Dižkoki gaida atbrīvošanu 3
Dižkoki ir latviskās ainavas būtisks elements, taču katrs trešais dižkoks diemžēl iet bojā, tie ir ieauguši krūmos, to saknes cieš no lauksaimnieciskās darbības.
Latvijas Dabas fonds (LDF), pasludinot par 2018. gada dzīvotni dižkokus, aicina šogad īpaši parūpēties par vecajiem kokiem. Ja palīdzēsim lielajiem kokiem, tad šos dižkokus satiks arī mūsu mazbērni! Aizsargājamo koku sarakstā iekļauta tikai neliela daļa dižkoku, Latvijā to varētu būt vismaz 20 tūkstoši.
Mājvieta putniem, kukaiņiem, ķērpjiem
Liels un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām radībām, sākot no lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām un ķēr-pjiem. Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē. “Dižkoki ir cienījami un godājami – tie ir nodzīvojuši garu mūžu, savas dzīves laikā dodot patvērumu neskaitāmām dzīvajām būtnēm. Tie ir dabas vērtība un liecība par mūsu senčiem, to dzīvesveidu un vērtībām. Tāpēc Latvijas simtgades gadā mēs vēlamies godināt visus Latvijas dižkokus – gan esošos un jau apzinātos vecos kokus, gan arī tos, kas vēl nav atklāti, un tos, kuri vēl tikai aug, lai kļūtu par dižkokiem nākotnē,” stāsta Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska.
Jo vecāks kļūst koks, jo vairāk tā lapotnē, zaros un stumbrā rodas mājvietas dažādiem organismiem – uz viena veca koka var saskaitīt no 50 līdz pat 400 sugām. Arī pēc tam, kad koks savu mūžu ir nodzīvojis, tas turpina dot mājvietu citām dzīvām radībām – atmirusi koksne ir dzīvotne pat lielākam sugu skaitam nekā dzīvs koks.
Koku lapotnē dzīvo simtiem kukaiņu sugu. Saules apspīdēts stumbrs un zari ir vieta, kur aug dažādi ķērpji, bet ēnā un mitrumā savukārt mājo citas sugas, tostarp aizsargājami ķērpji un sūnas. Uz veco koku stumbra aug piepes, tostarp arī īpaši aizsargājamās. Gareniskās plaisās vai zem atlupušas mizas pa dienu patveras sikspārņi, bet plaši dobumi ar prauliem ir daudzu vaboļu dzīvesvieta. Retajam kukainim lapkoku praulgrauzim tā ir vienīgā piemērotā dzīvesvieta.
Jāmēra cilvēka krūšu augstumā
Valsts aizsardzībā nonāk koki, kas sasnieguši noteiktus stumbra apkārtmēra un augstuma kritērijus, tomēr dižs savā dzīvotnes dāsnumā un saudzējams ir jebkurš cienījama vecuma koks, arī vecvecāku stādītā ābele vai liepa pilsētas apstādījumos, uzsver I. Račinska.
Koks, tiklīdz sasniedz noteiktu apkārtmēru vai garumu, kļūst aizsargājams neatkarīgi no tā, vai ticis uzmērīts, ir vai nav iekļauts sarakstā. Piemēram, ozolu iekļauj valsts nozīmes aizsargājamo koku sarakstā, ja tā apkārtmērs ir vismaz četri metri vai arī tas sasniedzis 32 un vairāk metru garumu.
Ja kāds atrod jaunu dižkoka kandidātu, par to jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, kuras inspektori pēc koka pārmērīšanas to iekļaus aizsargājamo koku reģistrā. Iespējamajam dižkokam ir jānosaka apkārtmērs, augstums, vēlams izmērīt arīvainaga projekciju. Dižkoka resnumu mēra 1,3 m augstumā no zemes (aptuveni cilvēka krūšu augstumā).
Kā parūpēties par koku?
Ja koks aug lauka vidū, tam visvairāk kaitē sakņu bojāšana, aparot zemi līdz pat stumbram. Tāpēc zem lielā koka vainaga jāsaglabā zālājs vismaz koka vainaga laukuma lielumā. Arī pilsētas kokiem svarīgi saudzēt saknes, pamāca LDF speciāliste. Daudzi mūsu vecie dižkoki ieauguši brikšņos un krūmos, kas tos noēno. Tad lielie koki kalst, bet pie saulainām vietām pieradušās sūnas, ķērpji un kukaiņi ir spiesti pamest šo koku vai iet bojā. Tāpēc jāizcērt alkšņi, kļavas, egles, bērzi, kas ieauguši lielo koku vainagā.
“Ja koks ir bojāts un ir doma to nocirst, var apsvērt domu to glābt. Lai izaugtu jauns lielais koks, paies vismaz simt gadi. Ja koks jau ir atmiris, saglabā to vai kādu tā daļu. Atcerieties, rūpējoties par vienu lielo koku, jūs rūpējaties par veselu dzīvotni un gādājat par dabas daudzveidību,” piebilst I. Račin-ska. Viņa aicina meža īpašniekus savā meža gabalā jebkura veida cirtē pasaudzēt lielos kokos. Vismaz šogad.
Lai pievērstu uzmanību lielajiem kokiem – esošajiem un nākotnes dižkokiem – Latvijas simtgades gadā, Latvijas Dabas fonds plāno šogad rīkot vairākas talkas sadarbībā ar dižkoku ekspertiem un koku kopšanas speciālistiem, kurās rādīs, kā parūpēties par lielajiem kokiem. Latvijas Dabas fonda dabas novērojumu portālā “dabasdati.lv “taps arī īpaša sadaļa dižkoku ziņošanai. Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde jau no pagājušā gada aicina visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties akcijā Dižošanās – http://lv100.lv/dizosanas/.
