– “Air Baltic” investora meklējumus saņēmāt mantojumā un atstājāt nākamajai valdībai. Jūsu valdības izvēle ir Ralfs Dīters Montāgs-Girmess. 12
– Valsts un arī mana personīgā pozīcija ir, ka mums jābūt savai nacionālajai lidsabiedrībai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Lietuvai un Igaunijai vairs nav stabilas nacionālās kompānijas…
– Ideja par kopīgu Baltijas lidsabiedrību, kas pavīdēja pērn, izčākstējusi?
– Es pati kaimiņu premjerus uzrunāju par šo jautājumu. Kaut arī esam draudzīgi, bet, kad jārunā par kopuzņēmumu, kas “atrodas ne pie mums”, tad nekas nenotiek.
– Valdībā steidzinājāt šo jautājumu, bet nu ir februāris, atrastais investors vēl joprojām nav iemaksājis naudu, bet nekas traģisks nav noticis un “Air Baltic” lido. Matīsam, kurš bija pret šo investoru nacionālās drošības draudu dēļ, izrādījusies taisnība? “Citadeles” gadījumā jums tas bija arguments, bet “Air Baltic” – vairs ne?
– Satiksmes ministrs Matīss iesniedza divus variantus: valsts atbalsts un Montāgs-Girmess ar piebildi, ka tas nav labi, jo tas nāca komplektā ar “Sukhoi” lidmašīnām. Citu priekšlikumu nebija.
– Viņš pats intervijā minēja, ka bija trešais – nedarīt neko un ka nav nepieciešamības steigšus piesaistīt šo investoru.
– Valdībā nebija tāda trešā varianta. Matīss varēja valdības sēdē pateikt: nedarām neko. Bet nepateica. Tad centāmies nedēļas laikā sameklēt citus risinājumus, taču arī valsts uzņēmumi nedrīkstēja sniegt atbalstu “Air Baltic”. Taču negatīvais kompānijas kapitāls un gaidāmie maksājumi spieda pieņemt lēmumu.
– Kāpēc atlaidāt Matīsu, ko pat pēc atbrīvošanas raksturojāt kā ļoti labu ministru?
– Nedrīkst ministrs piedāvāt vienīgo slikto risinājumu, pirms tam nemeklējot citus. Matīss zināja, ka būs problēmas. Rezultātā Rihardam Kozlovskim un Kasparam Ozoliņam nācās pārstrādāt akcionāra līgumu, lai tas būtu izdevīgs valstij. Ko tad Matīss tādu nesa uz valdību, ja zināja, ka tas ir nepieņemams? Auditorkompānija izvērtēs, kad un kam tika nodota informācija un kāda tā tika iesniegta valdībai.
