– Pieņemsim, ka Matīss bija pelnījis atlaišanu. Kāpēc iepriekšējā dienā “Vienotības” valde pat nenojauta, kas jums padomā, bet nākamajā dienā jau pieprasījāt demisiju? Kas stāv aiz jūsu lēmuma? Kurš jums piezvanīja? 12
– Piezvanīja? Nesaprotu.
– Klīst runas, ka esat ietekmēta lēmuma pieņemšanā. Tāpat kā klīst runas, ka pirms stāšanās premjera amatā esat zvanījusi Aivaram Lembergam un nodrošinājusi atbalstu…
– Pilnīgi noteikti nē! Tas bija mans personiskais lēmums. Es pat nevaru iedomāties, kurš varētu zvanīt.
– Runā, ka Andris Šķēle.
– Ūū! Kāpēc gan lai viņš zvanītu!
– Viņš tomēr bija saistīts ar “Air Baltic”, līdz pērn no viņa pretenzijām atpirkās par deviņiem miljoniem…
– Tas ir sarežģītāks stāsts par “Air Baltic”, bet ar Šķēles kungu neesmu runājusi vairāk kā gadu. Tāpat kā neesmu zvanījusi Aivaram Lembergam, ko minējāt. Kategoriski noliedzu. Tās ir nepamatotas baumas. Bet vēlāk par ministru amatiem gan esam runājuši.
– Pieņemsim, ka baumas ir pašu oligarhu interesēs palaistas, lai radītu priekšstatu par šo oligarhu “visuresamību”.
Matīss nav vienīgais labais ministrs, ko esat atlaidusi. Pirms 2014. gada 16. marta – arī Eināru Cilinski… Šogad Māris Kučinskis pārsteidzoši relaksēti atbildējis, ka tas ir katra ministra personiskais lēmums – iet vai neiet šajā datumā pie Brīvības pieminekļa.
– Pirms diviem gadiem sākās notikumi Ukrainā, un man tolaik bija bažas par notikumu attīstību šeit Latvijā. No šodienas skatpunkta, iespējams, tas bija pārspīlēti, bet tajā laikā man bija milzīga atbildība, lai Latvijā neatkārtotos tas, kas Ukrainā. Bija bažas par dažādām iespējamām provokācijām.
– Un vēl jūs atlaidāt savu parlamentāro sekretāru Rihardu Kolu…
– Tas bija par pretējo pozīciju bēgļu jautājumā. Jūs nepieminat Elitu Dreimani…
– Es tikai par politiķiem šoreiz vaicāju. Bet bijušās Valsts kancelejas direktores Dreimanes atrašanās amatā “Latvijas gāzē” norāda uz daudz ko.
– Jā. Bijušais Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons tūliņ pēc aiziešanas no darba iesaistījās pretējās puses tiesvedībā pret Latvijas valsti, kurā tika prasīti 50 miljoni. Tagad “Winergy” ir atsaukusi prasību, un mēs turpinām tiesvedību, lai piedzītu tiesas izdevumus. Jāpieņem regulējums, lai augsti stāvoši ierēdņi, pārejot labāk apmaksātā darbā, nevarētu uzstāties pretējā pusē par jautājumiem, kuri bijuši viņu kompetencē, strādājot civildienestā.
– “Šobrīd mums ir ļoti labi strādājoša Ministru prezidente. Viņai ir augsts novērtējums sabiedrībā. Mehānismus, kas strādā, nemēdz izjaukt, ne no šā, ne no tā labot vai mainīt.” Uzminiet, kurš to teicis 2014. gada vasarā?
– Solvita! (Smejas.)
