Bērnības draudzenes rada biznesu, kas kalpo sabiedrībai 1
Āgenskalnā klusas pagalma mājas puspagrabiņā darbojas aušanas studija senioriem, kuri, aužot mūsdienīga dizaina paklājus – lupatu deķus –, nopelna kādu lieku latu pie pensijas, socializējas, iedzer tēju un jūtas vajadzīgi. Tieši vecās kundzes esot galvenais dzinējspēks pavisam svaigi uzsāktajam Latvijā vēl neizplatītajam sociālajam biznesam. Aušanas studijas “Lude” vadītājas ir divas enerģiskas bērnības draudzenes – Zane Bojāre un Solvita Kostjukova.
Abas teic, ka uzņēmums dzimis teju vai dabiski, jo dzīve pati piespēlējusi idejas, apziņu, ka kas tāds vajadzīgs, un arī iespējas. Mammas sasniegušas pensijas vecumu, un meitenes jutušas, ka, pēc darba gaitu beigšanas, viņu dzīvē iestājies neliels tukšums. Apzinoties, ka šāda problēma pastāv daudzās ģimenēs, nolēma – kaut kas jādara. Meitenes atzīst, ka abās jau kopš bērnības bijis pasaules glābēju gēns, taču, pašām kļūstot par mammām, empātija kļuvusi vēl spēcīgāka. “Gribējās darīt ko jēgpilnu, ko tādu, kas rada prieku un maina lietas,” skaidro Solvita.
Kā skaidro vadītājas, “Lude” apvieno atbildību pret vidi, sabiedrību un mūsdienīgu dizainu. Patlaban gan uzņēmumā vēl darbojas tikai dāmas. Divas no tām jau štata darbinieces, bet trijām drīzumā beigsies apmācības. Nevienai no kundzēm nav bijušas priekšzināšanas aušanā, tāpēc tiek algota aušanas pasniedzēja. Zane un Solvita rūpējas par organizatorisko pusi, viena ir speciāliste finanšu un vadības, otra – komunikācijas jautājumos. Pašas sevi uzskata par lielisku tandēmu.
“Ludē” regulāri darbojas arī brīvprātīgie, kas par to nesaņem nekādu samaksu, bet vēlas jauki pavadīt laiku un iemācīties aust. Viena no tiem ir arī Rasmas kundze, kurai tuvojas 90. mūža gads. “Es jau varētu mājās sēdēt un, kad apniktu sēdēt, pagulēt. Bet es labāk nāku bariņā, nāku darboties,” saka Rasma. Vairākumam brīvprātīgo patīk “Ludes” ideja, un uzņēmuma vadītājas nenoliedz, ka sociālās uzņēmējdarbības specifika ir arī sava veida mārketinga priekšrocība, taču ne tāpēc viņas to darot. “Ja sociālo aspektu izvirza tikai kā mārketinga triku, ilgtermiņā tas tik un tā nestrādā,” skaidro Zane. Meitenes nolēmušas attīstīt zīmola preci, tāpēc pie tā ļoti piestrādā, pieaicinot dizainerus. “Lude” uzņem arī praktikantus. “Jau bijušas divas tekstilnieces, bet labprāt piesaistīsim arī kādu komunikācijas un sabiedrisko attiecību, kā arī sociālā darba praktikantu.”
Izejmateriālu iegūšanas veids biznesu padara par videi draudzīgu – “Lude” savos produktos izmanto tekstila atkritumus. Jauni tiek pirkti vien steļļu diegi un šķēres. Vienu daļu tekstila “Lude” saņem no labdarības veikala “Otrā elpa”, kas atvēl tirdzniecībā nederīgus lietotos apģērbus, tāpat auduma atgriezumus ziedo zīmols “ZIB” un apakšveļas ražotāji “Rosme” un “Lauma Lingerie”. Pavisam nelielu daļu izejmateriāla cilvēki atnesot individuāli. Taču, lai to austu, vajadzīga gara pirmapstrāde – auduma gabali ar šķērēm jāsagriež aptuveni 2 cm platos pavedienos. Vienu deķi var radīt aptuveni trīs četru dienu laikā.
“Ludei” patlaban ir mikrouzņēmuma statuss, taču drīzumā daļai darbinieču beigsies apmācību līgums un viņas, visticamāk, tiks pieņemtas darbā, tāpēc statusu nākšoties mainīt. Latvijā gan patlaban vēl nav definēts, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, tāpēc idejiski tas ir standarta bizness, taču “Lude” seko pasaulē pieņemtiem principiem, ka sociālais bizness jau saknē ir veidots, lai atbildētu uz sociālu vai vides problēmu. Otra svarīgā lieta – peļņa netiek ņemta ārā no uzņēmuma budžeta, bet tiek investēta. “Sociālais bizness nav zelta bedre,” norāda Zane. Patlaban par peļņu gan vēl nevarot runāt, jo turpinoties investīciju fāze, taču, peļņai parādoties, nolēmušas atgūt tikai sākotnējos ieguldījumus, jo jau tagad viņām ir daudz ideju, kā uzņēmumu attīstīt. “Jāsaka godīgi, ja nebūtu mīļoto vīriešu, kas mūs uztur, mēs nevarētu atļauties mēnešiem strādāt bez algām kā tagad,” smaidot noteic Zane. Viņa skaidri apzinās, ka ir divi grāvji, starp kuriem jābalansē, darbojoties sociālajā uzņēmējdarbībā. Ja pārlieku fokusējas uz pārdošanu un peļņu, tad riskē pazaudēt sociālo aspektu. Taču, ja ārkārtīgi attīsta sociālo aspektu, var zust konkurences priekšrocība tirgū.
Vairākus mēnešus krāšņās lupatu grīdas segas varēja iegādāties tikai “Ludes” darbnīcā, taču nu pirmās divas produktu līnijas jau iespējams nopirkt arī interneta veikalā, pie kura papildināšanas un veidošanas meitenes turpina strādāt. “Mūsu galvenais mērķis ir ārzemju tirgus, tāpēc izvēlējāmies interneta veikalu veidot starptautiskā platformā, taču nenorobežojamies arī no vietējā tirgus – veikals būs integrēts arī mūsu mājaslapā,” skaidro Zane. “Ludes” produkcija gada nogalē parādīsies arī dizaina veikaliņos “M50” un “Lukabuka”. Netiek plānots doties uz tirdziņiem, jo, kā uzsver pašas vadītājas, rada tā saucamo slow design (lēno dizainu): “Mūsu lietas top ārkārtīgi lēni un akurāti, tāpēc neesam ieinteresēti masveidā iztirgot visu, kas noausts, turklāt nevēlamies konkurēt ar Latvijas lauku audējiem. Ticam, ka attīstīsim savu produkciju kā zīmola preci un mūsu galvenais pircējs būs ārzemnieks.”
Obligātās kafijas pauzītes
Šobrīd “Lude” rada paklājus piecās dizaina līnijās – vienas krāsas paklājiņi, strīpaini divkrāsu, stilizētu trīs novadu tautas tērpu brunču rakstu, gobelēna tehnikas un mežģīņu paklāji. To cenas svārstās no 50 līdz 100 latiem un trešdaļa tās aizejot algās, pārējais – īrei, komunālajiem maksājumiem, darba piederumiem, iepakojumam, mārketingam un attīstībai. “Gribam panākt, lai “Lude” ir pierādījums tam, ka sociālais bizness var būt bizness, taču, lai nodrošinātu sociālo labumu, apzināmies, ka šobrīd vajadzīgs papildu finansējums, ko arī aktīvi meklējam,” stāsta Zane.
Jau izjusts pieprasījums pēc baltiem un melniem paklājiņiem, jo, izrādās, tādi tirgū esot teju ar uguni meklējami. Sākotnēji bijis uzstādījums, ka paklājiem jābūt mazgājamiem veļas mašīnā, kas arī panākts. Dāmas auž pēc noteikta grafika gan tāpēc, lai optimizētu procesu, gan lai normētu noslodzi. Solvita ar Zani ieviesušas arī “obligātās kafijas pauzītes”, jo reizēm esot grūti pierunāt dāmas atrauties no darbiem. Kolektīvā sakarā ar lielo slodzi mugurai, kas jāpanes aužot, tiek organizētas jogas nodarbības, ko vada brīvprātīga pasniedzēja. “Mēs nevarēsim motivēt mūsu dāmas ar milzu atalgojumu, slavu vai ko tamlīdzīgu, bet gan ar to, ka piedāvājam viņām realizēties, socializēties un gūt prieku,” saka Solvita, “mēs nevaram par viņām nerūpēties.”
Regīnas kundze “Ludē” darbojas vissenāk. “Aizgāju pensijā, un pēkšņi laika daudz, darīt īsti pilsētā nav ko. Nolēmu pamēģināt aust. Tas mani iedvesmoja, iedrošināja, un man iepatikās,” saka Regīna. Viņai patīk, ka katrs darbiņš iznāk citāds un, kaut arī grozā pirms aušanas redzamas visas auduma pavedienu krāsas, nevar zināt, kāds būs gala rezultāts.
Ar nākamo gadu Eiropas Savienībā sociālā uzņēmējdarbība būs prioritārs virziens, tāpēc arī Latvijas likumos steidz ieviest sociālā uzņēmuma statusu, lai būtu iespēja apgūt atbalsta līdzekļus. Patlaban gan nav zināms, vai tādiem pienāksies arī kādas atlaides nodokļu sistēmā.
Atbalstot 16. novembra Mazās biznesa dienas ideju, meitenes aicina interesentus braukt uz Nometņu ielu Pārdaugavā un izstaigāt daudzos tur esošos mazos uzņēmumus. Arī “Lude” būs atvērta, un meitenes labprāt dalīsies pieredzē un iepazīstinās gan ar savu darbību, gan produkciju. “Iesakām ikvienam uzņēmējam – jaunam vai pieredzējušam – arī nebaidīties un uzrunāt tos, kas varētu konsultēt. Atsaucība ir fantastiska, turklāt tas ļoti noder,” noteic Solvita.
Veiksmes formula
Starts
* Rodas ideja veidot sociālo biznesu – senioriem aužot dizaina paklājiņus.
* 2013. gada sākumā iegūst 5000 latu grantu Laikmetīgās mākslas centra un Sorosa fonda programmas “Brigāde” projektu konkursā.
* Martā nodibina SIA “Z2B”.
* Atrod uzņēmumam telpas Nometņu ielā 25k. Nopērk stelles un citus darbarīkus.
* Tekstilražotāji un labdarības veikals “Ludei” ziedo izejmateriālu – tekstila atkritumus.
* Testē produktu, izmēģina aušanas tehnikas un sāk senioru apmācību.
Izrāviens
* Septembra beigās sāk ražošanu.
* Tikko uzsākta produktu tirdzniecība internetā.
* Ārlietu ministrija uzaicina “Ludi” uz Rīgas promocijas izstādi “Designers and makers from Riga” kā vienu no 11 projektiem, kuru īsi apraksti un radītie prototipi divus gadus ceļos pa ārvalstīm un reklamēs Rīgu.
* Iegūts Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts – 3000 latu jauna inovatīva produkta prototipa izstrādei.
Nākotne
* “Ludes” produkcijas pārdošana ārzemniekiem.
* “Ludes” filiāļu veidošana reģionos.
