9. jūlijā 0
Datortomogrāfijas kabinetā plaušas izskata ar kontrastvielu. Kad to ievada, ķermeni pāršalc karstums. Pēc apskates māsiņa uzreiz saka, ka neko sliktu neredzot, pēc nedēļas daktere teic līdzīgi, bet rakstiski un, protams, smalkāk. Gudrs ārsts, mans radu rads, kuru atvainodamies pēc gadiem traucēju, spriež, ka klepus varot būt saistīts ar manu zemžokļa bumbuli. Mazāk iespējams, ka, piemēram, ar minerālvates putekļiem, kas varētu lidot no garās daudzdzīvokļu kaimiņmājas, ko tagad celtnieki siltina.
Jāpiebilst, ka uz datortomogrāfijas izmeklējumiem slimnīcā aizbraucu bez dokumentiem. Tos uztraukumā nevarēju atrast, bet pirms divām nedēļām noteiktais laiks jau nāca klāt. Laiku izdevās pārlikt, un pēc stundas, kad, mazliet nomierinoties, dokumenti bija atrasti, minos ar velosipēdu uz slimnīcu pa otram lāgam.
Slimnīcā priecīgi paspiežu roku ārstam skolasbiedram. Par savām problēmām izstāstu arī skolasbiedrenei virsārstei. Viņa piekrīt manam secinājumam, ka diemžēl, saņemot ģimenes ārsta norīkojumu pirmajai konsultācijai pie onkologa, rindas uz izmeklējumiem (arī par maksu) velkas trīs nedēļas, par valsts finansējumu – divus mēnešus. Varbūt ziemā, kad mazāk ārstu atvaļinājumā, ir citādi?
14. jūlijā
Kad izkāpju no trolejbusa, pie Gaiļezera slimnīcas nosēžas zaļi sarkans Nacionālo bruņoto spēku helikopters MI-8. Tas atgādina: medicīnā nereti gadās, ka jārīkojas steidzīgi. Onkoloģijas centra poliklīnikā konsultējos pie jauna, ļoti patīkama daktera Jegora Safronova. Viņš uzlūko manu pazodi un pirmajā brīdī neizpratnē teic: “Es jums nekādu audzēju neredzu!” Ieskatījies vērīgāk, tūlīt pieņem lēmumu par operāciju. Ultrasonogrāfijas bildes viņš neapskata. Slimnīcā jāierodas 27. jūlijā.
