– Visus jūsu priekšlikumus noraida? 21
– Konstruktīvi strādājot, esam arī šo to panākuši. Atsevišķi mūsu priekšlikumi Rīgas budžetam iepriekš tika atbalstīti, piemēram, par lielākiem pabalstiem politiski represētajiem un jaunajiem vecākiem, Strazdumuižas neredzīgo ciemata infrastruktūras atjaunošana un citi. Zīmīgi, ka tajā pašā laikā RD valdošā koalīcija neatbalstīja nevienu “Vienotības” frakcijas priekšlikumu. Manuprāt, tā ir taktika, lai šķeltu opozīciju.
– Pirms pašvaldību vēlēšanām tika daudz spriests, ka “Saskaņas” nostiprināšanās Rīgā būs drauds latviskajām vērtībām. Vai varat pastāstīt, kā tas līdz šim izpaudies?
– Bieži tiek uzsvērts, ka domes darbs ir vairāk saimniecisks, mazāk politisks, un daļēji tam, protams, var piekrist. Tomēr mans novērojums ir, ka “Saskaņa” ar savām saimnieciskajām darbībām mēģina pielabināt latviešu vēlētājus un panākt viņu atbalstu arī Saeimas vēlēšanās. Vai arī radīt sabiedrībā noskaņojumu, ka “Saskaņa” jāņem valdībā. Tajā pašā laikā man ir nācies uzklausīt cilvēkus, kuriem pilnībā mainījās priekšstats par domes valdošo koalīciju un tās attieksmi pret iedzīvotājiem. Tie, piemēram, bija Lucavsalas dārziņu nomnieki un Tallinas ielas radošo kvartālu veidotāji, kuri bija iecerējuši izmantot pašvaldības īpašumus savu ideju realizācijai un saņēmuši labvēlīgus solījumus no domes. Tomēr tika smagi pievilti, jo vēlāk šie īpašumi tika nodoti atsavināšanai, šo cilvēku viedokli vienkārši ignorējot.
Ja runā par latviskuma apdraudējumu, tendences ir jūtamas. Piemēram, valodas jautājums – Rīgas domes laikraksti “Rīga.lv” tiek izdoti gan latviešu, gan krievu valodā. Lai gan mēs saņēmām atzinumu no Valsts valodas centra, ka RD nav tiesīga to darīt, tomēr likumā ir robi, un “Saskaņa” to izmanto.
– Veicina divvalodību…
– Jā. Iepriekš Rīgā darbojās Valsts valodas dienests, kas tagad faktiski ir likvidēts. Publiski tā tika pasniegta kā reorganizācija – pievienojot šo dienestu Rīgas būvvaldei un būtiski sašaurinot funkcijas. Vai arī gadījums ar velorikšām, kuriem RD vēlējās noteikt, ka obligāti uz tām ir jābūt drošības instrukcijai krievu valodā. Tikai pēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas iejaukšanās noteikumos palika redakcija, ka instrukcijai jābūt latviešu valodā un kādā no svešvalodām, ne obligāti krievu. Lai gan tas ir šķietami sīks gadījums, es to vērtēju kā domes vadības mēģinājumu radīt precedentu, lai vēlāk jau varētu noteikt, ka tāda pati kārtība attiecas arī uz citiem pakalpojumu sniedzējiem. Viņiem uzliktu pienākumu sniegt informāciju krievu valodā. Tāpat arī stāsts par garumzīmes atņemšanu Rīgai, gadījumi ar mācību materiāliem krievu valodā, no kuriem liek mācīties arī bērniem latviešu valodas plūsmas bērnudārzos, un daudzi citi notikumi.
