Autoceļiem plāni diži, bet skaidrības, kur dabūs naudu, nav 2
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Īsi pirms Jāņu brīvdienām notika Latvijas autoceļu padomes sēde, kurā tika atbalstīti diži plāni valsts ceļu tīkla attīstībai līdz pat 2040. gadam, paredzot ātrgaitas maģistrāļu izbūvei nākamo 20 gadu laikā ieguldīt trīs miljardus eiro.
Pirms tālākās virzīšanas Ministru kabinetā autoceļu padome atbalstījusi arī VARAM virzīto ceļu sakārtošanu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros, kas notikšot atbilstoši izstrādātajai atjaunojamo valsts autoceļu kartei.
Tā tapusi sadarbībā ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām, Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas valsts ceļi”.
Priekšlikums autoceļu sakārtošanai ietver ieguldījumu 300 miljonu eiro apmērā, kopumā izbūvējot 918 km laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam.
Vēriena ziņā daudz iespaidīgākais automaģistrāļu attīstības plāns 2020.–2040. gadam paredz, ka vismaz 1000 kilometri valsts galveno autoceļu būs pārveidoti par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā.
Lielā pārbūve orientēta uz to, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.
Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums paredzēts ap trīs miljardiem eiro, un to iecerēts īstenot trīs posmos. Arī šo plānu drīzumā paredzēts izskatīt valdībā.
Kur ņems naudu?
Jo tālāk no Rīgas vedīs labi ceļi, jo vairāk cilvēku pa tiem brauks, arī reģioni būs apdzīvotāki – tāda ir plāna izstrādātāju filozofija. Tikai – kur tam ņems naudu?
“Vispirms ir vajadzīgs plāns, un tad jādomā, no kurienes nāks nauda! Nevis tā, kā līdz šim pie mums ir bijis, kad stādīti tikai īstermiņa plāni, ko šogad un nākamgad remontēsim,” “Latvijas Avīzei” skaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
“Līdz ar šo plānu skaidra attīstības stratēģija ir iezīmēta ne tikai mums pašiem, bet arī kaimiņiem – praktiski visām Latvijas robežvalstīm šādi ilgtermiņa attīstības plāni jau ir.
Kad kaimiņi prasīja Latvijai – nu, kā tad tās automaģistrāles nākotnē savienosim, mums nebija ko īsti atbildēt.
Satiksmes ministrija pie ilgtermiņa Latvijas autoceļu tīkla attīstības plāna strādāja apmēram pusgadu. Šajā darbā bija iesaistīti arī plānošanas reģioni un pašvaldības.
Finansējuma avoti paredzēti vairāki, ieskaitot, protams, arī valsts pamatbudžetu. Priekšā ir nākamais ES fondu periods, kur arī ceļiem būs iezīmēti līdzekļi.
Domāju, ka šiem mērķiem varēsim izmantot arī to ES investīciju fondu naudu, kas paredzēta Covid-19 seku mazināšanai. Tam noderēs, piemēram, jau izstrādātais plāns par Pierīgas transporta tīkla uzlabošanu. Meklēsim un piesaistīsim arī citus finansējuma avotus.
Ja privātās/publiskās partnerības (PPP) projekts īstenosies uz Ķekavas apvedceļa, šo modeli pielietosim arī citu posmu izbūvē.
Plāna ieviešanā svarīgi būs ievērot paredzēto secību, nevis “mētāties” kā līdz šim. Jāsāk ar Rīgas apvedceļu, un tad radiāli tālāk – ar labiem ceļiem ārā no Pierīgas,” stāsta satiksmes ministrs.
Ministrs informēja arī par ātrgaitas autoceļu posmiem, kuru izbūve plānā paredzēta pirmajos desmit gados.
Tie ir:
1) Rīgas apvedceļš, kur jau šogad varētu sākties projektēšanas darbi no Babītes līdz topošajam Ķekavas apvedceļam (A5), kā arī no Vidzemes šosejas (Baltezers) līdz Daugavai (Salaspils (A4);
2) kopā ar “Rail Baltica” projektu jaunais dzelzceļa un auto divlīmeņu tilts pāri Daugavai, ko savienos ar Ķekavas apvedceļu;
3) Siguldas virziens, kur ceļa klātne braukšanai ar 130 km/h pamatā jau esot atbilstoša – jāizbūvē vēl pievedceļi un divlīmeņu krustojumi;
4) Jelgavas virziens;
5) Jūrmalas virziens;
6) Latgales virziens – jaunā (jeb “vecā”, vēl padomju laikos iezīmētā Maskavas) ceļa turpinājums aiz Kokneses garām Pļaviņām līdz Kūkām (nedaudz pirms Krustpils);
7) Iecavas apvedceļš;
8) Bauskas apvedceļš.
Šos darbus ieplānots paveikt jau līdz 2030. gadam, apgūstot 984 miljonu eiro investīcijas.
ATR ceļu programma: no valsts budžeta
“ATR ceļu sakārtošanas 300 miljoni no sākta gala ir paredzēti kā valsts budžeta programma,” “Latvijas Avīzi” informēja VARAM ministra Jura Pūces padomnieks Madars Lasmanis.
“Iniciatīvu par 300 miljonu eiro programmu reģionu ceļu atjaunošanai valdība atbalstīja pagājušā gada septembrī, uzklausot ministrijas sagatavoto ziņojumu “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”.
Priekšlikums paredzēja, ka programma jāīsteno līdz 2023. gadam, katru gadu šim mērķim budžetā paredzot konkrētu summu. Programmas ietvaros nākamā gada budžeta projektā ATR ceļiem vajadzētu būt 71 miljonam eiro.
Šai summai jābūt iezīmētai un jāparādās Satiksmes ministrijas budžetā, kas ir atbildīgā iestāde par visām ceļu lietām mūsu valstī.
ATR ceļu programmas gadījumā atšķirība ir tāda, ka sastādīt sarakstu ar reģionos remontējamiem ceļiem palīdz VARAM kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Darbu organizēšana un laiks, kad tas notiks, – tā ir Satiksmes ministrijas atbildība.”
Ceļa posmu saraksts joprojām top
Par VARAM iniciēto ATR ceļu programmu un tās mērķi nodrošināt administratīvo centru sasniedzamību pēc reformas pabeigšanas “Latvijas Avīze” jau ir informējusi.
Arī par to, ka plašākai sabiedrībai un pat pašām pašvaldībām līdz šim tā arī nav bijusi iespēja iepazīties ar nākamajos trīs gados reģionos remontēt paredzēto ceļu sarakstu.
Vai šajā ziņā kaut kas ir mainījies, “Latvijas Avīze” pajautāja Mālpils novada domes priekšsēdētājai Solvitai Strausai: “Pagaidām Mālpils novada pašvaldībai nav informācijas par VARAM virzīto ceļu sakārtošanu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, kas notiks atbilstoši izstrādātajai atjaunojamo valsts autoceļu kartei. VARAM savus priekšlikumus par valsts autoceļu sakārtošanu novada teritorijā Mālpils iesniedza, bet šobrīd nezinām, vai tos atbalstīs un atjaunojamo autoceļu sarakstā iekļaus.”
ATR pievienojamajiem novadiem noteica arī dažādus ierobežojumus un papildu saskaņošanas investīciju piesaistei dažādu infrastruktūras projektu īstenošanai, tajā skaitā nepieciešamo ceļu būvēšanai.
Taču šā gada maijā izdotie MK noteikumi “Par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību” šai pašvaldībai devuši iespēju pieteikties uz kādu iepriekš izstrādātu, taču ATR dēļ iepriekš apturētu vietējā ceļa izbūvi.
“Mālpili pievienos Siguldas novadam, tādēļ šai pašvaldībai esam lūguši saskaņot Mālpils novada domes investīciju projektu “Jaunās un Krasta ielas pārbūve” iesniegšanai VARAM, lai varētu pretendēt uz aizņēmuma saņemšanu Valsts kasē,” stāstīja Mālpils novada domes priekšsēdētāja.
“Iela kalpo kā piebraucamais ceļš pašvaldības vienīgajai pirmsskolas izglītības iestādei “Māllēpīte”, kas nodrošina pirmsskolas izglītību vairāk nekā 160 audzēkņiem, kā arī vairākām daudzdzīvokļu mājām, diviem pārtikas mazumtirdzniecības veikaliem, “Latvijas Pasta” Mālpils filiālei.”
Ja šo projektu VARAM apstiprinās, tad būs zināms vismaz viens konkrēts piemērs par “plašajiem ceļu remontdarbiem”, kas it kā notiek par VARAM plānoto atbalsta finansējumu pašvaldībām 150 miljonu eiro apmērā Covid-19 seku mazināšanai un vispārīgi pieminēti arī autoceļu padomes sēdē.
Savukārt par to, kur tagad “cirkulē” joprojām noslēpumā turētais ATR ceļu programmas saraksts, satiksmes ministrs Tālis Linkaits zināja teikt: “Līdz manam kabinetam šis saraksts “atcirkulējis” vēl nav. Zinu, ka VARAM ierēdniecība pirms Jāņiem kopā ar “Latvijas valsts ceļu” speciālistiem sēdēja un gāja cauri iesniegto priekšlikumu sarakstam.
Vēlmes ir viens, reālā darīšana – pavisam kas cits. Piemēram, šā gada vēlme noasfaltēt ceļu nozīmē, ka tikai nākamgad varēs pasūtīt projektu, bet ceļš dabā būs tikai pēc trim gadiem.
Lai iekļautos laika grafikos, jāsaprot, kā šīs vēlmes labāk izpildīt – mainīt un uzlabot virsmu, asfaltēt? Visam tam priekšlikumu sarakstam tagad iet cauri, tas nav vienkārši, un tādēļ gala varianta vēl arī nav.
Bet nekas jauns jau tur izdomāts netiks – ko pašvaldības caur plānošanas reģioniem sasūtīja, tas arī būs.”
