– Kas viena gada laikā ir noticis ar šo labi strādājošo mehānismu? 12
– Ir jājūt, kad ir jāiet prom. Bet “Vienotība” pārrēķinājās. Partijas priekšsēdētāja, kas cerēja saņemt premjera pozīciju, nevarēja saņemt koalīcijas atbalstu. “Vienotībai” bija jāmaina nospraustais kurss un bija jāizvēlas cits kandidāts. Skaidri un visiem dzirdami.
– Vai jūs jūtaties atbildīga par politisko situāciju, kādā “Vienotība” nonākusi pašlaik?
– Nē, par to gan nejūtos vainīga. “Vienotība” varēja saņemt premjera amatu, ja uzreiz pēc manas demisijas būtu izvirzījusi kandidātu, kurš gūtu koalīcijas atbalstu, – vai tas būtu Kozlovskis, Reirs, Rozenbergs vai Šadurskis. ES prezidentūra bija noslēgusies, un “Vienotības” vadība zināja, ka demisionēšu. To smagāko – ES prezidentūru – biju izvilkusi, un mans laiks bija pagājis. Tā bija mana pārliecība, ka jānāk jaunām sejām, un tas nevienam nebija noslēpums.
– Kas pagrūda valdības atkāpšanos tieši tajā brīdī, kad no jums to negaidīja, kaut gan gaidīja visu laiku? Teicāt, ka atdodat vietu jaunām sejām, bet Kučinska valdībā esam saņēmuši par četriem gadiem vecāku valdību pēc vecuma, tās pašas vecās sejas un tikai vienu jaunu ministru.
– Budžets bija jāpieņem, uz Ķīnu bija jāaizbrauc, lai Latvija kļūtu par Austrumeiropas un Ķīnas sadarbības koordinatoru transportā un loģistikā un lai rudenī pie mums atbrauktu Ķīnas un visu Austrumeiropas valstu premjeri.
– Intervijā man pirms diviem gadiem jūs izsaucāties: “Mās, stāvi klāt!” Jo ģimene bija ieteikusi veselību nebendēt šajā amatā, tomēr jūsu māsa – ģimenes ārste Daina Lustika – uzņēmās atbildību par jūsu veselību. Nosargāja! Jums izrādījās labāka veselība nekā Valsts prezidentam.
– Jā, māsa mani uzmanīja. Liels paldies viņai! Tiku cauri ar vitamīniem vien, bez zālēm. Kaut arī vieglās miega zāles bija pieejamas, ļoti reti tās vajadzēja lietot. Man priekšā bija sarakstiņš, kad kādi vitamīni jādzer: kad B, kad D vitamīnu. Māsa teica, ka cilvēki parasti izmanto 20% no savām fiziskajām spējām, bet es šajā laikā esot izmantojusi 80 procentus. Pēc ES prezidentūras nemitīgajiem pārlidojumiem, uzstāšanās reizēm pārgurums bija ļoti liels. Arī tāpēc man bija svarīgi pateikt: pietiek! To pat zemapziņas līmenī jutu. Vai esat spēlējis stratēģiskās spēles?
– Datora stratēģiskās nav iznācis laika. Bet komandas veidošanas spēles kopā ar kolēģiem esam izgājuši. Kāpēc tāds jautājums?
– Parasti risinājumus meklējam, kā ierasts. Brīžos, kad liekas – ir bezizeja, šādas spēles iemāca meklēt netradicionālus risinājumus. Ārpus rāmjiem. Premjera amatā man nav nācies spēlēt šādas spēles, bet agrāk spēlētās mani ir mācījušas rast risinājumus situācijās, kad liekas, ka izejas nav.
– Pensijā vēl nedosieties? Provocēju…
– Esmu Saeimas deputāte. Ievēlēja Ilgtspējīgas attīstības komisijā, kas mani ļoti interesē. Sāku darba mūžu kā zinātniece un tagad šajā jaunajā lokā turpināšu Kučinska iesākto par Latvijas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Pat ja mēs Eiropas vidējā līmenī izmantotu visus savus lauksaimniecības un mežu resursus vien, mēs papildus varētu iegūt pusotru miljardu eiro. Mēs neesam lielvalsts. Tāpēc attīstībā mums jāiet pussolīti tām pa priekšu – cilvēku sagatavotībā, ražošanas efektivitātē.
– Inovācijās Latvija ir pēdējā vietā ES. Jūs taču pati nogriezāt budžetā naudu zinātnei un inovācijām…
– Negriezām, bet arī neiedevām tik, cik vajag. Tāpēc jāgatavo pieteikumi jauniem projektiem Junkera tautsaimniecības stratēģiskās attīstības plānam. Ir vērts ņemt 200 miljonu kredītu un ieguldīt zinātnē! Ar pienu un krējumu vien neizkulsimies.
