Paaudzēm paliekošas vērtības: Latvijā top unikāli dižgaldi 1
“Aizraušanās ar koku man sākās 13 gadu vecumā, kad vectēvs man uztaisīja nelielu koka virpu,” stāsta koktēlnieks Alvis Vitrups, zīmola “dzenītis.eu” īpašnieks. “Biju pārņemts ar virpošanu un kokgriešanu – visas brīvdienas pavadīju laukos, darbojoties vecajā šķūnītī. Vectēvs ik pa laikam nāca apskatīties, kā man veicas un bieži teica: “Un ko tad mans dzenītis kaļ?” Tad arī radās ideja par dzenīša logo.”
Pēc Liepājas mākslas vidusskolas pabeigšanas Alvis aizrāvās ar koktēlniecību. “Jau pirmajā koktēlniecības plenērā Liepājā, redzot un izjūtot lielos koka baļķus un koku smaržu, koktēlniecība man kļuva kā atkarību izraisoša lieta. Esmu laika gaitā piedalījies daudzos koktēlniecības plenēros, tajā skaitā Liepājā, Pāvilostā, Jūrkalnē, ar audzēkņiem veidoju koka skulptūras Kazdangas parkam. Bija ļoti žēl, ka ļoti skaisti, ar rakstu bagāti baļķi ir jāpārveido koka skulptūrās, turklāt liela daļa skaistā materiāla “aizgāja” skaidās. Sāku aizrauties ar lielo koku vākšanu, radās doma par lieliem masīvkoka galdiem, kuros vairāk tiktu atklāts un izcelts koka burvīgais raksts. Un galds, manuprāt, ir pats veiksmīgākais produkts šīs vēlmes īstenošanai. Tā kaut kā organiski no kokgriešanas esmu pārgājis uz Dzenīša zīmola masīvkoka galdiem, kur varu izteiksmīgāk un paliekošāk īstenot savu kaislību uz lielajiem koka baļķiem!” stāsta koktēlnieks.
Pirms pāris gadiem kopā ar domubiedru Gunti Jeksti Alvis izveidoja uzņēmumu “EKO Dzenītis”, kura pamatprodukts ir masīvkoka galdi, ko izgatavoja pēc individuāla pasūtījuma. Uzņēmums gatavoja arī kumodes, spoguļu rāmjus, nestandarta durvis un kāpnes. Viņi strādā tikai ar masīvkoku, izmantojot Latvijas kokus: ozolu, osi, gobu, kļavu, bērzu un paretam arī priedi. Baļķu, no kuriem tiek zāģētas galda virsmas, izmēri ir, sākot no 60 cm diametrā. Lielākie baļķi šķērsgriezumā jau ir krietni pāri metram. Izmantoto koku vecums ir apmēram 100 līdz 300 gadi.
“Lielos bluķus galdu virsmām gādājam paši, izmantojot nokaltušus kokus. Katram kokam ir sava vēsture, savs stāsts, kurš spilgti izceļas un atspoguļojas koka rakstā, krāsā un gadskārtu vijumā. Bieži vien no visa lielā koka ir lietderīga tikai neliela daļa. Zāģēšanas procesā nākas saskarties ar kara laika lodēm, granātu un bumbu šķembām. Pats laikietilpīgākais process ir materiālu žāvēšana. No brīža, kad koks tiek nozāģēts, līdz brīdim, kad aizvedam pie klienta gatavu galdu, paiet vairāki gadi. Lielajiem un vecajiem kokiem mēdz būt lielas un saplaisājušas zaru vietas, kas tiek aizpildītas ar epoksīdu sveķiem un tādā veidā pārvērstas no defekta par efektu. Nekas netiek slēpts, koka dabiskais raksts un tekstūra tiek maksimāli izcelta! Pārsvarā galdu virsmas lakojam un katrā galda virsmā iestrādājam mūsu logo – dzenīti, kas ir rotkaļa roku darbs. Katrā dzenītī iegravējam galda izgatavošanas gadu. Mūsu galdi ir mēbeles, kuras kalpos vairākām paaudzēm, un uzņēmuma sauklis ir: visa pamatā ir cieņa un mīlestība pret koku kā materiālu, jo tikai ar tādu attieksmi var radīt paaudzēm paliekošas vērtības,” stāsta Alvis Vitrups.
VĒRTĒJUMS
Indulis Kalns, Liepājas pilsētas galvenais arhitekts: “Koktēlnieks Alvis Vitrups ir klasisks amata meistars, kura radošā amplitūda ir ļoti plaša – no filigrānas mēbeles un plastiskas skulptūras līdz masīvkoka mēbelei. Viņa darbi ir piemēroti gan interjeram, gan pilsētvidei. Kad 2012. gadā Liepājā norisinājās pašvaldības rīkotais plenērs “Liepājas soliņi”, tieši Alvja radītais krēsls (kas joprojām rotā Liepājas jūrmalu) saņēma Meistaru balvu, kuru piešķīra profesionāļi. Man ir savā tiešajā darbā iznācis satikt daudzus, kuri sauc sevi par meistariem, tomēr viņu darbi to neparāda. Alvis ir īsts meistars, to pierāda viņa attieksme, kur nav šova elementu, materiāls un forma tiek studēta un izsvērta līdz beidzamajam sīkumam. Lielgabarīta mēbeles no viengabalaina masīvkoka, ar ko Alvis aizraujas pēdējā laikā, ir himna dabiska koka skaistumam. Mēbelē tiek izcelts un asprātīgi apspēlēts katrs koka virsmas sīkums. Pasaulē tas ir atzīts mēbeļu izgatavošanas virziens un Alvim izdodas veiksmīgi savienot klasisko un moderno, izveidojot patiešām laikmetīgu dizainu. Meistars ir tikai radošā ceļa sākumā un, cerams, sarūpēs ne vienu vien pārsteigumu!”
