FOTO. Dižā Elba prasīja 15 gadus un 875 miljonus. Bija vērts tik ilgi gaidīt un tik daudz maksāt? 0
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Hamburgai bija vajadzīgi 15 gadi, lai izplānotu un uzbūvētu Elbas* filharmoniju. Dārgi par to pilsēta samaksāja – 875 miljonus eiro sākotnēji aplēsto 77 miljonu vietā. Celtne izdevusies iespaidīga. Bija vērts tik ilgi gaidīt un tik daudz maksāt?
Kā mēdz teikt – labāk vienreiz redzēt, tāpēc gada sākumā devos kultūras ceļojumā uz Vāczemi, lai pati savām acīm pārliecinātos, ko hamburdziešiem par tiem miljoniem izdevies uzcelt. Brauciena mērķis bija arī viens no Elbas filharmonijas piecu gadu jubilejas sarīkojumiem – Ivetas Apkalnas solokoncerts, kur līdzās Johanam Sebastiānam Baham un Ferencam Listam viņa atskaņoja Pētera Vaska “Balto ainavu”. Latviešu mūziķei Elbā, kā filharmoniju ērtuma labad sauc vietējie, uzticēts titulērģelnieces amats. Ja pie ērģeļu stūres nolikta talantīga un sparīga tautiete, koncertos skan arī izcila latviešu komponista mūzika, tā jau ir laba zīme, ka Elba atrodas uz pareiza ceļa. No latvieša skatpunkta.
Būvniecība ar sarauktām pierēm
Koncertzāles būvniecību ostmalā uz vecā spīķera jeb noliktavas ēkas hamburdzieši sākotnēji uzņēmuši ar sajūsmu, lai gan milzīgu vajadzību pēc jauna mūzikas nama viņi tik ļoti nav izjutuši. Pilnīgi pieticis ar Laeiszhalli, tiesa, tā īsti nebija piemērota formā apjomīgiem jaunāku laiku skaņdarbiem. Kad pilsētā sākušās runas par sešdesmitajos gados būvētā spīķera turpmāko likteni, tieši mūziķi izteikuši priekšlikumu par tā pārveidi koncertzālē.
Šveices arhitektu biroja “Herzog&de Meuron”, kas pazīstams, piemēram, ar tādu ievērojamu būvi kā Pekinas nacionālais stadions, priekšlikums uzbūvēt koncertnamu uz vecās noliktavas jumta pilsētai bijis pa prātam līdz brīdim, kad nolīgtā būvfirma iesniegusi tāmi par daudz lielākām izmaksām un garākiem termiņiem, nekā plānots.
Kā senā brīvpilsēta Hamburga, kas gadsimtiem ilgi darbojas kā viens no nozīmīgiem Eiropas finanšu centriem, tā varēja kļūdīties celtniecības aprēķinos? Esot pasteigušies ar būvniecības sākumu, kamēr vēl nebija pabeigta plānošana, un visai drīz atklājušās problēmas, kuru novēršanai bija nepieciešams krietni vairāk naudas un laika par sākotnējiem aprēķiniem. Redz, tā notiek ne tikai pie mums… Pilsētas vadība un celtnieki nostājušies uz kara takas – Hamburga nebija gatava maksāt prasīto cenu, būvnieki, protams, netaisījās turpināt darbus bez naudas garantijām.
Nemitīgie strīdi apturējuši būvniecību gandrīz uz diviem gadiem. Pa to laiku mainījies arī iedzīvotāju noskaņojums. Pilsētas vadība un daļa hamburdziešu sprieduši, ka tik milzīgu līdzekļu tērēšana kultūrai nav prāta darbs. Tā viņi tur stīvējušies, līdz 2011. gadā ievēlētais pilsētas mērs Olafs Šolcs 2013. gadā ar būvfirmu noslēdzis jaunu līgumu un celtniecība izkustējusies no vietas. Gala tāmes izmaksas sākotnējos ciparus pārsniegušas jau vairāk nekā desmitkārtīgi. Par Elbu tagad runāja ar sarauktām pierēm.
Stāvi, muti pavēris
Hamburgu ziemā, kad vējš rauj gar visiem pakšiem un ekskursijas laikā ar gidu, lai cik aizraujošu, tā vien velk uz siltu kafijas tasi, nesauksi par kārdinošāko tūrisma magnētu. Izrādās, ka filharmonijas nams neatrodas centrā, bet gan ostmalas “HafenCity” rajona rietumu galā. Nav jau tālu, un tomēr… Cik dzirdētas runas arī mūsu zemē, vērtējot Rīgas akustiskās koncertzāles novietojumu, taču Hamburgā šī spriedelēšana tika aizpūsta vienā rāvienā, kad skatam pavērās Elbas filharmonijas ēka un jo īpaši tās stiklotā virsbūve.
Kā kalnu kristāls vai bangojošas jūras šļakatas, kādam arī citplanētiešu lidaparāts vai zintnieces spožā stikla lode, tomēr visatbilstošākā līdzība gan pēc formas, gan satura ir arhitektu iecerētais kristāla vilnis – mirdzošs un vilinošs –, kas pārklāj seno sarkano ķieģeļu noliktavas stāvu. Kad celtnei tiec tuvāk, stāvi, galvu atgāzis, mute brīnumā pavērta, un gida raitā runa aizplūst gar ausīm kā Elbas upes ūdeņi. Tagad arī saprotams, kāpēc 2017. gada 11. janvārī, kad notika filharmonijas atklāšana, neviens vairs nezūdījās par brango naudas summu – tik iespaidīgs un apbrīnas vērts bija izdevies Hamburgas jaunais koncertnams.
Kristālspožā jumta augstākā viļņa galotne no ūdens klāja paceļas 110 metru, no ielas – 102 metru augstumā. Būve nostiprināta ar aptuveni 1750 dzelzsbetona pāļiem, kas upes gultnē iegremdēti 15 metru dziļumā, lai vecā spīķeru konstrukcija varētu izturēt aptuveni 200 tūkstošu tonnu smago jauno virsbūvi, kas arhitektu iecerē izceļas kā kronis uz vecās godības pamatiem. Atkarībā no debespusēm mainās arī ēkas koptēls – visiespaidīgāk tas paveras no ostas ūdeņiem, atgādinot milzu kuģa priekšgalu.
Ēkas stikla virsma aizņem 16 tūkstošus kvadrātmetru, kas atbilst diviem futbola laukumiem. Septiņu tūkstošu kvadrātmetru plašās jumta konstrukcijas viļņojums sastāv no astoņām sfēriskām daļām. Stiklotajā fasādē izmantoti 1100 izliekti paneļi, daži no tiem pavērti kā gliemežvāki, pārvēršot to zaigojošā un nemitīgi mainīgā kristālā, kur spoguļojas pilsēta, ūdens un debesu jums. Logi marķēti ar nelieliem pelēkas krāsas bazalta atstarojošiem punktiem, kuriem jānovērš konstrukcijas sasilšana saulē, vienlaikus uztverot gaismas atspulgus. Logus speciālisti nosaukuši par inženiertehnisku šedevru – tie veidoti ar milimetru precizitāti 600 °C temperatūrā un kvalitātes kontroles pārbaudēs viegli izturējuši 150 kilometru stundā stipru vēju un lietusgāzes.
Kas Elbai “vēderā”
Ceļojums filharmonijas iekštelpās sākas ar 82 metru garu braucienu pa slīdkāpnēm, kas uzved 10. stāvā ar plašu stiklotu laukumu. Būves arhitekti to sauc par krustpunktu starp seno ostas noliktavas būvi un moderno stikla konstrukciju, no kura pa eleganti izliektām koka kāpnēm var nokļūt uz lielo koncertzāli, nonākt restorānā un bārā vai suvenīru veikalā, kā arī iziet ārā uz skatu platformas, kas aptver visu ēku, veidojot pa tās perimetru gājēju ceļu ar kopējo laukumu apmēram četri tūkstoši kvadrātmetru. Platforma atrodas 37 metru augstumā, no tās paveras Hamburgas 360° panorāma ar ostas un pilsētas skatiem.
Filharmonijas sirds ir lielā zāle ar 2150 sēdvietām, kuras izvietotas kā vīna dārza terasēs – paņēmiens, kas sevi iepriekš veiksmīgi apliecinājis arhitekta Hansa Šarūna projektētajā Berlīnes filharmonijā. Koncertzāles centrā izbūvēto skatuvi no visām pusēm ieskauj skatītāju vietas, nepārsniedzot 30 metru attālumu ar mērķi nojaukt barjeru starp mūziķiem un apmeklētājiem.
Zāles sienas pārsteidz kā dizaina un akustikas meistardarbs, saukts par balto ādu. Tā veidota no īpaši smagiem un augsta blīvuma ģipša šķiedras un papīra maisījuma paneļiem, kas izgatavoti milimetrs milimetrā, izmantojot 3D tehnoloģiju, lai iegūtu akustiski optimālu virsmas struktūru.
Zāles skanējuma projekta autors ir pasaulslavenais Japānas uzņēmuma “Nagata Acoustics” akustiķis Jasuhisa Toijota, kurā rēķinā ir aptuveni 50 starptautisku būvju risinājumu. Viņa iecerē sienas struktūra sastāv no aptuveni viena miljona šūnu, katra no tām ir precīzi pielāgota telpas ģeometrijai. Sienā nav divu vienādu šūnu, taču, visas apvienojot, tā izskatās kā 6,5 tūkstošu kvadrātmetru liels ādas gabals.
Skaņai palīdz arī griestu centrā ierīkotais skatā nedaudz kosmiskais skaņas atstarotājs. Japāņu speciālista veikums ir tik perfekts, ka mūziķus arī nedaudz biedē, jo zālē dzirdama pati klusākā skaņa. Gan lielā zāle, gan tradicionāli izbūvētā koncertzāle ar 550 sēdvietām akustiski ir autonomas telpas, kas pilnībā atdalītas no pārējās ēkas, tāpēc kuģu sirēnas vai citas skaņas no ostas vai pilsētas šeit nevar ielauzties, tāpat arī nama iekštelpās vai ārpus tā nedzirdēs pat pašu spalgāko tauri.
Vēl viens Elbas pārsteigums – ēkā atrodas arī četrzvaigžņu viesnīca ar 244 numuriem un apartamentiem, restorāns, bārs, spa, pasākumu telpas, kā arī 45 plaši dzīvokļi ar stikla fasādēm un balkoniem, no kuriem paveras iespaidīgs skats uz Elbas upi, ostu un pilsētas centru, un autostāvvieta 500 braucamrīkiem.
Vai katram pieejama?
Filharmonijas saimnieki ir padomājuši, lai ēka būtu apskatāma jebkuram viesim. Ik dienu no deviņiem rītā līdz pusnaktij ar bezmaksas ieejas kartēm var nokļūt pa slīdkāpnēm līdz iepriekš pieminētajām krustcelēm – laukumam, no kura doties pastaigā pa skatu platformu visapkārt namam. Šo iespēju izmantojot tūkstošiem ļaužu, tikai vienā svētdienā Elbas skatu laukumu apmeklējot ap 15 tūkstošiem cilvēku.
Ar biļešu iegādi uz sarīkojumiem ir grūtāk, jo Elbas arhitektūras un akustikas slava jau izplatījusies tuvu un tālu un koncerti uz visu sezonu tiek ļoti ātri izpārdoti. Cenu līmenis ir dažāds.
Privileģētā stāvoklī atrodas Hamburgas iedzīvotāji, kuri var iegādāties biļetes par zemāku maksu. Turklāt tās tiek izplatītas arī dažādos Hamburgas rajonos, pilsētas nomalēs tirgotas autobusos un bibliotēkās, lai filharmoniju apmeklētu tie hamburdzieši, kuriem līdz šim nav bijusi iespēja tur nonākt.
Lai mūzikas pasaulei piesaistītu arī gados jaunāku publiku, Elba rīko ne tikai abonementu sērijas, bet arī programmu “Koncerti Hamburgai” ar ļoti labu solistu un orķestru piedalīšanos un biļetēm par īpaši zemu cenu. Dažreiz tās izliek pārdošanā internetā, kur tiek izpirktas pusstundas laikā.
Elbas darbība nav atkarīga tikai no biļešu tirdzniecības, kas veido aptuveni trešdaļu no budžeta ienākumiem. Otra trešdaļa nāk kā pilsētas finansējums, atlikušo daļu sedz privātie ziedojumi. Hamburgā kā turīgā pilsētā netrūkstot turīgu ļaužu, kas labprāt atbalsta arī mūzikas izglītību.
Vai Hamburgas piemērs der arī Rīgai? Ja neskaita būvniecības izmaksas un termiņus – noteikti, jo Elbas filharmonija radījusi ap sevi jaudīgu kultūras virpuli pilsētā, ar izcilo arhitektūru, akustiku un mūzikas programmu piesaistījusi mūzikas cienītājus no ārvalstīm un, protams, zinātkāros tūristus, kuri pasaules brīnumus vēlas redzēt paši savām acīm.
* Valodnieki pieļauj abas formas – Elba un Elbe.
Rakstā izmantota informācija no “www.architonic.com”, “www.wikiarquitectura.com”, “Kultūras Diena”, 26.03.2017.
Uzziņa
Hamburga
• Ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā. Otra lielākā Vācijas pilsēta aiz Berlīnes un astotā pēc iedzīvotāju skaita Eiropas Savienībā (ES).
• Kopējā pilsētas platība ir 755 kv. km, ko apdzīvo apmēram 1,8 milj. iedzīvotāju (2015. gada dati).
• Nozīmīgs Vācijas transporta mezgls – Hamburga ir Vācijas lielākā osta pēc pārkrauto kravu daudzuma, otra lielākā Eiropā aiz Roterdamas un 15. noslogotākā pasaulē.
• Populāra kruīzu kuģu piestātne Eiropā, iecienīts tūrisma galamērķis.
• Gadsimtiem ilgi bijis svarīgs finanšu centrs. 1590. gadā dibinātā Hamburgas Berenbergas banka ir otra vecākā banka pasaulē. Arī nozīmīgs industrijas un mediju centrs.
• 2015. gadā atzīta par 16. labāko pilsētu pasaulē pēc dzīves apstākļiem.
Avots: “www.hamburg-tourism.de”, “www.britannica.com”
