”Dizains ir vairāk par melnu seksīgu somiņu”. Intervija ar Dizaina gada balvas projekta vadītāju Barbaru Freibergu 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Dizaina gada balva iedibināta 2017. gadā, un pirmos trīs gadus tās norisi pārraudzīja dizaina birojs “H2E”. Pērn balvas organizēšana konkursa kārtībā pārgāja Latvijas Dizaineru savienībai – un pirmo reizi kopš iedibināšanas tā netika pasniegta, bet pārcelta uz 2021. gadu. Barbara Freiberga uzskata – daļēji ar to saistāms lielais iesniegto darbu skaits, tomēr viņa nedomā, ka turpmāk balvu noteikti vajadzētu pasniegt reizi divos gados.
– Kā skaidrojat šī gada lielo interesi par balvu, vai tikai ar to, ka pērn tā nenotika?
B. Freiberga: – Jā, visdrīzāk, tik liels iesniegto darbu skaits ir arī tāpēc, ka bija neliela pauze, kas devusi iespēju sagatavoties, pārdomāt labus, kvalitatīvus darbus un pārdomāti tos iesniegt.
Šogad bijām gan izvirzījuši striktākus noteikumus, gan arī ir ieviests papildu slieksnītis – maksa par dalību konkursā –, un, pat neskatoties uz to, kā arī visu, kas notiek pasaulē, milzīgs prieks, ka iesniegto darbu skaits pārsniedzis iepriekšējos konkursus. Tas ir interesanti – dizaina pasaulē, patiesībā jebkurā radošajā jomā, ikviena krīze raisa domāšanu, jo tā ir izaicinājums. Un, ja dizains spējis pielāgoties izaicinājumam, tātad tas bijis ļoti radošs.
– Vai tie darbi, kas pieteikti balvai, ir dizains, kas jau darbojas, vai arī idejas?
– Mēs pieņēmām gan darbus, kas reāli darbojas, gan tādus, kas ir idejas stadijā. Šobrīd vēl nevaru konkrēti komentēt par to, kas iesniegts, gaidīsim, kad žūrija vērtējot būs tikusi cauri pirmajai kārtai un izsludinās otrās kārtas nominantus.
Šobrīd varu pastāstīt to, ka – dabiski, tāpat kā līdz šim, populārākā kategorija ir produktu dizains, jo šajā jomā mēs kā Latvijas dizaineri strādājam droši vien visplašāk un visvairāk. Otra populārākā joma ir vides un interjera dizains, tad grafikas dizains, pakalpojumu politikas un stratēģiju dizains, un interesanti, ka vismazāk – tikai 12 darbu – šogad iesniegts digitālā dizaina kategorijā.
– Ko šis gads vispār nozīmējis dizaineriem?
– Grūti runāt par nozari kopumā, jo, ja paskatāmies kaut vai uz Dizaina gada balvā iesniegto balvu skaitu, sanāk mazliet apgriezta proporcionalitāte – tām nozarēm, kur pandēmija īsti neko nav mainījusi, iesniegto darbu skaits mazāks nekā tradicionālajās nozarēs. Situācija valstī mūs skārusi ļoti individuāli, viss atkarīgs no spējām tai pielāgoties, saprast, kā darboties, – strādāt attālināti vai jaukti.
Daudz atkarīgs arī no tā, vai dizainers bijis orientēts uz tiešu sadarbību ar cilvēkiem vai gājis plašāk, uz sadarbību ar uzņēmumiem, valsts iestādēm, varbūt pat starptautisku sadarbību, un kā tā turpinājusies vai apstājusies, iespējams, kādam pat nācies mainīt nodarbošanos.
Šis gads daudzus no dizaina nozares atsijājis, bet viena no dizainera galvenajām īpašībām ir spēja pielāgoties, domāt, saprast, kā rīkoties katrā situācijā. Tas droši vien ir viens no priekšnosacījumiem, lai vispār spētu darboties šajā jomā, jo dizains prasa spēju pielāgoties, domāt vairākus soļus uz priekšu, lai reaģētu uz nākotni, ieteiktu labākus un veiksmīgākus risinājumus. Arī savā nodarbinātībā dizaineriem jāspēj izmantot šo spēju skatīties nākotnē.
– Tiešām interesanti, ņemot vērā to, ka digitālajam dizainam aizvadītajā gadā nebūtu bijis nekādu kavēkļu…
– Es domāju, šis skaitliskais sadalījums tāds ir arī tādēļ, ka šogad pirmo gadu uzsvērām, ka mums ir daudz dažādu kategoriju, un katrs kādu no tām sajuta kā sev tuvāko – mēs nekā īpaši nestimulējām pieteikumus, gaidījām pašu dizaineru iniciatīvu, jo tomēr ir svarīgs šis personiskais uzskats, vai darbs atbilst tam līmenim, kuru pieprasa nolikums.
– Kā saprotu, negaidīti daudz pieteikumu bijis kategorijā “Pakalpojumu, politiku, stratēģiju dizains”?
– Jā, šogad pakalpojumu dizains pirmo reizi iekļauts konkursā – agrāk balva nebija sadalīta jomās, un, es domāju, tas bija viens no striktajiem, bet varbūt arī vilinošajiem nosacījumiem, ka šogad dalījām konkursu piecās dažādās kategorijās. Tiešām milzīgs prieks, ka tik jauna un Latvijā vēl līdz galam neiepazīta joma kā pakalpojumu politika un stratēģiju dizains ir bijis populārāks pat par labi zināmo digitālo dizainu.
– Interesanti, vai ne, ja padomā, ka tieši digitālajam dizainam pandēmijas laiks būtu varējis kaitēt vismazāk? Protams, pakalpojumu dizains arī var būt saistīts ar digitālo dizainu, īpaši šajā laikā.
– Tas noteikti saistīts gan ar digitālo, gan grafisko dizainu – principā tā ir starpdizainu specialitāte, kam vienai bez otras grūti pastāvēt, jo, lai tu varētu cilvēkus informēt par ieviesto politiku, jāpielieto diezgan daudzas iespējamās dizaina jomas, un digitālais un grafiskais dizains iet roku rokā.
Piemēram, ja gribi informēt par kādu politiku, kā to dara Vides un reģionālās attīstības ministrija, ir vērts veidot plašas infografikas, kuras izskaidro, kas tiek darīts, ko darīsim tālāk un kā to sasniegt. Savukārt, ja informācijas apjoms pārsniedz vienas infografikas iespējas, tā var būt mājas lapa, kas sasniedz vēlamo mērķi.
– Ņemot vērā to, ka šo gadu esam pavadījuši visai neparastos apstākļos un ir redzams, kā aug iedzīvotāju nepacietība un arī neiecietība, kā jums šķiet: vai tie, kas pieņem lēmumus, pietiekami izmantojuši tieši dizaina iespējas padarīt nepatīkamu informāciju saprotamāku un pieņemamāku?
– Vienmēr būs lietas, kuras varam darīt labāk, izmantot vairāk, un bieži vien sabiedrība nav pietiekami informēta par dizaina iespējām. Domāju, arī politiķiem un politikas jomai, tāpat kā jebkuram vidusmēra cilvēkam, nepietiek informācijas, ko dizains var palīdzēt šajā situācijā, ko tas dod. Jo dizains tiešām ir kas vairāk par melnu seksīgu somiņu vai aizkariem!
Tas var palīdzēt strukturēti un pārskatāmi pasniegt to informāciju, ko sabiedrība no viņiem gaida. Politiķiem un valsts jomai šajā ziņā vēl daudz jāapgūst un pēc iespējas ātrāk jāmācās šīs zināšanas lietot. Zinu, ka Valsts kanceleja ļoti cītīgi strādā pie šī jautājuma un iet uz priekšu septiņjūdžu zābakiem, ne vienmēr viņiem izdodas labo praksi ieviest arī ministrijās, bet es ceru, ka tas izdosies arvien ātrāk un labāk.
– Pērn balva nenotika, un šogad pieteikumu ir vairāk. Kā jums šķiet: vai labāk izvērtēt katra gada sniegumu vai balvu rīkot reizi divos gados, cerot, ka tad pieteikumi būs, kā teicāt sākumā, izsvērtāki un labāk nostrādāti?
– Tas ir ļoti interesants jautājums, un, lai saprastu, kurš variants labāks, būtu jāeksperimentē vairākus gadus pēc kārtas. Tā kā pirmās trīs reizes balvu pasniedza katru gadu, tagad vajadzētu vēl vismaz vienu reizi pārbaudīt, kā mainītos pieteikumu skaits un kvalitāte, ja balva notiktu katru otro gadu. No mana viedokļa, labs ir gan viens, gan otrs variants – ja gribam redzēt panākumus konkrētā gada griezumā, to var testēt ar ikgadēju balvu, tikai jāsaprot, ka iesniegto darbu daudzums tad droši vien būtu krietni mazāks nekā šogad.
Bet tas nenozīmē, ka mēs saņemtu mazāk kvalitatīvus darbus. Noteikti tikpat labus, tikai droši vien mazāk katrā kategorijā. Bet, ja gribam lielāku konkurenci, tādējādi paceļot balvu vēl augstākā līmenī, tad būtu vērts izskatīt iespēju, ka konkurss notiek reizi divos gados.
– Vai pastāstīsiet mazliet par starptautisko žūriju – pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti tās locekļi?
– Viens no ļoti būtiskiem priekšnosacījumiem bija žūrijas iepriekšēja pieredze žūrēšanas jomā, un lielākajai žūrijas komandas daļai tāda ir. Ir dalība gan pasaulslavenos konkursos, kā “Red Dot Award”, gan nacionāla vai vietēja līmeņa dizaina balvās – pieredze skatīties uz darbiem, tos vērtējot, pārzināt jomu, kurā viņi strādā, – tam bija ļoti būtiska loma.
Dažiem žūrijas locekļiem pieredze žūrēšanā ir mazāka, bet mēs skatījāmies uz viņu spēju tvert pārrobežu kontekstu, ne tikai vienas valsts ietvaros, lai būtu pasaules mēroga skatījums, pasaules vēsmas žūrēšanā. Varētu teikt – mēs meklējām balansu starp pieredzi un svaigu, plašu skatījumu. Dizaina jomā gan diezgan sarežģīti iestagnēt, tomēr svarīgi, lai cilvēki pastāvīgi atjaunotu savas zināšanas.
– Žūrijai šogad darbs būs sarežģītāks nekā iepriekš, jo darbi būs apskatāmi tikai digitālā formātā, vai ne?
– Jā, tā būs, tādēļ mums kā atbalsta komandai būs vairāk darba, jo, iespējams, žūrijai būs vairāk jautājumu, kas mums būs jānodod konkursantiem. Noteikti kādā izvērtēšanas posmā būs tāda forma kā žūrijas tikšanās ar konkursantiem, darbi tiks prezentēti, viņiem būs iespēja pastāstīt, kāpēc darbs ir tieši tāds. Tas ļautu novērtēt elementus, kurus, strādājot attālināti, žūrijai grūtāk pamanīt.
– Kā jūs teiktu, vai dizaina vide šobrīd Latvijā ir drīzāk konkurējoša vai atbalstoša?
– Tas ir vēl viens provocējošs jautājums? (Smejas.) Es ceru, ka Latvijas dizaina vide ar katru gadu, katru mēnesi kļūst arvien vairāk savstarpēji atbalstoša, dizaineri vairāk sadarbojas, spēj izcelt vienam otra labās īpašības. Viena no tendencēm jau mazliet augstākā līmenī, ko esmu novērojusi, pēdējos gados piedaloties Latvijas Dizaina padomē, kur esam no ļoti daudzām dizainu pārstāvošām jomām, strādājot pie Latvijas dizaina stratēģijas 2021.–2027. gadam, – arvien labāk saprotamies, arvien vairāk informējam viens otru par to, kas notiek dizaina vidē. Ja sākam no šī līmeņa, ceru, ka šī saprašanās arvien vairāk nonāks arī citos līmeņos.
Latvijas Dizaina gada balva
Uz balvām piecās kategorijās, speciālajām balvām un galveno balvu pretendē 150 darbi.
Visvairāk – 54 – darbi iesniegti kategorijā “Produktu dizains”, 37 darbi – “Vides un interjera dizains”, 33 – “Grafikas dizains”, 14 – “Pakalpojumu, politiku, stratēģiju dizains”, bet 12 –”Digitālais dizains”.
Galvenās balvas ieguvējs saņems Kultūras ministrijas naudas balvu 2000 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas).
Katrs pirmās vietas ieguvējs saņems naudas balvu 500 eiro apmērā.
