Dizains, kas padara saprotamas digitālās finanses 0
Jau kopš cilvēces pirmsākumiem cilvēki ir tirgojušies – izmantojot dārgmetālus, gliemežvākus, lopus, bartera veidā. Tagad tirgojamies, izmantojot naudu.
Nauda ir viens no cilvēces ekonomiskās darbības stūrakmeņiem. Diemžēl lielākajai cilvēku daļai finanšu sfēra ir kā bubulis, ar ko baida. Šī nozare par sevi radījusi priekšstatu kā par kaut ko ārkārtīgi sarežģītu un nepatīkamu.
Taču, izrādās, Latvijā ir uzņēmums, kas strādā pie tā, lai finanšu risinājumus padarītu cilvēciskus. “Mūsu misija ir digitālos finanšu risinājumus atvieglot, padarīt saprotamākus, jaukākus, patīkamākus, interesantākus. Lai internetbanka sagādā prieku, nevis galvassāpes,” stāsta “UX Design Agency” (“UXDA”) komunikācijas direktore Monika Cālīte.
“UXDA” ir vienīgais uzņēmums pasaulē, kas specializējas uz dizaina izstrādi tikai un vienīgi finanšu sektorā. Uzņēmuma portfelī ir izstrādāti internetbankas, banku lietotnes, kriptovalūtu, investīciju un finanšu pārvaldības digitālie risinājumi, arī bankomātu saskarnes dizains u. c. veikumi visā pasaulē.
Skaists dizains nenozīmē perfektu lietojamību
Kaut gan uzņēmumam šogad paliek jau pieci gadi, tā stāsts sācies 2008. gadā. “UXDA” dibinātājs un vadītājs Aleksandrs Krēgers tolaik darbojies nekustamo īpašumu nozarē, bet līdzdibinātāja un finanšu direktore Linda Zaikovska-Daukste strādāja žurnālā, kas rakstīja par nekustamajiem īpašumiem.
Krīzes dēļ nācies mainīt nodarbošanos. “Aleksandru ļoti iespaidoja tā laika digitālie veiksmes stāsti – “Facebook”, “Apple” u. c. Mēs iepazināmies vebstudijā, kurā izstrādāja dizainu dažādiem digitālajiem servisiem, taču viņu klientu lokā bija vairākas nozares. Aleksandram ļoti tuva bija UX (angļu val. – user experience) jeb lietotāju pieredzes un dizaina domāšanas pieeja, un tā viņš izveidoja savu UX metodoloģiju. Tā dzima “UXDA”,” stāsta Linda.
Pagrieziena punkts uzņēmuma darbībā noticis jau pašā sākumā – uzņēmuma pirmais finanšu nozares klients bijis ļoti liels un pazīstams, tostarp Latvijā.
Būtiski, ka “UXDA” izdevās pārliecināt uzņēmumu par pilnīgu produkta pārstrādi, lai beigās lietotāja pieredze būtu nevainojama.
“Sākumā bija pretestība, jo viņiem vajadzēja tikai jaunu, skaistu dizainu. Mūsu priekšlikums nozīmēja papildu investīcijas. Bija smagi, bet izdevās, un ieguvums bija milzīgs. Gada laikā klienta ienākumi pieauga no septiņiem līdz deviņiem miljoniem eiro,”atklāj “UXDA” līdzīpašnieks un komercdirektors Alberts Pumpurs.
“Daudzi domā, ka skaists dizains nozīmē arī perfektu lietojamību, bet tā nav tiesa – problēmas paliks.
Hruščovka joprojām būs hruščovka, pat ja pārkrāsosi.”
Vienīgā izeja – piedāvāt pakalpojumu otrpus robežām
Pēc veiksmes ar pirmo klientu Linda un Aleksandrs saprata, ka tieši finanšu industrija būs tā nozare, kurā jāspecializējas, jo viņu izstrādātā pieeja darbojās.
“Sapratām, ka šajā industrijā nedomā par to, kā lietotājs lieto produktu, kas viņam ir vajadzīgs. Saucam sevi par tādiem kā cilvēku advokātiem finanšu sfērā – katrā valstī analizējam tur pieejamos servisus, viņu lietošanas paradumus, kultūru,” uzsver Linda.
Varētu šķist, ka pēc sadarbības ar pirmo lielo klientu visas durvis Latvijā būs vaļā. Nekā! Uzņēmums devies prezentēt paveikto vairākām Latvijā esošām bankām un finanšu risinājumiem, bet dzirdīgas ausis nav atrastas.
Linda spriež, ka tolaik Latvijā finanšu nozares uzņēmumi “UXDA” risinājumiem vēl neesot bijuši gatavi, tas neesot bijis aktuāli. Par laimi, šobrīd situācija mainās. Bet, tolaik, lai turpinātu attīstīties, nācies doties pāri robežām. Šobrīd 99% uzņēmuma darbības veido eksports. Nesperot šo soli, “UXDA” šobrīd joprojām strādātu četri, nevis 18 cilvēki, arī sava biroja, visticamāk, nebūtu.
“UXDA” no citiem atšķiras arī ar to, ka ir ļoti caurspīdīgs uzņēmums un nevairās publiski dalīties pieredzē. Uzņēmums izveidojis ļoti populāru blogu sadaļu, kam seko tūkstošiem cilvēku.
Monika smej, ka uzņēmums savā nozarē kļuvis par sava veida influenceri. “Pārsvarā visi slēpj savu metodoloģiju, bet mēs sapratām, ka tas nav pareizais virziens –
labāk parādīt to, ko mēs esam paveikuši, ko gribam uzlabot, kas ir mūsu veiksmes pamatā.
Nav runa par nopelnīšanu, bet industrijas mainīšanu.” Tāpat “UXDA” visā pasaulē rīko dažādus seminārus un darbnīcas, kurās ar interesentiem dalās pieredzē. Uzņēmuma pārstāvji vadījuši seminārus Kenijā, Saūda Arābijā, Kanādā, Lielbritānijā, Francijā, Indijā, Taizemē, drīz seminārs notiks arī Apvienotajos Arābu Emirātos.
“Kenijā, piemēram, uzzinājām, ka bankas pieprasa komisijas maksu par katru reizi, kad apskati konta atlikumu. Mēs ieteicām šo maksu atcelt, jo tas ļautu izveidot patiesi patīkamu pieredzi, palielinot esošo klientu lojalitāti, kā arī piesaistītu jaunus klientus,” saka Monika.
Vēlas filiāli Londonā, izdot savu grāmatu
Ko tālāk? Linda stāsta, ka uzņēmuma nākotnes mērķi ir elastīgi un pielāgojas uzņēmuma vajadzībām. Ļoti iespējams, drīz “UXDA” atvērs biroju Londonā, bet precīzus datumus nezina neviens.
“Ja rīt atnāks liels klients, kura projektam jāpiesaista puse komandas… kāda Londona? Galvenais ir klientam nodrošināt lielisku un veiksmīgu rezultātu. Jāuzsver, ka mēs nesakām “jā” ikvienam potenciālajam klientam.
Mūs neiedvesmo sadarbība ar klientiem, kuriem rūp tikai peļņa.
Mūs iedvesmo situācija, kad redzam, ka, piemēram, “AppStore” lietotņu veikalā pēc mūsu sadarbības klienta lietotni lietotāji piecu ballu skalā vērtē ar 4,4 ballēm iepriekšējo 2,3 ballu vietā.”
Citi plāni saistīti ar iekšējās komandas attīstību, grāmatas “The Financial UX Design” izdošanu, kurā būs aprakstīts finanšu dizains – kāpēc tas vajadzīgs un ko tas dod.
Būtiski, ka uzņēmumā nodarbina tikai vietējo darbaspēku, kaut gan darba pieteikumi un vēlme pievienoties komandai regulāri tiek saņemti arī no ārvalstīm. “Pagaidām strādājam ar Latvijas darbaspēku.
Jaunpienācējus apmācām vidēji gadu, jo nekur nemāca to, kas nepieciešams mūsu speciālistiem. Mēs nevaram paņemt frīlanserus vai speciālistus ārpakalpojumā, jo viņiem nav mums nepieciešamo zināšanu.
Tas būtu liels apdraudējums mūsu pakalpojuma kvalitātei, un ar to mēs neriskēsim,” norāda Linda.
Interesanti, ka uzņēmums saņēmis arī vairākus piedāvājumus no investoriem, bijuši piedāvājumi “UXDA” pārdot vai apvienoties, taču vadība par to nedomā – vispirms vēlas sasniegt iekšējos mērķus, sasniegt attiecīgu līmeni uzņēmuma attīstībā, un tikai tad varētu sākt apsvērt iespēju par kādiem darījumiem.
Uzziņa:
SIA “UX Design Agency” reģistrēta 2012. gadā, bet aktīvu darbību sākusi 2015. gadā.
51% uzņēmuma daļu pieder Aleksandram Krēgeram, 30% pieder Lindai Zaikovskai-Daukstei, 10% pieder Andrejam Jeļisejevam un 9% – Albertam Pumpuram. Patiesie labuma guvēji ir Aleksandrs Krēgers un Linda Zaikovska-Daukste.
“UXDA” ieguvusi 11 starptautiskus finanšu un dizaina apbalvojumus, piemēram, “iF Design Award”, “A’ Design Award”, “European Business Award”, “International Design Award”, “London Design Award”, “Banking Technology Award”.
Uzņēmums ieguvis Latvijas Dizaina gada balvas atzinību kā “Labākais digitālais dizains 2019”, bija labāko vidū LIAA un Ekonomikas ministrijas rīkotajā “Latvijas Eksporta un inovācijas balvā 2018”.
“UXDA” iekļauts TOP20 pasaules labāko UX dizaina aģentūru sarakstā pēc neatkarīgo aģentūru “Manifest” un “Clutch Research” analīzes.
2018. gadā apgrozīts viens miljons eiro, bet peļņa sasniedza 322 tūkstošus. 2019. gadā apgrozījums provizoriski saglabāsies esošajā līmenī, bet samazināsies peļņa. 2020. gadā cer apgrozīt vismaz 1,5 miljonus eiro.
Kopš dibināšanas izstrādāti vairāk nekā 70 digitālie finanšu produkti finanšu institūcijām no 27 valstīm.
“UXDA” lielākais tirgus ir Eiropa, kam seko ASV.
Klientu vidū ir “World Bank Group”, “Bank of Jordan”, “Intellect Design Arena”, “CR2”, “Kony DBX”, “VTB”, “ITTI Digital”. “Intellect Design Arena” vairāku gadu garumā izstrādāta arhitektūra un dizains 8000 ekrāniem.
“UXDA” nodarbina 18 cilvēkus.
Vērtējums: Izglīto un parāda dizaina nozīmīgumu
Marija Šilinska, lietotāju pieredzes speciāliste: “Ir lieliski, ka pašmāju uzņēmums ir izpelnījies atpazīstamību no ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzējiem tik progresīvā un nozīmīgā procesa nodrošināšanā kā lietotāju pieredzes dizains.
Viņi palīdz izstrādāt intuitīvas lietotāju saskarnes risinājumiem, kuri iepriekš tika uzskatīti par kompleksiem un pieejamiem tikai cilvēkiem ar jau iegūtām iemaņām, kas mūsdienu situācijā vairs nav pieļaujams, ņemot vērā tiešsaistes pakalpojumu straujo izplatību.
Viņu piedāvātā konkrētā un caurspīdīgā metodoloģija lietotāju pieredzes dizaina izstrādē ļauj ne tikai sasniegt pasūtītāja mērķus, bet arī izglīto pasūtītāju un parāda dizaina nozīmīgumu.
Ņemot vērā, ka dažās Eiropas valstīs un ASV tāds lietotāju pieredzes kritērijs kā piekļūstamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un senioriem ir obligāts ne tikai publiskajā, bet arī finanšu sektorā, tad tas ir virziens, kurā attīstīties.”
