Divvalodība un citi draudi. Saruna ar Rīgas domes deputāti Ievu Holmu 21
Kāds ir opozīcijas darba stils Rīgas domē un vai latviskās vērtības galvaspilsētā ir apdraudētas – saruna ar Rīgas domes deputāti, Nacionālās apvienības valdes locekli IEVU HOLMU.
– Šķiet, ka mūsdienu jaunatne politiku neuzskata par aizraujošu nodarbošanos. Kā jūs līdz tai nonācāt?
– Kad pirms apmēram desmit gadiem iesaistījos organizācijā “Visu Latvijai”, man pat prātā nenāca, ka es varētu būt politiķe. Tolaik vairāk interesēja vēsture un patriotiskie pasākumi. Kopā ar domubiedriem rīkojām dažādus pasākumus Latvijai nozīmīgos datumos – 18. novembrī, 16. martā, 17. jūnijā, 23. augustā un citos. Taču ar laiku “Visu Latvijai” no sabiedriskas organizācijas pārtapa partijā, tā pakāpeniski nonācu līdz politikai… Man, protams, gribētos, lai manas paaudzes cilvēku politikā būtu vairāk, taču es saprotu, kāpēc liela daļa jauniešu par to šaubās, jo viņu uztverē tā ir “netīra spēle”, kas saistās ar kaut kādām shēmošanām un polittehnoloģijām, nevis ar vērtībām. Ja politikā aizskarsi kāda intereses, riskē ar personīgiem apvainojumiem un publisku nomelnošanu. Cilvēki no tā baidās.
– Vai jums pašai ir nācies saskarties ar šo “netīro spēli”?
– Man personīgi ne, taču zinu, ka kolēģiem ar to ir nācies cīnīties. Dažreiz medijos vienkārši parādās tendencioza informācija, un politiķis pat īsti netiek pie vārda, lai varētu to atspēkot.
– Arī par Rīgas domes opozīciju, kuru jūs pārstāvat, medijos parasti ir maz informācijas. Taču jāatzīmē, ka arī pati opozīcija nav bijusi īpaši aktīva.
– Tādu iespaidu daļēji veicina sistēma. Esam bijuši maksimāli aktīvi, ar mums pieejamiem resursiem. NA Rīgas domē ir 12 deputāti, mums uz visiem ir viens referents un viena frakcijas telpa – to nevar salīdzināt ar tiem administratīvajiem resursiem, kas ir valdošās koalīcijas – “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” – rīcībā. Atšķirībā no Saeimas deputātiem, lielai daļai pašvaldību deputātu tas ir papilddarbs. Mēs katrs strādājam vēl kādā citā darbā, piemēram, es vienlaikus esmu arī Saeimas priekšsēdētājas palīdze. Nākas šos pienākumus sabalansēt.
– Kā jūs raksturotu NA darba stilu Rīgā – mēģināt vienoties un panākt atbalstu savām idejām vai arī vairāk esat uzbrūkošā opozīcija, kas atmasko valdošo vairākumu?
– Vienmēr esam centušies strādāt konstruktīvi – gan uzklausām, ko piedāvā pozīcija, gan nākam ar saviem piedāvājumiem. Problēma ir tā, ka īsti jau tas nedarbojas, jo pozīcijai ērtāk ir ignorēt opozīciju. Tad nu biežāk mūsu darbs vairāk izpaužas kā valdošā vairākuma uzraudzīšana, pievēršot uzmanību aizdomīgiem darījumiem un nelikumībām, kādu diemžēl Rīgas domē netrūkst un kļūst tikai vairāk. Vēlreiz atgriežoties pie salīdzinājuma ar Saeimu, Rīgas domē demokrātijas līmenis ir krietni zemāks. Saeimā opozīcijas pārstāvji ir pārstāvēti gan prezidijā, gan komisiju vadībā, taču domē tā nav.
