veidotajā interaktīvajā sistēmā OZOLS, aizpildot pieteikuma anketu: https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/#/atlants/pages/koki.
Dižkoks uzliek pienākumus
Ja īpašumā reģistrēts dižkoks, ir vairāki būtiski apsvērumi, kas jāņem vērā. Dižkoks un tā tuvākā apkārtne ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – aizsargājams ir ne tikai pats koks, bet arī teritorija zem koka vainaga un vēl 10 metru josla ap to.
Tas nozīmē, ka zemes īpašnieka un lietotāja pienākumi ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī ziņot DAP par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas objektos. Tas nozīmē, ka zemes īpašniekam, kura piederošajās platībās aug dižkoks, ir gan zināmi pienākumi, gan ierobežojumi (dižkoku aizsardzību un apsaimniekošanu regulē MK noteikumi Nr. 264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi).
Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst apdraudējumu, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, kā arī ir saņemta DAP rakstiska atļauja.
Ikviens koks ir sargājams
Īpašnieks bez saskaņošanas savā mežā drīkst cirst vien kokus līdz 12 cm diametrā, bet ārpus meža, arī pie mājas – līdz 20 cm diametrā. Zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri savā īpašumā vēlas nocirst koku (izņemot augļukokus) un ja tas atrodas pilsētas vai ciema teritorijā vai koks sasniedzis ievērojamus apmērus, kā arī vēl citos atsevišķos gadījumos, kas minēti Noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, jāvēršas pašvaldībā pēc atļaujas. Saņemot īpašnieka iesniegumu, pašvaldība apseko koku un, ja koks jau sasniedzis ievērojamus apjomus, lēmums vēl tiek saskaņots ar DAP. Tikai pēc DAP atzinuma saņemšanas pašvaldība var izsniegt koku ciršanas atļauju.
Par dižkoku var kļūt jebkurš koks
Pie dižkokiem to atpazīstamībai DAP izvieto informatīvo zīmi Ozollapa, taču arī, ja šī zīme nav pievienota, koks uzskatāms par aizsargājamu, ja sasniedzis noteiktu apkārtmēru vai augstumu.
Latvijā par dižkokiem var kļūt ikvienas sugas koks. Dižuma mēri noteikti 54 vietējo un svešzemju sugu kokiem. Saskaņā ar MK noteiktajiem kritērijiem, lai koku atzītu par dižkoku, tam jāsasniedz noteikti izmēri.
