Dizaineru savienība: Rīgas robežzīmēm būtu piešķirams kultūras vēstures mantojuma statuss 2
Latvijas Dizaineru savienības atklātā vēstule par Valda Celma izstrādātās Rīgas robežzīmes “RĪGA” autortiesību pārkāpumu.
Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sekojot līdzi situācijai, kas izvēršas plašsaziņas līdzekļos ap LDS biedra Valda Celma pirms 34. gadiem izstrādāto Rīgas zīmi, saskata manipulāciju virkni, kas rada nepieņemamus izkropļojumus attieksmē pret Valsts valodas likumā noteikto latviešu valodas statusu un tiesisko nihilismu pret intelektuālo īpašumu.
Atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja Valda Dombrovska teiktajam, robežzīmes “RĪGA” pārveides projekts ir saskaņots tikai kā īslaicīga akcija Mātes dienas un Bērnu aizsardzības dienas atzīmēšanai un tagad tas ir pagarināts līdz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada noslēgumam. Līdz ar to nav pamata diskusiju un aptauju izvēršanai par tā saglabāšanu pastāvīgi, un nav arī nekāda pamata atsaukties uz Rīgas pilsētas “veiksmīgu mārketinga gājienu”, vēl jo vairāk tāpēc, ka dizaina ideja nav nekas jauns un ir neveiksmīgi pārkāpti vairāki tiesiskie akti, no kā varēja izvairīties, neiejaucoties autordarbā.
Valda Celma izstrādātā zīme ir autortiesību objekts uz kuru attiecas autora intelektuālā īpašuma neatsavināmās personiskās tiesības. Atbilstoši situācijai ar Rīgas zīmes dizaina izmainīšanu, ir pārkāpts autortiesību 14. panta 5. punkts par darba neaizskaramību. No tā savukārt izriet pamatotas autora tiesības izmantot tā paša panta 6. punkta tiesības uz pretdarbību pret autordarba izkropļošanu, sagrozīšanu vai citādu pārveidošanu par kurām iestāsies arī Dizaineru savienība aizstāvot savu biedru intereses. Ņemot vērā arī Valda Celma dziļo cieņu pret latviešu kultūras un valodas jautājumiem, tas ir arī viņa personības goda un cieņas aizskārums.
Neiztur kritiku arī Rīgas domes institūciju ierēdņu attaisnojumi par sirsniņu kā garumzīmi, jo tās kompozicionālā risinājuma kopiespaids ir punkts, un to nespēj mainīt izmantotais krāsu dalījums, kas pats par sevi arī neiekļaujas dizaina objekta konceptuālajā risinājumā. Valsts valodas likums 18. pantā un 21. pantā nosaka, ka Latvijas Republikā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, un sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā.
LDS uzskata, ka Rīgas robežzīmju uzraksti trīsdesmit četru gadu laikā ir kļuvuši par pilsētas vienu no simboliem un tās vispāratzītu vizītkarti. Tieši garumzīmes esamība robežzīmju dizainā globālās kultūras kontekstā ir būtiski simboliska vērtība, kas parāda šīs vietas piederību noteiktai kultūridentitātei. Tāpēc pievienojamies sabiedrības viedoklim, ka tām būtu piešķirams kultūras vēstures mantojuma statuss un ierosinām Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai to izdarīt.
LDS aicina Valsts un Rīgas pilsētas atbildīgās institūcijas situāciju risināt atbilstoši tiesiskas valsts principiem, atjaunot uzrakstus RĪGA un sakārtot vidi ap tiem atbilstoši autora iecerei un izstrādātajam projektam, kas vēl no objektu uzstādīšanas laika nav līdz galam paveikts. Cerams ka Rīgas dome un tās institūcijas paudīs izpratni un bez tālākas situācijas saasināšanas pieņems atbilstošus lēmumus lai sakārtotu un uzlabotu robežzīmju uzturēšanu, piemēram apgaismojuma nodrošināšanu diennakts tumšajā laikā, un nodrošinās tiesiskās uzraudzības kārtību autortiesību jomā un vides reklāmu saskaņošanas un uzraudzības atbilstību Valsts valodas likumam.
Autors ir Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs
