Dizains sauc atpakaļ pie dabas 1
Dabas elementi telpās spēj labvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību, darba spējas, komunikāciju, atveseļošanos.
Pētījumi nepārprotami norāda, ka tāda arhitektūra un telpu dizains, kurā domāts par cilvēka saikni ar dabu, labvēlīgi ietekmē ne vien cilvēka veselību, bet arī tā darba spējas un citas jomas. Biofīlijas koncepts mūsdienās aizvien vairāk ietekmē arhitektūras un dizaina projektus.
Pazīstamais amerikāņu dizainers, ilgtspējīgā dizaina praktiķis un kompānijas “Interface” ekskluzīvo kolekciju dizainers Deivids Oukijs rudenī viesojās Latvijā un uzkurināja sabiedrībā interesi un domapmaiņu par tādu dizainu, kas būtu cieši saistīts ar dabu. Par radītajiem darbiem viņš jau saņēmis vairāk nekā 50 apbalvojumus.
Ko nozīmē “biofīls”?
Biofīlija (lat. – biophilia) ir nosaukums, kas dots zinātnei, kas pēta cilvēka instinktīvo saikni ar dabu. Pirmo reizi biofīlijas teoriju noformulēja amerikāņu biologs un dabas pētnieks Edvards Vilsons (pagājušā gadsimta 80. gados), liekot galveno uzsvaru uz cilvēka un dabas sistēmu neapzināto saistību un skaidrojot to kā mīlestību pret dzīvības sistēmām.
Pēdējā laikā veikti daudzi pētījumi, kas apstiprina, ka cilvēki, kas ikdienas darba vidē jūtas ērtāk, ir arī produktīvāki, veselāki, enerģiskāki utt. Šie pētījumi apstiprina biofīlijas hipotēzes, ka atgriešanās tuvāk dabai, izmantojot telpu dizainā un arhitektūrā konkrētus, konceptam raksturīgus principus, spēj labvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, darba spējas, komunikāciju, atveseļošanos u. c. sfēras.
Tāpēc tiek meklētas atbildes, kādas tad ir ēkas un telpas, kas uzskatāmas par labvēlīgām. “Terrapin Bright Green” pētījumā secināts – slimnieku ātrāku atlabšanu, pieaugošu produktivitāti darbiniekiem, studentu mācību līmeņa celšanos u. tml. izpausmes rada telpas, kurās ir lielāks kontakts ar saules gaismu, ārtelpas gaisu, augiem un dabas elementiem utt.
Kompānija “Interface”, izvēršot sociālo kampaņu “Interface Reconnect”, deklarējusi, ka biofīlais dizains var kļūt par pagrieziena punktu cilvēces attīstībā, jo tā ir iespēja atjaunot saistību ar dzīvībai svarīgajām ekosistēmām, radīt ciešākas attiecības ar dabu, nepakļaujoties aizvien spēcīgākajai urbanizācijas un virtualizācijas ietekmei.
Kas nav pats par sevi saprotams
Lai gan šķiet, ka cilvēka tiekšanās pēc saskarsmes ar dabu nav nekas jauns vai neierasts, bet drīzāk pati par sevi saprotama, tomēr dizains, arhitektūra un citas jomas laika gaitā milzīgiem soļiem gājuši tieši pretējā virzienā. Tas ļoti skaidri redzams īpaši tādu sabiedrisko ēku arhitektūrā un dizainā kā slimnīcas, bezpersoniskas biroju ēkas, standarta skolu un administratīvo iestāžu ēkas.
Piemēram, slimnīcu interjeros, kur liela nozīme būtu dabas elementu tuvumam, viss ir īpaši neizteiksmīgs, vizuāli sterils un neuzrunājošs. Šādi veidojas paradokss – ēka, kurā atveseļojas cilvēki, veidota pilnīgi pretēji vispārzināmai sapratnei, ka dabas tuvums ir papildu faktors ātrākam izveseļošanās procesam.
Biofīlā dizaina galvenie principi
Biofīlā dizaina principi, kas ievērojami, lai ēkās nodrošinātu lielāku dabas klātbūtni un cilvēka mijiedarbību ar to:
1. Dabas pasaulei raksturīgu lietu un iezīmju ienešana telpās. Piemēram, dabisko krāsu salikumu izmantošana, ūdens klātbūtne, dabiska gaisa apmaiņa, pēc iespējas ilgāka un plašāka saules gaismas nodrošināšana, augu un dzīvnieku klātbūtne, dabisku materiālu un faktūru izmantošana utt.
2. Priekšroka dabiskām formām – arkām, kupoliem, liektām, viļņotām līnijām un formām, nevis taisnām līnijām, leņķiem un stingri noteiktām ģeometriskām formām.
3. Sajūtu paplašināšana, izmantojot dabas skaņas, faktūras, krāsas, smaržas, asociācijas.
4. Dizaina veidošana, izmantojot zināšanas par to, kā cilvēks reaģē uz gaismu (siltu, aukstu, izkliedētu vai tiešu, filtrētu, iekštelpās un ārtelpās).
5. Novietojuma izvēle, ņemot vērā apkārtējo ainavu un veidu, kā ēka tajā iekļausies (vizuālais faktors, izgaismojums, nekaitīgums videi utt.).
Biofīlā dizaina praktiskā īstenošana
• Daba telpā tiek ienesta vizuāli. Telpā iespējams vizuāli sajust dabas klātesamību – augi, dzīvnieki, ūdens, dažādu elementu izmantošana (koks, akmens, smiltis utt.), kas piesaista uzmanību, rada priekšstatu par citām dzīvām būtnēm, laika apstākļiem u. c., kā arī rada stimulējošu vai nomierinošu efektu.
• Dabas elementi sajūtami ne vien vizuāli, bet arī ar:
dzirdi – ūdens šalkoņa, dzīvnieku izdotas skaņas, mūzikas skaņas, sarunas utt.,
ožu – augu, dzīvnieku un dabas materiālu smaržas,
tausti – dabiski materiāli, dabiskas faktūras, ko iespējams gan redzēt, gan aptaustīt.
• Telpas, fasādes vai īpaši elementi, kas rada sensuālu stimulāciju. Idejas pamatā kustīgi elementi, kas veido neritmiskas, stingri nenoteiktas kustības (nevis ieprogrammētas, kā tas pierasts mūsdienu tehnoloģijās). Piemēram, nelieli ūdenskritumi, zaļo augu sienas, kurās mājo taureņi, putni u. c.
Āra telpu noformējumā dabas elementi apvienojumā ar dzīvnieku pasauli.
• Siltuma plūsmas mainīgums. Pieejama mehāniska, individuāla ventilācija – iespēja atvērt logus, atpūsties vai strādāt uz balkona, terases vai nelielā skvērā pie ēkas.
• Ūdens tuvuma nodrošināšana. Iekšējās strūklakas, kaskādes, baseini, akvāriji.
• Dažāda un dinamiska gaisma. Lai sniegtu dažādas intensitātes gaismu un ēnu, kas tuvināta apstākļiem, kas redzami dabā, izmanto plašus stiklojumus, atvērtas fasādes, terases, jumta stiklojumus. Maksimāla dienas gaismas klātbūtne.
